Navigācija un citas sadzīviskas lietas.

Atkal ir sakrājušies daži jautājumi, uz kuriem esmu solījies atbildēt, bet neesmu vēl to izdarījis. Nu beidzot esmu saņēmies un noskaņojies to izdarīt. Tikai gribu atgādināt, ka tās ir tikai manas domas un mana pieredze. Nekur jau nav teikts, ka jādara ir tā un nekā savādāk, bet , ja tas kaut vienam palīdz, tad man par to prieks. Un vispār jau sākot šo visu pasākumu, mans mērķis nebija dot kādam padomus, bet pastāstīt to, kā man iet tiem draugiem un paziņām, kurus ikdienā sanāk satikt retāk kā gribētos.

Vispirms mazs atskats uz pagājušo gadu. Mašīnas noskrējiens pa gadu ir sasniedzis lielāko atzīmi viņas mūžā – 98 440 km, no kuriem mani ir 89 351 km. Pieskaitot to, kas nobraukts ar citām mašīnām, mans veikums ir 95 092 km. Novembra sākumā klusi tika nosvinēta manas lielceļu karalienes piecu gadu jubileja, kopējais nokrējiens pa šo laiku 465 524 km. Mājās esmu bijis pat 103 dienas. Tas ir tieši tik pat daudz, cik pagājušajā gadā bija sestdienas un svētdienas. Tā ka skaitliski ņemot, katras brīvdienas esmu bijis mājās!

Un nu par galveno.Navigācija. Laikam jau lieki pieminēt, ka sen pagājuši tie laiki, kad braucām ar  lielajiem karšu palagiem, izplēstiem pa visu kabīni. Katram jau tagad ir pie loga navigācijas aparāts, citam pat vairāki. Kaut gan atzīšos godīgi – gana liels izbrīns nesen bija vienam manam kolēģim, kad, viņam ciemojoties pie manis, atvēru savu karšu plauktu. Es joprojām nemetu ārā parastās kartes, reizēm pat iegādājos ko jaunu. Es jūtos diezgan neomulīgi, ja pirms ierasties galamērķī, neesmu to aplūkojis kartē, vai arī tajā pašā navigācijā, lai izsvērtu, vai mani tur pareizi pieved, vai arī jāmeklē citi ceļi. Ir arī jābūt gatavam uz to, ka pirms paša galamērķa pēkšņi būs ielas remonts, vai zīme, ka smagajiem braukt aizliegts un būs jāmaina maršruts.  Nekad nav paticis akli uzticēties navigācijai. Un bieži vien esmu izmainījis piebraukšanas ceļus un pareizais ir bijis mans variants, nevis navigācijas piedāvātais. Bet tas jau tā nav izstāstāms, tas vienkārši ar pakausi jāsajūt! Bet arī nenoliegšu, ir nācis arī nokļūdīties. Un ja kāds apgalvo, ka vienmēr ātri un precīzi visu ir atradis un nekad nav piemeties vadātājs, varu diezgan droši teikt – neticiet viņam!

Kā pamatu visam izmantoju parasto „ķīnīzeri” aparātu ar IGO PRIMO programmu – strādā pietiekoši labi! Tad vēl papildus kompī ir divas programmas – Map Guide un Navigon. Šad tad arī šīs ņemu palīgā. Un tad vēl arī, protams, Google Maps. Te pat var izvērtēt satelītattēlos, vai vispār tajā adresē var būt vajadzīgais uzņēmums, tas ir glābis ne vienreiz vien! Kā piemēru varu nosaukt adresi „HVW holzverarbeitung” Buergeler str 30, Waldeck D-07646. Atrodiet un izvērtējiet! Uzreiz pateikšu priekšā – te ir maza kļūda, bet tāda adrese man tiek uzrādīta un ir jāspēj atrast! Un vēl piedevām tas ir kalnainā rajonā, piebraukt var tikai pa vienu ceļu no vairākiem, un tas arī jāspēj atrast! Veiksmi!

Ja runājam par to, kas jāņem līdzi, tad , galvenais ir iedomāties vienu lietu – kabīne ir jūsu mājas un tur ir vajadzīgs viss jūsu izdzīvošanai un arī ērtībām! Pirmkārt jau viss atkarīgs no tā, vai uz konkrētas mašīnas kāpjat kā maiņas vai kā patstāvīgais šoferis. Ja esat maiņinieks, tad jau te būsiet neilgu laiku, tād jāņem tikai pats nepieciešamākais – savas drēbes, gultas veļa, ēdamrīki un higiēnas lietas. Ir jau tāds kā nerakstīts likums, ka pamatšoferis jau atstāj maiņiniekam virtuvi, tas ir plīti, katlu, pannu utt. Un arī citas savas mantas neizvāc no kabīnes. Turpretī arī maiņiniekam ir jābūt pieklājīgam un bez vajadzības viss nav jāizrakņā un jāizcilā. Arī ja pārtika paliek, drīkst jau ēst, it sevišķi tādu, kas ātri bojājas, tikai pēc tam vajadzētu nopirkt vietā, bet par to jau parasti vienojas paši šoferi, lai pēc tam nav pārmetumu. Cik bieži nav nācies noklausīties – „nu pie velna tos maiņiniekus – viss izcilāts un izrakņāts, nekas nav savās vietās, neko nevar atrast, paika apēsta, sīknauda iztērēta, paklāji pielāčoti utt!” katrs jau ir iekārtojies tā, kā viņam ērtāk un piemērotāk un tas ir jāciena!

Ja sākam patstāvīgi strādāt uz mašīnas, nu tad gan viss jāsāk no nulles. Te būs gan darbistaba, gan guļamistaba, gan virtuve. Stāstīšu par sevi un tad katrs var izvērtēt, kas viņam der, kas nē.

Virtuve. Pa ceļmalas krogiem staigāju ļoti reti, tāpēc gatavoju pats. Lietoju poļu gāzes balonu, kuru pildu Krievijā, tur sanāk lētāk, arī par gāzes kvalitāti nevar sūdzēties. Pieclitrīgo balonu sanāk uzpildīt zem 100 rubļiem, tad izvelku ap trīs mēnešiem. Tā kā manā skānī ledusskapis ir ar saldētavu, tad ņemu līdzi saldētos dārzeņus, zupas vai sautējumi sanāk kā mājās, ui, ko nu stāstu – garšīgāk kā mājās, atkārtot nemēģiniet – nesanāks! Uz kādu nedēļu varu nodrošināties, lai veikals nav jāmeklē. Vēl jau vienmēr jābūt kādai sausajai rezerves pārtikai, kas ilgi nebojājas –griķu paciņām, parastajām makaronzupiņām vai kartupeļu biezenim. Nekad jau nevar paredzēt, kur un kā sanāks aizķerties! Nu un tad jau vēl vajag kādu desu vai sieru fiksajām maizēm, ko jau nu kurš labāk iecienījis, jo pa dienu jau ne vienmēr laiks gatavot. Tad vēl turu kaut ko graužamu pa rokai, ja sanāk nakts darbs, lai ir ar ko miegu padzenāt! Un to visu pagriežot no otras puses, nevajadzētu aizmirst kaut vai elementāro ogli kādu paku turēt pa rokai, ja nu kas... tāpat jau kaut ko galvas sāpēm un temperatūru, bet nu to jau katrs pats labāk zin, ko sev piemērotu lieto.

Arī par dzeramā ūdens krājumiem nevajag aizmirst, tāpat noderēs kanna ar krānu, lai var muti noskalot. Ne jau vienmēr būs tankštelle ar normālu tualeti pa rokai. Ir jau arī kādreiz vasarā nācies kannu karināt pie piekabes un izmantot kā dušu.

Darbistaba. Te nevajadzētu aizmirst par darba drēbēm vai kādu kombinezonu, kas noderēs kraujoties vai pie remontiem. Jo jākraujas jau vienalga, vai saule, vai lietus, vai sniegputenis! Ziemā noteikti nevajag aizmirst par rezerves silto apģērbu, jo tehnika ir tikai tehnika un tā mēdz plīst. No savas bēdīgās pieredzes zinu, kā ir divas dienas sēdēt uz ceļa nerūcošā mašīnā, uz to vienmēr jābūt gatavam.  

Guļamistaba. Arī te amerika nav jāatklāj. Palags ,spilvens, sega, vēlams jau silta un var pat vairākas, ar rezerevi. Te jau arī pēc saviem ieskatiem, zinu ,ka citi ņem guļammaisus. Nu katram jau savs.

Galvenais, lai ir ar ko sākt. Tālāk tad jau nāks kādas domas , ko vēl vajag, kaut ko vēl noskatīsies no citiem, un tad jau izveidosies normāla māju sajūta arī šinīs mājās!