Otrā diena. No rīta joprojām stāvu stāvlaukumā, nav nekādas jēgas iesākt darbadienu un pārbraukt uz muitu, kamēr mani dokumenti tur nav iesniegti. Laiks arī tāds pavisam rudenīgs – līņā lietutiņš.
Ap pusē divpadsmitiem zvans – mani dokumenti esot iesniegti muitā, varu braukt uz muitas laukumu. Pēc kādas stundas atnāk muitnieks noblombēt piekabi – tad jau tiešām viss ir procesā un drīz jābūt papīriem. Tas „drīz” pienāk tikai pusē sešos! Atkal kārtējās atrunas, ka krievi ilgi sūtījuši papīrus un visu bremzējuši. Tā jau normāla parādība un pie tā sen jau esmu pieradis.
Nolemju braukt caur pilsētu, kaut arī pašlaik tur atkal aizliegums. Tā bija mana kļūda, kuru sapratu par vēlu, kad vairs nebija kur likties! Divas avārijas, sastrēgumi un rezultātā man vajag stundu un divdesmit, lai tiktu cauri Rīgai. Pa apvedceļu apmēram pa 40minūtēm būtu turpat.
Madonā esmu ap deviņiem, kamēr vēl satieku šefu un noleju lieko degvielu, jau desmit! Nu vairs nekādas gribēšanas braukt uz robežu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru