Kārtējais reiss,
kas ne ar ko īpašu neizceļas, pat tā īsti nemaz nav ko aprakstīt, Latvija –
Vācija – Čehija – Latvija. Bet šajā laikā, kad ziema pie mums atnākusi mazliet
ātrāk, nekā citus gadus, lai arī es tur neko ārkārtēju nesaskatu, interesanti šķiet pavērot laika apstākļus šī
brauciena laikā.
Reisu sāku
otrdien, 8.novembrī, bet izdarīšu nelielu atkāpi, lai būtu vairāk ko
salīdzināt.
Šī bilde
tapusi svētdien,6.novembrī, uz autoceļa Madona – Atašiene. Šoreiz gan pa
vieglās mašīnas logu, jo darba auto svētdienā atpūtās. Kā redzams, ļoti skaista
ziema, putenis uz šo brīdi nedaudz pierimis, lai arī sniga visu dienu.
Tad nu
otrdienā devos kārtējā reisā uz Vāciju. Te skats uz autoceļu Madona – Varakļāni.
Ir ziema, bet braukšanas apstākļi normāli, asfalts tīrs. Žēl, ka neiedomājos
nobildēt ceļu Lubāna-Švāns, kur skats nebija tik labs. Jāsaka gan uzreiz, ka
īsti novērsties no ceļa un nodarboties ar bildēšanu tur nebija laika.
Trešdiena,
9.novembris. Polijā arī atnākusi ziema, šodien putina, bet braukšanas apstākļi
gana labi. Aiz Varšavas ziema beidzās.
Ceturtdiena,
10.novembris. Autobānis A9, Vācija. Sniega nav, ārā +5 grādi. Tā īsti nepaspēju
appētīt to četrriteņu braucamrīku, kas tur redzams uz jumta, bet bija kaut kas
interesants. Bildē arī ne visai var saskatīt, jo saule sanāca gandrīz pretī.
Bet,
ierodoties Waldekā, ziemas tuvums gan ir jūtams.
Piektdiena,
11.novembris. Sveicieni visiem Lāčplēšiem. Čehijā vēl rudens, lai arī šur tur
pakalnos vizēja baltums. Nodomāju, ka sniegputeni nu gan šobrīd nevajadzētu, jo
tad pārvietošanās pa to kalnaino apvidu būtu stipri apgrūtināta.
Joprojām Čehija. Ar tām Čehijas
kravām man kaut kā vecas trāpīt uz svētkiem. Pagājušo reiz bija svētku diena
tieši Čehijā, kas man visu sabremzēja, šodien Polijā ir Neatkarības Diena, līdz
ar to braukšanas aizliegums smagajiem. Tas nozīmē to, ka man par Polijas robežu
šodien tālāk netikt, lai arī darba laiks vēl atļautu strādāt.
Sestdiena 12.novembris.
Svētki beigušies, strādāju mājas virzienā, tie paši Belostokas bāņa būvniecības darbi. No ziemas ne miņas, aiz loga skats
kā pavasarī, arī sniega vairs nav, lai gan pirms dažām dienām bija.
Vien nedaudzus
kilometrus tālāk skats pavisam citādāks! Kā ar nazi nogrieza pavasari un sākās
ziema.
Svētdiena,
13 novembris. Atpūtas diena Belostokā, arī te ziema par sevi liek just, vējš un
tāds savāds gaisa mitrums, nemaz negribas no siltas kabīnes līst ārā.
Pirmdiena,
14.novembris. Saullēktu jau sagaidu Lietuvā, pie Jonavas. Te arī neliela ziema.
Laipni lūgti
mājās! Un arī atpakaļ ziemā! Šādā paskatā mani sagaida ieliņa Praulienā.
Otrdiena,
15.novembris. Autoceļš Lubāna-Švāns. Dodos pretī jaunām darba uzvarām!