Francijā jauni noteikumi.

 

   Sākot jau ar šā gada pirmo janvāri Francijā ir jauni noteikumi smagajām, mašīnām, kas liek gan uz mašīnas, gan uz piekabes izvietot uzlīmes, kuras informē apkārtējos par tā saucamajām "aklajām zonām".

   Tāpat jāievēro noteiktie kritēriji par šo uzlīmju izvietojumu. Te redzami vilcējs un puspiekabe. Tāpat tas viss ir arī uz tandēma sastāviem un autobusiem, tikai tam man nav uzskates līdzekļu pa rokai, jo man tas nav aktuāli.

  Un, ja jau ir noteikumi, kas jāievēro, tad ir arī paredzēts sods par to neievērošanu. Neesmu meklējis oficiālu apstiprinājumu, bet, pēc franču šofera teiktā, ar kuru apspriedām šo tēmu, tas ir 125 eiro par katru neesošo uzlīmi. Sastāvam kopā jābūt sešām...

   Neesmu pārliecināts, vai tas tiešām darbosies. Man jau liekas, ka tie kas līda visur garām smagajam, līdīs arī turpmāk un nepētīs nekādas uzlīmes. Ļoti ceru, ka pēc kāda laika parādīsies statistika par šī pasākuma lietderību. Tās, gan, ir tikai manas domas un ir apsveicami tas, ka tiek veikti kādi pasākumi satiksmes drošības uzlabošanai.

   Tāpat ir prieks par šo uzlīmju ražotājiem, kuri ir ātri noreaģējuši, lai izdabātu tiem, kam rūp mašīnu izskats un arī tiem, kuri reti brauc uz Franciju. Ir pieejamas magnētiskās uzlīmes. Arī mums tādas tika izsniegtas, jo, kā varbūt būsiet ievērojuši, mūsu šefs diezgan piedomā par mašinu izskatu. Tad nu, braucot iekšā Francijā, tās uzliekam, bet izbraucot noņemam.

   Bildīte ieskatam, ja nu kādam liekas interesanti.

Ceļu maksas 3.

   Nu ir atkal pienācis laiks pievērsties ceļu maksu tēmai. Reiz, iepriekš, jau runāju par to, ka būtu labi vairāku valstu ceļu maksas apvienot vienā aparātā. Tad nu dzīve iet uz augšu un tādi aparāti parādās arvien vairāk. Arī mūsu firma pāriet uz šādu aparātu. Neesmu baigi iedziļinājies un interesējies, cik vispār uz tāda var uzlikt, bet mums ir jau pietiekoši. Tātad, mūsējais aparāts ir aktīvs šādās valstīs - Beļģija, Francija, Spānija, Portugāle, Itālija, Polija. Vēl ir iespējams pieslēgt Vāciju un Austriju, kuras šobrīd nav aktīvas, jo mēs joprojām lietojam šo valstu iepriekšējos aparātus. Tas ir tas, ko es redzu pašā aparātā,var jau būt, ka var vēl.

      Lietošana šeit pavisam vienkārša. Jāuzliek svars, tāpat kā vācu aparātam, vai nu zem vai virs 18 tonnām un asu skaits. Tā kā svars jau nemainās, tad to atliek izdarīt vienu reizi. Un asu skaits. Tā kā mums ir dažādas piekabes, tad to nākas reizēm pamainīt, bet ja sastāvs nemainās, tad tur vispār nekas nav jādara. Arī uz nākošo valsti aparāts pats pārslēdzas, tiklīdz pārbrauc robežu. Nu, piemēram, iebraucot no Vācijas Beļgijā, valsts nomainās, gaismas indikatorā sarkano signālu nomaina zaļais un viss notiek.

Ceļu maksas 2.

    Daudz skaistu kilometru ir aizritējuši no tā brīža, kad blogā ievietoju rakstu par ceļu maksām. Lasītāko rakstu topā tas joprojām ir nr:2. Tas laiks, kad auto pus logs bija aizlīmēts ar ceļu nodevas uzlīmēm (bilde tapusi 2007.gadā), sen jau pagājis. Tāda palikusi vien Lietuvā. Bet tagad ir nākošā galējība - pus logs aizkrauts ar ceļu maksas aparātiem. Bet, ne par to ir šis stāsts. Pie mūsdienu interneta iespējām, šo visu informāciju var ātri atrast. Nu kaut vai Autotransporta Direkcijas mājas lapā var atrast norādes uz katras valsts , kurā tiek iekasētas ceļu maksas, oficiālajām mājas lapām, un tur visu uzzināt.
   Šoreiz stāsts ir par mūsu pašu mīļo Latviju. Tikpat klusi, kā 2014. gadā tika ieviesta Autoceļu lietošanas nodeva, ar 2017. gada 1.janvāri stājas spēkā grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Galvenokārt izmaiņas attiecas uz mazo kravas transportu, ar pilnu masu no 3000kg līdz 3500kg, jo arī šiem tagad jāmaksā nodeva. Kā saprotu, tie ir mazie kravas busiņi un daži citi kravas auto.Nu piemēram, arī VW AMAROK pilna masa ir 3040kg. Nekādi nesaprotu, kāpēc tam netiek pievērsta nekāda uzmanība nekādos plašākos masu saziņas līdzekļos? Vai nu arī es to esmu palaidis garām?
   CSDD lapā tas ir atrodams. https://www.csdd.lv/autocelu-lietosanas-nodeva-vinjete/autocelu-lietosanas-nodeva 
   Arī maksas ceļu kartē ir saskatāmas izmaiņas. Autoceļš Tīnūži - Koknese nu arī ir kļuvis par maksas ceļu.
   Tad nu novēlu visiem jaukus svētkus un drošu pārvietošanos pa ceļiem svētku laikā un būsim sagatavoti un nākošajā gadā lieki nepapildināsim Valsts Kasi!

Jaunumi ceļu maksās.

   No šā gada pirmā aprīļa Beļģija maina autoceļu lietošanas apmaksas kārtību. Līdz šim bija apmaksa par dienām, kopīga eirovinjete ar Nīderlandi, Luksemburgu, Dāniju un Zviedriju. Viena diena maksāja 11eur. Tagad samaksa tiek iekasēta par nobrauktajiem kilometriem un izcenojums ir atkarīgs no auto masas un eiro klases. Tas nozīmē, ka, lai to visu piefiksētu un apmaksātu, mašīnas logā jālipina kārtējais aparāts. Tā kā izlēmām par labu pēcapmaksas variantam, tad pasūtījām Shella ITR ierīci. Līdz šim ITR ierīce strādāja Francijā, Spānijā un Portugālē, tagad pievienojas arī Beļģija. Maņkai jau to aparātu paūtījām laicīgi, bet sakarā ar lielo pieprasījumu, uz pirmo aprīli nepaspēja piegādāt, labi, ka nebija reisu uz Beļģiju. Volvo mašīnai atnāca diezgan ātri, pēc lieldienām pasūtījām un jau ir klāt.

   Tā kā apārātiņš tāds paliels, neviļus rodas jautājums - kāpēc mūsdienu attīstīto tehnoloģiju laikmetā mums jāpiekarina pilns logs ar šādiem aparātiem? Ja reiz visi esam vienā lielā Eiropas Savienībā, kāpēc autoceļu maksu nevar iekasēt ar vienu aparātu? Laikam jau kādam tas ir izdevīgi. Ja jau mūsdienās elementāri visu varam kontrolēt - kur atrodas mašīna, cik ātri un ekonomiski tā brauc un visus datus, arī tahogrāfa, varam nolasīt attālināti, kāpēc tam visam nevar pievienot arī ceļu maksas?

Darba Laiki 2

   Joprojām visu laiku aktuālākie jautājumi ir par darbalaikiem, kā drīkst braukt, kā labāk, kā pareizāk utt. Standarta situācijās jau viss ir vienkārši, pirmdien sākam, piektdien beidzam un viss ir OK. "Bet dzīvē viss ir savādāk..." dzied kādā dziesmā! Par sevi arī varu teikt, ka bieži vien ļoti ilgi rēķinu visos veidos, lai nepārkāptu, kaut gan nestrādāju pirmo gadu.
   Te ievietošu kādu adresi, kur var ielādēt savā datorā " Regulas (EK) Nr. 561/2006 skaidrojumi ar mērķi
sekmēt tās saskaņotu piemērošanu pārbaudēs uz ceļiem''
http://ec.europa.eu/transport/modes/road/social_provisions/doc/trace_explanatory_text_lv.pdf
 
Atzīšos, ka pats vēl visu pilnībā neesmu izlasījis, bet pārlapojot jau esmu atradis daudz noderīga. Par šo adresi varu pateikties tālbraucējam Miervaldim Ozolam, kurš regulāri izrok i-neta plašumos daudzas labas lietas un netur sveci zem pūra, bet padalās arī ar citiem. Paldies Tev un Lai Labi Ripo!

Braukšanas ierobežojumi Polijā 2014.

Polija, 04.01.2014, jauka ziema, vai ne?

Tā kā ļoti daudzi skatās ziņu par aizliegumiem Vācijā un arī meklē aizliegumus Polijā, ielikšu te Latvijas Auto mājaslapas adresi, no kuras var Worda formātā ielādēt savā kompī aizliegumus ne tikai Vācijai un Polijai, bet vēl arī citām valstīm, katram pēc savas vajadzības. Tas nu tā, ja kāds ieklīst te pirms oficiālajām lapām, varbūt noder...

Braukšanas ierobežojumi Vācijā 2014.

Sveicināti šajā gadā! Kamēr Autotransporta direkcijas mājas lapā vēl svin Jauno Gadu un nesteidzas ar aizliegumu ievietošanu, mums jau jāsāk strādāt. Varbūt kādam noder jaunākā informācija no Vācijas. Paldies Miervaldim par ievietotajām adresēm "Draugu" domubiedros! Lai labāk varētu saskatīt, bildīti ar labo peles pogu atverot jaunā cilnē, bilde būs lielāka. Zem attēla esmu ievietojis arī adresi, no kurienes tas ņemts, tā ka katrs to pats var izprintēt vai ievilkt savā datorā.

www.bag.bund.de/DE/Navigation/Rechtsvorschriften/Strassenverkehrsrecht/Lkw-Fahrverbote/feiertagsfahrverbote2014.html;jsessionid=6E11A721CAA17CFC9CAE3169A4BBD289.live2052?nn=13032

http://www.svg-dresden.de/aktuell/d/fahrverbote/2013

http://www.schnelle-online.info/LKW-Fahrverbot/LKW-Fahrverbot-2014.html

Strādāsim godīgi, jaukus un drošus braucienus šajā gadā!  Lai ripo!

Ceļu Maksas.

Paldies lasītājiem, bloga apmeklējumu skaits strauji aug un tas tikai priecē – tātat kādam tas šķiet interesanti! Mēgināšu sniegt atbildi uz vienu no pastāvīgo lasītāju jautājumiem.

Pirmais maksājums jāveic Lietuvā. Jānopērk ceļu vinjete uz 24.stundām, kas satāv no divām daļām – uzlīmes, kas jāielīmē logā un kontroles taloniņa, kas jāuzrāda kontroles gadījumā. Lai gan uz uzlīmes tiek atzīmēts datums, uz kuru vinjete tiek nopirkta, tā ir derīga 24.stundas. galvenais, saglabāt pirkuma čeku, lai varētu pierādīt pirkuma laiku. Piemēram, ja nopērkam šodien plkst 20.00, tad vinjete ir derīga līdz rītdienas 20.00. Cena kravas automašīnai virs 12 tonnām – 37 liti. Mūsu naudiņās tas ir 7,55.

poļu aparāts

Tālāk seko Polija. Te ir divu veidu maksas iekasēšana. Visām mašīnām ar pilno masu virs 3,5 t, kas iebrauc Polijā, obligāti jābūt reģistrētām „Via Toll” norēķinu sistēmā. Reģistrējoties tiek izsniegts maksāšanas aparātiņš, kas ar lipekļiem jāpielīmē pie priekšējā stikla. Uz robežas un dažos benzīntankos iekšzemē ir „Via Toll” apkalpošanas punkti, kuros var uzlikt naudu uz šiem aparātiem. Uz maksas ceļiem ir uzstādītas maksas iekasēšanas iekārtas, pēc skata tādas kā novērošanas kameras, kas iekasē maksu par attiecīgo ceļa posmu. Maksas lielums ir atkarīgs no mašīnas „eiro”klases. Noņemot šo maksu, aparātiņš nopīkst vienu reizi. Ja aparāts pie šīs noņemšanas sāk pīkstēt divas reizes, tad jau naudas uzkrājums tuvojas beigām un laiks meklēt šo klientu apkalpošanas centru un atkal papildināt kontu. Neatkarīgi no tā, ir privātie autobāņi, uz kuriem ir jāmaksā ar skaidru naudu, nu var arī ar bankas karti. Aparāts te nestrādā. Uz bāņa ir maksas iekasēšanas kases, samaksā un barjera atverās, vari braukt tālāk. Vai arī pie pirmās barjeras paņem taloniņu, tālāk katrā nobraucienā ir kase ar barjeru. Pēc tā taloniņa viņi redz, kur tu esi uzbraucis uz bāņa un attiecīgi izrēķina, kāda summa jāmaksā par nobraukto attālumu. Vēl tikai piebildīšu, ka arī vieglajiem šeit ir jāmaksā, tikai mazāk, protams.

vācu "toll collect"

Vācija. Automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām, braukšana pa autobāņiem ir par maksu. Pa mazākas nozīmes ceļiem maksa netiek iekasēta. Arī te ir divi varianti. Reģistrējot mašīnu „Toll Collect” sistēmā, uz mašīnas var uzstādīt maksas iekasēšanas iekārtu, kas sastāv no trīs sastāvdaļām. Galvenā ir magnetolas lieluma vadības bloks, uz jumta uzliek GPS antenu un pie priekšas stikla pielīmē antenu, kas datus nodod uz antenām ceļmalās.  Tiek nofiksēts maršruts, pa kuru tiek braukts un pēc tam uz firmu pienāk rēķins.

te pērkam vācu bāņus

Otrajā variantā pirms uzbraukšanas uz bāņa ir jāsameklē maksas iekasēšanas aparāts un jau iepriekš jāsamaksā par plānoto ceļa posmu. Pēc izskata tas aparāts atgādina bankomātu, tikai šitam ir skārienjūtīgais monitors. Jāievada visi dati par mašīnu, plānotais ceļa gabals un tad jāapmaksā. Ja brauc cauri Vācijai tranzītā, uz robežām atrast tos maksas punktus var viegli, bieži vien problēmas sākas tad, kad jāgrozās pa Vāciju. Ne vienmēr uzreiz izdodas atrast to aparātu. Arī te maksas lielums ir atkarīgs no mašīnas „eiro” klases, manai „eiro 4”skānijai, braucot tranzītā uz Nīderlandi vai Beļģiju salasās 110 – 120 eiro vienā virzienā.

Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Dānijā un Zviedrijā darbojas vienota „Eurovignet” sistēma, samaksājot vienā valstī, tā ir derīga arī visās pārējās. Te jāmaksā 8 eur par vienu dienu, vinjete darbojas tikai tajā datumā, kas apmaksāts, ja nopērc tikai vakarā, tad pusnaktī jau vari pirkt nākošo. Te gan jāpiebilst, ka var nākties arī maksāt ar karti vai skaidru naudu, Nīderlandē un Beļģijā zinu dažus  tuneļus, kas ir maksas, arī tilts no Dānijas uz Zviedriju ir maksas.

Itālijā un Francijā ir maksas autobāņi ar barjerām, jāmaksā atkarībā no nobrauktā attāluma. Pastāv arī iespēja iegādāties tos pīkstuļaparātus, kas virina barjeras, tikai es īsti nezinu, vai tur ir priekšapmaksa vai pēcapmaksa, jo man tādu nav.

Austrijā, Čehijā un Slovākijā ir tādi paši pīkstuļaparāti kā Polijā – visprms uzliec naudu un brauc.

Nezinu, kas šobrīd notiek Ungārijā – ļoti sen neesmu tur bijis. Kad pēdējo reizi tur biju, vēl bija uzlīmes logā par katru dienu, varbūt tagad kaut kas mainījies.

Šveicē jāmaksā par katru nobraukto kilometru, muitā jāpiefiksē spidometrs iebraucot un izbraucot. Neatceros vairs precīzu izcenojumu, bet atceros, ka sanāca ļoti dārgi.   

Nu tā, tas tāds maziņš apskats par maksājumiem un viela pārdomām par kārtējo garoziņu mūsu maizītei...

Darba laiki.

Nekad līdz šim vēl nebiju tā īpaši pievērsies šai tēmai. Man tas jau ir tik tālu iesēdies, ka bieži vien, pat braucot ar vieglo, sāku prātot – cik ilgi vēl varu braukt, vai arī cik ilgi vēl jāpastāv, lai būtu pilna pauze. Arī citiem, kas man ir apkārt, tas vairs nav jāpaskaidro. Liels paldies tiem, kas ieraksta kādu komentāru blogā, kas kaut ko iesaka vai pajautā. Tad nu mēģināšu sniegt atbildi uz vienu no tiem.

melnā kaste

Visas smagās mašīnas ir aprīkotas ar ierīci, ko sauc par tahogrāfu. Tas ir tāda kā „melnā kaste”, kas ieraksta visu, kas notiek ar mašīnu – gan darba laiku, gan braukšanas ātrumu. Ir divu veidu tahogrāfi – parastie(nezinu kā savādak tos pareizi nosaukt), kuros tas viss tiek fiksēts uz papīra ripām, un digitālie. Sākot ar 2007.gadu jaunajām mašīnām uzstāda tikai digitālos tahogrāfus. Tāds ir arī manā skanijā, tad arī pievērsīšos tiem.

Pirmais un obligātais, kas ir vajadzīgs, lai varētu braukt ar šādu auto, ir vadītāja karte, jeb kā tautā sauc – „čips”. Pēc izskata, apmēram, kā bankas karte. Tahogrāfs „atceras ” informāciju par visu iepriekšējo gadu, čips par 28 dienām.

Tad nu ievietojam karti aparātā un varam sākt braukt!

Dienā drīkst braukt 9.stundas, kuras ir jāpārdala uz pusēm ar, vismaz, 45.minūšu pārtraukumu. Tad ir jāstāv 11stundas ilgs ikdienas pārtraukums. Divas reizes nedēļā drīkst strādāt 10 stundas, bet tad ir jābūt divām 45 minūšu pauzēm, jo nepārtraukts darbs nedrīkst būt ilgāks par 4,5 stundām. Trīs reizes nedēļā ikdienas atpūtas laiku drīkst samazināt līdz 9. stundām.

pievienoju bildīti no Autotransporta Direkcijas bukleta, ceru, ka sanāks uzskatāmāk 

Pēc piecām darba dienām ir jāveic 45 stundas ilgs iknedēļas atpūtas laiks. Iknedēlas atpūtas laiku drīkst samazināt līdz 24 stundām, bet to nedrīkst darīt divas nedēļas pēc kārtas. Tātad – vienu nedēļu drīkst strādāt sešas dienas, maksimālais darba stundu dkaits – 56. Tad jāstāv 24 stundas un sākam strādāt otro nedēļu. Divās nedēļās kopējais darba stundu skaits ir 90, tātad atlikušas vairs tikai 34. Tad var sanākt, ka jau ceturtdien jābeidz darbs un atsākt strādāt var tikai pirmdien. Attiecīgi arī kompensējas pirmais saīsinātais iknedēļas atpūtas laiks.  Protams, ne jau vienmēr pirmajā nedēļā tiek iztērētas visas stundas, tātad vairāk paliek uz otro.

tahogrāfa izdruka

Visus datus no tahogrāfa var nolasīt ar speciālu datu nesēju un pārvietot uz datoru. Tam, gan, arī speciāla programma ir vajadzīga. Tas viss tavieglo Transporta Inspecijas darbu. Nolasa datus, ieliek kompī un programma uzreiz uzrāda visus pārkāpumus.

Tahogrāfam ir arī savs printeris, var izdrukāt pa vienai dienai visus datus, izdruka izskatās līdzīga garam kases aparāta čekam.

Nu tā kā vispārīgam priekšstatam varbūt vajadzētu rasties. Vispār jau tā ir kā vesela zinātne, ar daudzām un dažādām niansēm, ja vēl brauc ar prāmi, vai divatā. Tāpēc ļoti bieži sanāk rēķināt vairākas dienas uz priekšu un plānot, kad sākt un kad beigt! Ja kas neskaidrs, droši jautājiet!
Un vēl - par tiem aizliegumiem. Tas jau nav tikai Polijā. Lielākajā daļā Eiropas ir aizliegumi smagajiem. Tajā pašā Vācijā - svētdienās nedrīkst braukt visu gadu, vasarā arī sestdienās. Plus vēl dažas svētku dienas.