 |
| blakus visas ērtības - miskaste, tualete un kapi... |
Trešā diena rindā. Pusē sešos lienu ārā no gulētāju rindas uz darba rindu. Pavirzos kādus divsimt metrus uz priekšu un tad jau arī sākas lielā rīta stāvēšanas pauze, kamēr robežā „peresmenka”. Vienīgais labums tas, ka normāli tiku atpakaļ rindā. Tagad jau daudzi atsāks darbu, man jau arī nāksies ielaist sev priekšā no ceļmalas. Ir tādi, kas negrib to darīt. Pie manis jau nāk un prasa, lai ielaiž, nemaz jau neprotestēju. Priekšā stāv divas lietuvas mašīnas, šie esot atteikuši, ka tikko jau esot ielaiduši, lai nākot pie manis prasīt! Es taču redzēju, kad viņi pabrauca man garām un nevienu nelaida. Lūk te parādās leišu solidaritāte – pat savējo neielaiž!
Kustība notiek ļoti reti un maziem pārbraucieniem, tā ka pēc pusdienlaika man jau sāk zust cerība tikt robežā pa dienu. Tos pēdējos metrus nākas stāvēt gandrīz 12 stundas, jo tikai 16,55 pienāktas svinīgais brīdis, kad es tieku iekšā robežas lv pusē. Te nākas mazliet pierunāt muitnieku, jo man nokavēts TIR karnetes tranzīta datums, bet viņš gana ātri piekrīt manam „argumentam” un pēc pusstundas esmu iekšā krievu pusē.
Un tad tikai sākas īstā jautrība. Sākums jau labs, izeju robežsargu kontroli, svarus un esmu jau uz laukuma un varu gaidīt muitas formēšanu. Tā gaidīšana izvēršas diezgan ilgi – kādas četras stundas mani neizsauc. Jau brauc projām tie, kas iebrauca pirms manis, bet man klusums. Beidzot pienāk arī mana rinda, no sākuma jau it kā viss normāli – mani piereģistrē, izeju transporta inspekcijas kontroli, izstāvu rindu uz rentgenu un dabūju kārtējo „devu”, esmu atpakaļ un gaidu galīgo noformēšanu. Pēc diezgan lielas pauzes mani nostāda fakta priekšā, ka manai kravai vērtība par lielu, lai to nosegtu karnetes garantija. Jāslēdz karnete, jātaisa deklarācija un klāt vēl konvojs. Par to visu jāmaksā 30 000 rubļi ( apm 540 ls). Man līdzi, protams, tādas naudas nav, tiek dotas trīs stundas, tas ir līdz 05.00 no rīta naudu sadabūt. Tā kā nakts laikā man naudu uz kartes neviens neuzliks, tieku griezts atpakaļ uz LV pusi. Nekāda mana pierunāšana un nekādi argumenti neiedarbojas, rītu sagaidīt neļauj – atpakaļ! Arī par to man jāsamaksā- gan jau tikai viens tūkstotis. LV pusē jau neiet labāk – te man arī pusstundas laikā jāizlemj – vai nu es varu vēlreiz griezties uz krievu pusi, vai nu viņi mani sūta atpakaļ uz nosūtītāj muitu, tas ir, uz Rīgu. Atkal man nākas likt lietā manas „lūdzošās” runas dotības, tik te, par laimi, ar labiem rezultātiem – man atļauj sagaidīt rītu, līdz pusdeviņiem man jāizlemj, ko darīt. Kaut maza, bet uzvara! Ir 06.00, mana darba diena atkal ir izstiepusies 24h garumā un beidzot varu kādu pusotru stundu pasnaust!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru