05.07.20

Gaidīšanas Svētki.



   Laikam jau tā ir, ka mēs visu savu apzinīgo dzīvi dzīvojam ar gaidīšanu, gaidot nu viskautko, nu, piemēram, - algas dienu, ziemassvētkus, dzimšanas dienu un tā tālāk, nu kas jau kuram liekas svarīgs. Tāpat jau ir ar mani. Lai gan jāsaka, ka laikam ejot, noteikti izmainās gaidīšanas prioritātes. Šogad nemaz nebiju noskaņojies uz Līgo vakara gaidīšanu, jo labi sapratu, ka nekāda svinēšana nesanāks, jo tas vakars iekrīt darba dienā un šajā galā tā noteikti nav brīvdiena. Tā nu šogad Līgovakara saulrietu vēroju pavisam mierīgā noskaņā, atrodoties Austrijā,Vīnē.
   Tuvākajā laika periodā man svarīgs liekas pavisam cits datums - 24. jūlijs. Nekad iepriekš man tas nav bijis svarīgs un, droši vien, arī pēc tam tas vairs nebūs svarīgs, bet šobrīd ir! Tā ir pēdējā darba diena pirms atvaļinājuma, un es pieturos pie stingras pārliecības, ka tas ir tas, ko ir vērts gaidīt!


   Visādi citādi nekas jau nemainās, darbs rit savu ierasto gaitu. Šonedēļ viss pēc diezgan ierasta grafika, piegādātas trīs piekabes, viena uz Slovēniju, divas uz Austriju. Cik es nojaušu, tad mēbeļu rūpnīcas atkal strādā ar pilnu jaudu un varbūt pat vēl vairāk, jo cenšas atgūt iekavēto, arī veikali ir atsākuši strādāt un pircēju aktivitāte arī ir atjaunojusies. Drošības pasākumi arī jūtami samazinājušies, pie noliktavu durvīm jau vēl ir uzraksti, ka jālieto maska, bet lietota tā tiek jau pavisam retās vietās. Tad nu gribas secināt, ka vienu gaidīšanu būsim izturējuši, tas vispasaules trakums iet uz otru pusi, lai jau arī vēl pavisam nav beidzies.

21.06.20

Jūnijs 2020.



   Laiks skrien uz priekšu kā ar vēja spārniem, jau jūnijs uz otru pusi. Darbs rit savā ierastajā ritmā, nekādu lielo notikumu jau nav. Kā nu kurā nedēļā, pa divām vai pa trim piekabēm uz ierastajiem virzieniem - Francija, Vācija. Maršruti un galamērķi jau pamainās, jāsaka uzreiz, ka šī gada statistika noteikti būs citādaka kā iepriekš, sevišķi jau apmeklēto adrešu skaita ziņā! Bet, nav ko skriet laikam pa priekšu!
 
Francija, Millau viadukts.

Tas pats, tikai jau no apakšas.


   Te redzama vēl viena mūsu jaunpienācēja piekabe, ar virtuves reklāmau uz sāniem. Arī ar vienu grozāmo asi, ērti braucās. To varējām izbaudīt pilnā mērā, jo šī krava bija pa vienpadsmit adresēm, un ne jau pa tām lielākajām noliktavām!


   Te redzams vēl viens variants, kā tiek izkrauta virtuve. Vituves darba virsma tiek uzlikta uz tādiem paliktņiem ar ritenīšiem, šinī gadījuma uz trīs gabaliem. Un tad uz šīs darba virsmas krauj virsū pašus skapīšus. Te ir arī visas elektroierīces, jo virtuve jau pilnībā nokomplektēta. Tādā veidā virtuve tiek iestumta noliktavā, pēc tam arī tāpat atstumj uz rampu atpakaļ un pārkrauj jau piegādes transportā, kas nogādā tieši uz pircēja adresi. 

02.05.20

Jauna piekabe.


   Darbs joprojām neapstājas, es pat teiktu, ka nemaz nav tendences uz apstāšanos. Gluži otrādi, viss tik atkal uzņem apgriezienus. Nupat, aprīļa beigās, firmā tika iegādātas četras jaunas piekabes un mums bija tas gods izbraukt pirmo reisu ar vienu no tām. Protams, ir jau savā ziņā patīkami, bet reizē arī tāda kā lielāka atbildības nasta, lai atgrieztos atpakaļ ar tik pat svaigu kā aizbraucām. Jo, lielākā daļa piekabju ir jau diezgan apšvīkātas un apskādētas, nu kā jau manta, kas iet pa rokām. Jāpiebilst, ka ne jau vienmēr pie vainas ir šoferu neprofesionalitāte, ir ļoti daudz adreses, kurās vienkārši nav iespējams iebraukt bez skrāpēšanās gar krūmiem vai uzbraukšanas uz apmalēm vai vēl kādiem šķēršļiem.
  Lai no tā visa izvairītos, viens no lielākajiem plusiem šai piekabei, ir stūrējošā ass. Tas nozīmē, ka pagriezienos piekabes riteņi piestūrē, lai piekabe ietu pa mašīnas pēdām, nevis izvirzītos uz pagrieziena iekšpusi. Tad nu braucot uz priekšu, gandrīz var spoguļos neskatīties, piekabe nekur neaizķersies, bet ir atkal jāpiedomā stumjoties atpakaļgaitā, jo arī tad tā piestūrē un tas viss diezgan spēcīgi izmaina braukšnas trajektoriju, nu kaut vai tad, ja pretī rampai nav kur iztaisnoties un jāpiestumjās zem leņķa. Par šo priekšrocību tieši mums sanāca pārliecināties vienā no adresēm. Iepriekš mēs te bijām ar parasto, trīsasīgo piekabi. Pagalms te tik šauri iekārtots, ka, lai apgrieztos un piestumtos pie noliktavas, nācās piekabi vilkt pāri apmalei un pat pa zālienu. Ar šo piekabi tas viss izdevās bez braukšanas uz apmalēm.


   Arī šoreiz krava bija jādala ārā pa divām valstīm, Austriju un Ungāriju. Te nu jāpiebilst, ka iebraukšana Ungārijā tiek kontrolēta stingrāk, nekā Austrijā. Pārbauda arī smagās mašīnas, vadītājiem mēra temperatūru, skenē personu apliecinošos dokumentus, kā arī jāuzrāda kravas dokumenti. Tiem, kuri iet tranzītā cauri Ungārijai, uz spoguļa uzlīmē īpašu uzlīmi un tādas pašās norādes ir uz ceļa pie benzīntankiem un stāvvietām, kurās viņi drīkst iebraukt un stāvēt, kur tās norādes nav, tur nedrīkst. Visos tajos tankos dežūrē policija. Vēl tikai jāpiebilst, ka ,protams, katra kontrole sabremzē kustību. Mums robežas šķērsošana prasīja divas stundas divdesmit minūtes, kuru mums pietrūka, lai varētu tajā pašā dienā paspēt visu izkraut. Priecīgus Svētkus visiem!

26.04.20

Aprīlis 2020


   Nu jau arī aprīlis iet uz otru pusi, dabā viss mainās, paliek arvien zaļāks, lai gan, arī sniegu vēl var atrast. Darba ziņā gan viss bez izmaiņām, strādājam visu laiku. Šonedēļ bija divas piekabes uz Vācijas lejas galu un Austriju. Piekabes piekrautas jau marta beigās, tad visu mēnesi nostāvējušas, tagad beidzot iet uz izkraušanu. Lielie mēbeļu veikali joprojām slēgti, bet noliktavas pamazām darbojas, piegāde un uzstādīšana pie klienta sāk atjaunoties. Vairāk jau cieš mazie tirgotāji, kuriem jāpiegādā pa vienai vai divām virtuvēm. Ja viņu virtuve ir kravā kopā ar lielajām noliktavām, kuras uztaisīja pārtraukumu pieņemšanā, tad viņiem arī nākas gaidīt, lai arī būtu gatavi pieņemt. Tad nu šonedēļ bijām pie dažiem, kuri gaida piegādi 5 nedēļas.


   Tāpat arī dabas skatus varējām izbaudīt diezgan. Vienmēr ir patikuši kalni, vēl nav paspējuši apnikt.


   To, ka daba mostas, ātri var izsecināt pēc priekšejā stikla, vienā setā netīrs ar kukaiņiem.


   No vienas puses skaisti jau ir tie kalni, bet no otras puses tie atkal ievieš diezgan lielas korekcijas maršruta plānošanā. Reizēm tā starpība jau mērāma simtos kilometru. Bet, ja nav pārliecības, ka varēs tikt cauri ar smago, labāk tomēr ar līkumu!

08.04.20

Neliela ekskursija...


   Pagājušajā nedēļā sanāca pagriezties pavisam uz citu pusi, nekā ierasts pēdējā laikā. Tikai viena piekabe, reisa garums četras dienas. Maršruts Austrija - Ungārija - Slovākija, kopā deviņas adreses.
   Tāds diezgan interesants un saspringts brauciens sanāca, jo sen nebija būts uz to pusi, nu labi, izņemot Austriju. Spriedzi uzdzina gan tas, ka sen nebija būts gan Ungārijā, gan Slovākijā un nācās piedomāt pie ceļu samaksas, gan arī jau vispārējā vīrusa situācija. Uz visām robežām kontroles, kontrolē arī smagos, kur vairāk, kur mazāk, bet kontrolē, nākas pat stāvēt rindā.
    Esmu nolēmis mazliet atsākt arī video filmēšanu, lai arī kādreiz solījos nejaukt kopā blogu ar jūtūbi, tomēr iemetīšu te arī, varbūt kādam šķiet interesanti.


Priecīgas visiem Lieldienas!

29.03.20

Jura West


   Arī šonedēļ vēl darbs ir visai nedēļai, atkal trīs piekabes pa Vāciju. Tā ka uz krīzi vēl nākas paciesties.
   Smagā transporta plūsma nav mazinājusies, nu vismaz man tā liekas. Un uz nakti atrast brīvu stāvvietu joprojām ir grūti. Šoreiz sanāca stāvēt šāda veida parkingā, kas nedaudz atšķiras no ierastajiem. Šis ir rasthofs "Jura West" uz A3 starp Nirnbergu un Regensburgu.
   Lai panāktu lielāku ietilpību, mašīnas skujiņā tiek liktas pa trīs viena aiz otras, ieplānojot ārā braukšanas laiku. Jāpiebilst gan, ka ne visi šoferi to strikti ievēro. Arī mums priekšā stāvošais no rīta vēl nebija aizbraucis, lai arī jau mums pienāca izbraukšanas laiks. Labi, ka blakus jau bija brīvs, varēja izgriezt uz sāniem.
   Cik es saprotu, šis ir tāds kā testa variants, jo tādu stāvvietu nav daudz, esmu bijis tikai vēl vienā tādā.

22.03.20

Marts 2020.


   Marta trešā nedēļa. Darbs ierastajā ritmā, trīs piekabes pa nedēļu. Joprojām tikai pa Vāciju. Arvien vairāk jau sāk just tās trakās epidēmijas klātbūtni arī noliktavās. Tiek izlikti dažādi dezinfekcijas līdzekļi, tiek atdādināts, lai pirms iešanas noliktavā nomazgātu rokas, darbinieki cenšas izvairīties no no šoferiem. Piektdien bijām Bavārijā, tur jau pa radio visu laiku ziņoja, ka sākot no šīm brīvdienām, visā Bavārijas reģionā tiek izsludināts ārā iešanas aizliegums. Tas nozīmē, ka bez īpašas vajadzības ārā iet nedrīkst. Tikai uz pārtikas veikalu pa vienam no ģimenes, uz aptieku, vai arī uz darbu tie, kas vēl strādā.

   Uz autobāņa tankštellēs arī WC ieejas samaksa atcelta, lai brīvi var tikt rokas nomazgāt, tāpat pie durvīm dezinfekcijas līdzekļi.
   Tāpat arī lielveikalos dažādi ierobežojumi. Uz grīdas salīmētas sarkanbaltās lentas, lai ievērotu drošu attālumu, pie kasēm salikti caurspīdīgi vairogi, darbinieki strādā ar cimdiem, arī pa skaļruņiem ik pa laikam atgādina ievērot drošu distanci. Daži apgērbu un citādu preču veikali jau slēgti. Bet cilvēkos nekādu paniku nejūt. Preču plauktos pietiekami, pat tualetes papīrs parādījies, nu varbūt nedaudz mazāk cilvēku, kā citreiz, bet viss tādā mierā.
  Tad nu gaidīsim, ko nesīs nākošā nedēļa...

15.03.20

Pagaidām darba mazāk nepaliek.


   Nu jau marts pusē, mazliet atkal esmu iekavējis savas atskaites. Februāra pēdējā nedēļā vēl braucām uz Franciju, uz pašiem dienvidiem. Patika šis reiss, gan dažādi un skaisti ceļi, gan arī tas, ka pa visu nedēļu sanāca izkraut tikai vienu piekabi.


   Tā kā mums parasti piegādes adreses ir vairākas, tad jau bieži izmantojam arī mazākas nozīmes ceļus, kas bieži vien ir gana ekstrēmi. Bet tas jau tikai ievieš patīkamas pārmaiņas ierastajā autobāņu rutīnā.


   Tāpat jau nelielā attālumā izbaudāma dabas skatu dažādība. Tikko esi pie vidusjūras...


   ...un pēc mirkļa jau sniegoti kalni pavisam blakus!


   Abas marta pirmās nedēļas jau pavisam intensīvi stardājam gandrīz tikai pa Vāciju, ar mazu izņēmumu. Otrās nedēļas beigās, piektdienā izskrējām ar vienu piekabi uz Nīderlandi. Neesmu jau jautājis, bet saprotu, ka to visu globālo kataklizmu dēl mūs maksimāli cenšas pieturēt pa Vāciju. Bet nu sanāk tā, ka mums tas nebūt nav vieglākais variants. Jo, nelielo pārbraucienu dēļ, mēs nedēļā dabūjam izkraut nevis vienu piekabi, bet trīs! Un Vācija arī gandrīz visa pārbraukāta, sākot ar Štutgarti un beidzot ar Berlīni un Gorlicu. Nākošnedēļ arī pirmā krava uz Drēzdeni, un tad jau manīs, kas tālāk.
   Vēl tikai piebildīšu, ka es to vīrusa rēgu tā īsti nemaz neizjūtu. Nu varbūt mazliet uzkrītošāk ir, ka dažas preces veikalos tiek intensīvāk pirktas. Bet, ja nebūtu tik daudz informācijas masu saziņas līdzekļos, varbūt tam pat tā īsti nepievērstu uzmanību.

01.03.20

Ceļu maksas 3.


   Nu ir atkal pienācis laiks pievērsties ceļu maksu tēmai. Reiz, iepriekš, jau runāju par to, ka būtu labi vairāku valstu ceļu maksas apvienot vienā aparātā. Tad nu dzīve iet uz augšu un tādi aparāti parādās arvien vairāk. Arī mūsu firma pāriet uz šādu aparātu. Neesmu baigi iedziļinājies un interesējies, cik vispār uz tāda var uzlikt, bet mums ir jau pietiekoši. Tātad, mūsējais aparāts ir aktīvs šādās valstīs - Beļģija, Francija, Spānija, Portugāle, Itālija, Polija. Vēl ir iespējams pieslēgt Vāciju un Austriju, kuras šobrīd nav aktīvas, jo mēs joprojām lietojam šo valstu iepriekšējos aparātus. Tas ir tas, ko es redzu pašā aparātā,var jau būt, ka var vēl.


      Lietošana šeit pavisam vienkārša. Jāuzliek svars, tāpat kā vācu aparātam, vai nu zem vai virs 18 tonnām un asu skaits. Tā kā svars jau nemainās, tad to atliek izdarīt vienu reizi. Un asu skaits. Tā kā mums ir dažādas piekabes, tad to nākas reizēm pamainīt, bet ja sastāvs nemainās, tad tur vispār nekas nav jādara. Arī uz nākošo valsti aparāts pats pārslēdzas, tiklīdz pārbrauc robežu. Nu, piemēram, iebraucot no Vācijas Beļgijā, valsts nomainās, gaismas indikatorā sarkano signālu nomaina zaļais un viss notiek.

22.02.20

Auto maiņa.


   Šī nedēļa iesākās pavisam savādāk nekā citas - ar auto maiņu. Pirmdienā šķiramies no sava mersīša, ar kuru vizinājāmies iepriekš. Pārceļamies uz DAFiņu ar 510 zirgiem un 430 tk nobraukumu. Uzreiz atbildēšu uz visiem interesējošo jautājumu - Jā, manuprāt dafs ir labāks. Ne jau vislabākais, bet labāks par mersi noteikti. Ne tikai ar to, ka dzinējs jaudīgāks, bet arī pēc citām sajūtām. Iet mīkstāk, kārba slēdzas patīkamāk. Par mersi mēs jau jokojām, ka šis pats redz STOP zīmes pie krustojumiem, jo vienmēr pauzes uztaisa! Protams, ir jau arī mīnusi, kā zināms ideālas mašīnas jau nav! Pirmais, kas uzreiz traucē, ir stūres ierobežotās regulēšanas iespējas. Bet, gan jau ar laiku pieradīs.
   Arī pārējā nedēļa tāda saīsināta sanāk, tik vien darba kā viena piekabe uz Nīderlandi pa septiņām adresēm. Pa trešdienu izkrāvām, ceturtdien vēl it kā gaidījām darbu, bet nekā - pusdienlaikā jau liekamies mierā. Nākošais reiss jau nākošnedēļ uz Francijas dienvidiem. 



      Nīderlande šobrīd attaisno savu nosaukumu, jo izteikti daudz kur ir ļoti augsts ūdens līmenis.  Lai gan, arī daudz kur Vācijā un Francijā arī upes kāpj no krastiem ārā, laikam jau siltā ziema dara savu.

17.02.20

Luxembourg.


   Shell degvielas uzpildes stacija Luksemburgā. 12 uzpildes vietas pa divām mašīnām katrā. Jāstāv rindā, lai tiktu iekšā. Dīzeļa cena - 1,088 eur/litrā. Secinājumus izdariet paši.


09.02.20

Februāra pirmā nedēļa 2020.


   Atkal jau nedēļa pagājusi, var teikt, tādā jau kā ierastā ritmā. Kārtējās divas piekabes, Viena "Nolte", otra "Nobilia". Atšķirība tikai tā, ka šoreiz nebija Francija, bet Vācijas dienvidi, pirmai piekabei divas adreses arī Austrijā. Kopā par abām piekabēm 18 adreses, lielākā daļa pa maziem veikaliņiem mazpilsētiņās.


  Nu apmēram šādi izskatās virtuve, salikta rindā nelielā pagrabstāva noliktavā.


   Sanāca arī mazliet ziemu izbaudīt. Vispār jau nekāda prieka no tā nav, ar jau gandrīz tukšu piekabi pa kalnu celiņiem slidināties! Labi, ka tā sniega bija tik maz un nelielā rajonā, ātri no tā aizmukām!


   Kā jau visur, laika apstākļi arī te nemaz nav ziemīgi, vairāk atgādina rudeni, nekā ziemu.
   Par cik bija tuvāks mājupceļš, jau piektdienas pusdienlaikā varējām beigt darba nedēļu. Pirmo reizi tik ātri,vienmēr jau majās tikām tikai pašā piektdienas vakarā, gandrīz ap pusnakti. Nu tad jau manīs, kā būs nākošnedēļ, jo pirmā krava jau zināma, atkal Francija, "Bretagne" reģions, sešas adreses.


02.02.20

Janvāris 2020.


   Lai arī šogad esmu apņēmies biežāk veikt ierakstus blogā, pagājušajā nedēļas nogalē sanāca piespiedu "brīvdiena" šajā jomā, jo aizmirsu paņemt no mašīnas datora lādētāju uz mājām. Tad nu šonedēļ cenšos laboties. Tāpat jau dažreiz atbildes uz komentāriem ierakstu ne uzreiz, jo ne visai patīk to darīt telefonā, parasti jau labāk datorā un pa brīvdienām. Un tā kā jau klāt februāris, tad šoreiz sanāks tāds kā janvāra statistikas apskats.
   Janvārī stradātas trīs nedēļas, pa divām piekabēm nedēļā. Kopā piegāde veikta uz trīsdesmit septiņām adresēm, lielākotes Francijā, bet bija arī Vācijā un Luksemburgā. Astoņas no tām bija jau zināmas no pagājušā gada, uz divām jau arī šogad ir braukts divreiz. Nobraukti 10 446 km ar faktisko patēriņu 26,96 l/100km. Centos izpildīt arī solījumu atsevišķi uzskaitīt katra šofera nobraukumu ekipāžā. Un, lai cik tas arī dīvaini nebūtu, jo brīžiem jau likās, ka braucam nevienādi, starpība mēneša garumā sanāca tikai 22km!


   Vēl jau arī jāpievēršas mazliet plašākai atbildei uz Emīla komentāru pie iepriekšējā raksta.
   Vispār jau ir patiess prieks, ka ir tādi ilglaicīgie sekotāji un lasītāji. Un vēl lielāks prieks, ka tiek ierakstīts kāds komentārs! Tad tiešām rodas sajūta, ka kādam ir interese par šo visu un tas netiek darīts veltīgi! Lai gan man pašam brīžiem arī ir gana interesanti pašķirt kādus gadus atpakaļ un palasīt, kā tad man ir gājis!
  Nu jā, šābrīža kolēģis Uldis nav tas Uldis, kas reiz bija mans līdzbraucējs. Ar to Uldi arī ik pa laikam sazināmies. Pēc tā brauciena viņš izšķīrās par labu tiesību iegūšanai, kādu laiku arī brauca par tālbraucēju, vēlāk gan pievērsās citām biznesa sfērām!
   Kā jau būsiet pamanījuši manās bildēs, šobrīd vārda plāksni neesmu ielicis logā, vienīgi ir ielikts karodziņš, jo abi ekipāžā esam no LV.  Un es atbalstu vārdu logā, jo uzreiz ir redzams kā uzrunāt un ar ko tu vispāt taisies runāt. Bet šobrīd ir tā - ja LV mašīnā mans "Jančuks" ir normāli saprotams, ja kāds nesaprot, pats vainīgs, tad ar D numuriem tāds ne visiem saprotams vārds iznāk. Un tas mani mazliet attur. Būs jāpāriet uz vairāk saprotamu, tik vēl nav izgatavots. ( Un piedevām vēl, vecums jau arī vairs nav tas!) ;)
 

   

19.01.20

Pirmā darba nedēļa 2020.


   Gads ir iesācies ar divām nedēļām atvaļinājuma, tā ka strādāt un veidot jaunu statistiku, sāku tikai trešajā nedēļā. Arī šo gadu iesākām ar divām piekabēm nedēļā, pirmā uz Francijas otru galu. Septiņas piegādes adreses, divas zināmas no pagājušā gada, bet tās nezināmās jau arī bija diezgan "jautras"! Gan vecpilsētas centrs, kur jānobloķē visa iela, lai izkrautos, gan piegāde pa taisno klientam uz vistu fermu, gan iebraušana šaurā pagalmā pār nezināmas izturības tiltiņiem! Tā ka garlaicīgi nebija!


   Arī laika apstākļi tādi neierasti janvārim, bet tas jau šajā ziemā nav nekāds pārsteigums!


   Otrā piekabe uz Vācijas lejas pusi, aiz Frankfurtes, pa trim lielveikaliem. Bet, tas nenozīmē, ka mazāk jautrības. Var tikai pabrīnīties, ka uzbūvējot tādu lielveikalu, piegādes piebraukšanu izveido neiespējamu bez braukšanas pa apmalēm un pat zaļo zonu!

   Tad nu gads ir iesācies ar 10 adresēm un pāri par 4 tūkstoši kilometru pa pirmo nedēļu. Atliek tikai turpināt!

10.01.20

2019.


   Lielo pārmaiņu gads noslēdzies. Tas arī atstāj iespaidu uz gada statistiku, jo darba specifika jau diezgan atšķiras. Šajā sakarā arī savu gada apkopojumu dalīšu divās daļās.
   Pirmā daļa - jau ierastais darbs LV.  Pēdējā darba diena bija 19. jūlijs, tād sanāk nepilni 7 mēneši.
   Nobrauktie km šajā laikā 72 327, lielākie mēnesī - 12 687, mazākie - 8 055. Vidēji mēnesī sanāk tāds normālais statistiskais 10 322km.
   Degvielas patēriņs 29,97 l/100km.
   Pārvestais kravu svars - 1 580 724 kg. Vidēji mēnesī sanāk 225 817kg pret 167 336 vidēji ņemot pagājušo gadu.
   Mājās pavadītas 38 brīvdienas, strādāts 160 dienas, no kurām 14 stāvēts bez braukšanas. Vidēji dienā sanāk nobraukti 502,3km pret 479,7 pagājušogad.
   13 reisi uz Eiropu pa 6. adresēm, visvairāk uz vienu - 4. Atpakaļkravas lasot, pabūts 16 adresēs, visvairāk vienā adresē - 5.reizes, visvairāk adreses vienā kravā - 5.
   Brīvajā laikā noskatītas 10 filmas un 16 seriāli ar 187. sērijām. 


   Te nu pienākusi kārta otrajai daļai. Pa vidu, gan, vēl izbaudīju atvaļinājumu, bet ne par to stāsts. Tā kā ļoti krasi izmainījās visa darba specifika, tad nācās pārdomāt un pielāgoties arī statistikas veikšanai. Iesākumā jau pat izvedojās tādi kā pārrāvumi manos pierakstos, kamēr izdomāju ko un kā pierakstīt. Tad neliels kopsavilkums, lai arī varbūt mazliet neprecīzs.
   Nobraukums 37 369km. Te jau arī jāizdara neliela atkāpe. Saskaitīti kopā ir visi km, kuri nobraukti gan man vienam braucot, gan ekipāžā. No sākuma domāju, ka skaitļošu ārā tikai savu nobraukumu, bet pēc tam padomāju, ka es taču tik un tā atrodos mašīnā visu laiku. Bet tagad jau domāju, ka būtu interesanti redzēt nobraukto kilometru attiecību, braucot divatā, jo ne jau visu laiku sanāk vienmērīgi mainīties. Nākogad šim būs jāpievēršas. Varētu jau to darīt arī par šogadu, bet mani nepilnīgie pieraksti sākumā var šo pasākumu izbojāt, tāpēc atlikšu uz nākošo gadu.
   Degvielas patēriņs arī nav piefiksēts līdz galam precīzi, bet ir nedaudz virs 25 l/100km.
   Un tagad nāk pats interesantākais. Šajā īsajā laikā esmu pabijis 174.piegādes adresēs, kuras man ir pierakstītas. Kopsummā tātad bija ap 200, jo dažus pirmos reisus nepierakstīju. Atkārtoti pabiju, laikam, tikai kādās 5.


   Te ir redzama mana pārvietošanās amplitūda pēc gugles spiegošanas rezultātiem. Nezinu, kā tiek piefiksētas tās adreses, bet sanāk jau diezgan nepilnīgi. Nu, piemēram, Austrijā biju vairākas reizes, bet te tas neparādās. Varbūt vajadzētu pašam veidot šādu karti, vajadzētu būt tādai iespējai, varbūt kādam ir ieteikumi kā to darīt?
   Nez kāpēc liekas, ka arī brīvā laika pierakstos otrajā daļā ir iztrūkumi, bet nu pierakstīts ir šādi - 12 filmas un 13 seriāli ar 105.sērijām.