Rudens kā rudens...

     Nekas jau uz šīs pasaules nemainās un rit savu gaitu – gadalaiki nomaina viens otru, bet mašīnas tik brauc un brauc...  Arī es – tik kursēju uz Eiropu turp un atpakaļ. Ir sanācis saskarties ar dažiem jaunumiem priekš manis, kā viens piemērs varētu būt tas, ka pabiju beļģu cietumā...  Jā, ar šo frāzi sanāca nobiedēt daudzus, bet nav jau tik briesmīgi, kā izklausās! Vienkārši cietumā ir palešu ražošanas cehs un es uz to vedu dēļus. Tā ka pirmo reizi pabiju cietuma vārtiem tajā pusē!

   

  Sastapu jau arī pirmo sniegu, šoreiz tas sanāca Vāczemē, Tūringenas reģionā. Sanāca tā diezgan interesanti. Lija lietus, sniega nemaz, tad tālumā ieraugu baltu pakalnu. Vienā mirklī lietus pārgāja par sniegu, un uz zemes jau kādi pāris centimetri, kā ar nazi nogriezta robeža. Tad kādi 20 km sniegputenis un tad atkal vienā mirklī viss beidzās un no sniega ne miņas!

     Šoreiz gan vairāk gribu pievērsties dažiem notikumiem pašu mājās.

     Redzot to, cik strauji tiek būvēti jauni ceļi Polijā un citur Eiropā, patiess prieks par to, ka arī pie mums, beidzot, kaut kas ir izdarīts. Ir atklāts jauns ceļš Tīnūži – Koknese. Tikai ir daži „bet”, kas to prieku bojā. Es jau pat esmu aizmirsis, cik gadus tas tika gaidīts! Beidzot ir sagaidīts, tikai pārņem tāda kā nepadarīta darba sajūta. Tātad – par visu to no mana skatu punkta.

   

Tilts jau tam gatavs, tikai cik gadi būs jāgaida uz vēl divām joslām?

  Ir piektdienas vakars, pulkstenis 17,30. Veiksmīgi esmu izkrāvies „RIMI” bāzē, Deglava ielā. Kravā bija tualetes papīrs, kas, kārtējo reizi,  varētu būt laba atbilde tiem, kam smagie maisās pa kājām – Latvijā pat tāda prece netiek ražota! Ai, nu pietiek kašķēties – atpakaļ pie tēmas! Esmu saņēmis ziņu no mājiniekiem, ka pa TV jau rādīta jaunā ceļa atklāšana, nolemju, ka no šī Rīgas kakta tas tiešām būtu taisnākais virziens uz māju. Piebraucu pie Lubānas ielas loka, nav nekādas jaunas informācijas. Laižu tik tālāk, cauri Ulbrokai, garām”Knaufam”, piebraucu pie apvedceļa krustojuma. Tas vēl joprojām tiek remontēts, luksofors nestrādā, un tā kā ir piektdienas vakars, rindā nobakstos apm minūtes 30. Pie krustojuma joprojām nekāda info. Jau pat uzplaiksnī tāda kā šaubu ēna – vai tik es braucu pareizā virzienā? Bet taču nevar tā padoties, ja nolemts, tad nolemts – laižu tik apvedceļam pāri! Ir jau pilnīga tumsa, apkārt neko neredzu, braucu tik taisni pa ceļu uz priekšu. Pirmais loks Tīnūžos – un joprojām nekādas informācijas. Un beidzot – otrajā lokā ieraugu norādi „Jēkabpils, Rēzekne”! Ar lielu atvieglojuma sajūtu griežu tik norādītajā virzienā. Tālāk jau gan ir padomāts par to, lai es zinātu uz kurieni braucu. Pie katra krustojuma, nē, atvainojiet, nobrauciena ir liels uzraksts, ka šis ceļš iet uz „MOSKVA” un pat norādīti kilometri līdz turienei! Nu gan es zinu droši, ka braucu pareizajā virzienā!... Arī daži no pretīm braucošajiem te ir pirmo reizi un pa rāciju jautā, kur tas ceļš vispār izvedīs.  Arī par darbu kvalitāti var rasties jautājumi, jo jau tagad jūt salaidumus ar tiltiem, kas būs pēc pāris gadiem?

     Atmetot malā visu slikto, vispār jau prieks par to. Ka tos 50 km var nobraukt mierīgi un bez apdzīvotām vietām un luksoforiem, ar izgaismotiem nobraucieniem. Atliek  gaidīt turpinājumu, tik jautājums – cik ilgi? 

  

    Vēl viena, manuprāt, svarīga tēma man neliek mieru.

     „DELFOS” uzdūros uz kāda aculiecinieka iesūtītu video . Rullīša garums vairāk par astoņām minūtēm, un tajā visu laiku tiek filmēta pa priekšu braucoša vieglā automašīna kas neadekvāti uzvedas uz ceļa. Tur gan nav redzams, bet autors apgalvo, ka braukusi sieviete stiprā alkohola reibumā. Automašīna ilgstoši brauc pa pretējo joslu, daudzas reizes par mata tiesu izvairoties no sadursmes ar pretīm braucošajām gan vieglajām, gan smagajām auto, arī ar autobusu. Varbūt es atpalicis no dzīves, bet vai , tiešām, galvenais ir to nofilmēt, varbūt pat sagaidīt avāriju un to nofilmēt, nevis kaut ko darīt, lai neatgadās kas ļauns ar šo mašīnu un ar citām? Ja, tiešām, negribi būt tas ļaunais, kas izsauc policiju, kas arī būtu izeja no šīs situācijas, tad varēja taču mēģināt apturēt šo braucēju. Es jau saprotu, ka arī tad, ja brauks blakus, signalizēs tam braucējam, lai stājas malā vai kā citādi mēģinās viņu apturēt, radīsies avārijas situācija, jo nevar jau paredzēt tā vadītāja rīcību. Tad jau labāk nedarīt neko, lai notiek kas notikdams? Bet vispār, kur ir redzams, ka tas ir reibums? Varbūt cilvēkam slikti ar veselību un viņš cenšas nokļūt līdz mājai.Mūsu vienaldzībai nav robežu!