Šī nedēļa pagāja zem Nobilia zvaigznāja! Divas piekabes uz Vācijas lejas galu, viena uz Ulmes apkārtni, otra ap Rēgensburgu. Vienasīgā puspiekabe ar piestūrējošo tiltu. Iepriekš ar tādu nebija sanācis braukt. Jāsaka uzreiz, man iepatikās! Pa šaurākiem ceļiem un krustojumiem izbraukt vieglāk, jo piekabe mazāk nogriež krustojuma stūri, vairāk iet mašīnas pēdās. Stumjoties atpakaļgaitā gan nākas stipri piedomāt, jo arī tad riteņi grozās un "salaužot" sastāvu, jātaisno ārā daudz ātrāk nekā ar parasto.
Nu jau arī Vācijas lejas galā rudens, kā rudens. Daba visā krāšņumā, lietus gandrīz katru dienu.
Un kā jau sāk palikt ierasts, ceļi un celiņi arī dažāda lieluma.
Tāpat kā piegādes adreses, dažāda lieluma noliktavas ar dažāda lieluma piebraucamajiem ceļiem.
Un, lai arī firma apgalvo, ka katru gadu tērē lielas naudas uz kravu stiprināšanas materiāliem, pie iekraušanas ir kur piestrādāt...
Mazliet jau nācās iespringt, lai šādu krāvumu iesāktu izkraut, vēl piedevām ņemot vērā to, ka pie pirmā klienta nebija rampas. Un, par laimi, tiem augšējiem skapīšiem, kuri bija sagāzušies, sabojāts bija tikai iepakojums.
Te nāk atbilde uz jautājumu, kādi tad izskatās tie standarta "roļļi", uz kuriem jākrauj mēbeles dažās noliktavās. Te ir viens no variantiem. Var būt vēl dažādi izmēri, gan garumā gan augstumā, bet princips visiem apmēram šāds.
