Desmitā diena. Nostāvu pilno 11.stundu pauzi, jo vakar nācās paņemt papildus desmito darba stundu. It kā jau nav tas obligāti, bet man tā liekas drošāk.
„Vulkānā” jau viss pa vecam, tīra stāvvieta ar normālu tualeti un dušu, apsargs jau no rīta apstaigā ar birsti pa teritoriju – tas viss jau diezgan neierasti krievijas parkingiem.
Startēju pēc deviņiem, mazliet nobremzē remonti, bet īpaši lieli sastrēgumi te nav, un jau pēc četrām stundām taisu pauzi uz Pleskavas apgabala robežas.
No pretīmbraucošajiem jau uzzinu, ka Terehovā uz māju jau rinda no Sebežas pagrieziena, tas ir kādi 7 kilometri. Diennakts rindā garantēta! Vēlāk jau saka, ka līdz jaunajai „aris” degvielas stacijai, tad jau vēl puskilometrs. Tā es nolemju doties caur Grebņevu. Būs jau tur arī rinda, bet tomēr cerība tikt ātrāk pāri. Tur sanāk līkums un piedevām vēl tas maksas ceļš, kuru visiem firma neatmaksā, tāpēc mašīnu mazāk.
Vēl pēc četrām stundām esmu Ubiļinkā – tā saucas robežpāreja no krievu puses. Te rinda apmēram pusotru kilometru. Pusē septiņos iestājos rindā un jau 20 minūtes pēc pusnakts esmu rindu izstāvējis un braucu iekšā robežā. Degvielas uzpildei nācās gaidīt pusnakti pēc krievu laika, jo man degvielas kartes limits diennaktī ir 800 litru, kurus es jau uzpildīju pa ceļam Zubcovā, jo tur lētāk nekā uz robežas. Te piegāžu savu1400 litru mazo „degvielas vedēju” līdz pilnam. Kaut vai robežā pa dārgo pērkot, litrs dīzeļdegvielas te maksā 20 rubļi(38sant)...
Krievu pusē noformējos ātri un viegli, tukšam jau te problēmu nav, paiet apmēram stunda. Atkal kļustu negodīgs, jo mans darba laiks jau beidzies, bet uz māju pusi taču gribas tikt ātrāk. Vēl nepinas trīs stundas paiet, kamēr izstāvu rindu no krievu robežas līdz mūsējai, jo Latvijas robeža jau nemaz nesteidzas strādāt, no kā arī veidojas šis sastrēgums. Te vēl pusstunda un septiņos esmu mājās taisni uz rīta kafiju! Robežas šķērsošanai ar visu mājupceļu bija nepieciešamas 12 stundas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru