16.08.19

Pirmā nedēļa Eiropā.


   Un tā ir atkal paskrējuši seši gadi mierīgas dzīves un pienācis laiks kaut ko pamainīt. Lai būtu pavisam interesantāk, devos uz svešām zemēm laimi meklēt. Un ja jau pārmaiņas, tad nolēmu tās pārmaiņas kaut kādā mērā arī te parādīt, jo citādi te viss pavisam iesūnojis jau.
   Iepriekš biju nolēmis, ka stāstīšu par katru dienu atsevišķi, nu kaut vai nedēļas ietvaros. Bet, tā kā pirmā nedēļa ir sanākusi tāda kā ieskriešanās nedēļa un saīsinātā formātā, tad jau šoreiz vēl tikai tāds kopējs nedēļas apskats.
   Darbā stājos pirmdienā, 12.augustā. Tā kā divas iepriekšējās nedēļas gandrīz visai firmai bija atvaļinājumi, tad šodien lielākā daļa mašīnu vēl stāv mierā. Vien ap pusdienlaiku pa kādai dodas darbā. Arī man vēl šodien darba nebūs,tik vien kā jāsakārto visas papīru formalitātes.
   Otrdien man noteikts darbā ierasties uz 11.00. Te nu sanāk neliela kļūda, jo mans pirmās tūres pārinieks un skolotājs vienā personā jau aizbraucis pēc piekabes. Tad nu varbūt pienācis laiks mazliet pievērsties darba specifikai. Firma apkalpo vairākas tuvējās virtuves mēbeļu ražotnes. Paņem jau piekrautu piekabi rūpnīcā un dodas pie klientiem gandrīz visā Eiropā.
   Drīz sagaidu arī savu pārinieku un varam doties īsā divu dienu tūrē uz Minheni. Izkraušana trīs adresēs, līdz pirmajai 640km.

Pirmās tūres auto.

   Uz desmitiem vakarā esam klāt pie pirmās adreses. Palaimējas atrast brīvu kabatu ielas malā kādi 100 metri no veikala, varam likties mierā, preču pieņemšana sākas no 8.00.
  Trešdiena, 14 augusts. Uz 7.45 braucam klāt pie noliktavas, ar cerību būt pirmie. Izrādās, ka preču pieņemšana te strādā jau no 7.30, nevis 8.00, kā mums bija norādīts pavadzīmē. Par laimi, neviena cita vēl nav, un mēs tiekam uzreiz pie rampas klāt.
  Te mums jāizkrauj 1,5 tonna, jeb 12 kubikmetri. Nu jā, es, laikam, iepriekš nepateicu, ka šoferiem visa tā krava pašiem jāvelk no piekabes ārā un jāsaliek šinī gadījumā uz paletēm. Paletes ir divreiz lielākas par eirostandartu. Tad nu sākas tas process, kas man jāmācās - saprast, kas ir kas un kā to pareizi nolikt uz paletes. Mans kolēģis, ar sešu gadu pieredzi šajā darbā, ātri atrod vajadzīgo iepakojumu, noskenē ar skeneri svītru kodu, (tas man arī vēl būs jāapgūst, bet to vēlāk) un tad es ņemu to paku un lieku uz paletes. Te ir svarīgs pareizs novietojums, nu, piemēram, gatavie skapīši jāliek ar durvīm uz vidu kopā, lai uz āru būtu aizmugures un tādējādi stumjot paleti, nesaskrāpētu redzamo daļu. Tad vēl arī jāskatās, ko likt apakšā un ko virsū un vēl visādas nianses. Ir jau arī tādu izmēru gatavie skapīši, kas jāceļ divatā.
  Labi ir tas, ka man ar skolotāju paveicies. Viņš pacietīgi man stāsta par katru paku, kā likt un kā darīt, staigā man līdzi līdz paletei un palīdz sagrozīt tās pakas.
   Īsi pēc deviņiem esam beiguši. Te gan vēl ierēķinātas divas kafijas pauzes. Kā teica mans kolēģis, sen nav saticis tik laipnu pieņēmēju, šis mums nemaz neļauj sākt kraut, kamēr neesam aizgājuši kafiju padzert. Tāpat arī nobeidzot, pie papīru saņemšanas atkal pa kafijai.
   Tālāk laižām uz otro adresi, vien nieka 15km. Te nav veikals, bet lielā veikalu tīklu bāze un te mums jāatstāj gandrīz visa pārējā krava, 53 kubi jeb 7 tonnas.
Lieki teikt, ka tas aizņēma krietni ilgāku laiku. Te viss bija jāliek uz tā saucamajiem roļļiem, jeb tādām kā platformām uz ritenīšiem un ar trīs bortiem. Mazliet jau nācās iesvīst, kamēr tikām ar to galā, ap 10.00 sākām un 15.00 darbiņš bija padarīts, gan arī pusdienlaika stunda pa vidu.

  Tālāk vēl pusotra stunda pa bundesceļiemun esam trešajā adresē, gandrīz jau pie Austrijas robežas. Paceļam jau zvanījām saņēmejam, vai šie tik ilgi strādās, jo rīt ir brīvdiena un visi beidz darbu ātrāk. Atbilde bija, ka šie obligāti sagaidīs, jo tā prece steidzama. Tā arī notika, mūs sagaidīja un preci sakrāvām uzreiz busiņā, cik jau nu te daudz bija, viena normāla darba virsma un daži sīkumi
   Un lūk, uz pieciem vakarā mūsu darbs izdarīts, laižam mājās, 710km līdz rūpnīcai, kur jānoliek piekabe un tad kādas 20min līdz bāzei. Noziņojam par izdarīto darbu, un arī uzzinam to, ka uz ceturtdienu un piektdienu darba nav. Jo pusē Vācijas un arī vairākās kaimiņvalstīs ir 15.augusts svētku diena.
   03.00 esam bāzē un līdz ar to darba nedēļa galā.

14 comments:

  1. Super! Respekts cilvēkiem, kas nebaidās ko mainīt savā dzīvē. Skatos, ka pats esmu nedaudz tā kā "iesūnojis".

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nu man tas ilgi "brieda", jo esmu no tiem, kam patīk ierastā kārtība un nav viegli iet uz pārmaiņām.

      Dzēst
  2. p.s. Man ļoti patīk rietumu pieeja atvaļinājumiem - visi iet vienā laikā. Piemēram, uz mēnesi rūpnīca aizverās ciet un visi partneri to iepriekš zina un respektē. Latvijā tas ir pilnīgi savādāk :( Atvaļinājumi tabu tēma privātā sfērā.

    AtbildētDzēst
  3. p.s.s. Jautājums - kā ar algu Vācijā? Maksās 1x mēnesī, 2x mēnesī vai katru nedēļu? Un maksās skaidrā naudā vai uz bankas kontu? Kas man nepatīk LV ir tas, ka maksā 1x mēnesī (nu labi, pieņemsim, ka 2x). Normāli būtu, ja maksātu ik pa nedēļu.

    AtbildētDzēst
  4. Algu maksās uz bankas kontu 1x mēnesī. Mani tas apmierina.

    AtbildētDzēst
  5. Skatos, ka darba auto ir glauns jaunā modeļa Scania-S500. Kā tas patīk salīdzinājumā ar Volvo?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nu es visos laikos esmu bijis un palieku Scania fans!

      Dzēst
  6. Jā, nu tās ir baigās pārmaiņas. viens jau būtu darba vietas maiņa kā tāda,bet otrs ir ka tas vēl ir pavisam citā valstī,kādi 1500 km no mājām. Kā ģimene uztvēra tavu izvēli un kā vispār izdomāji par darbu Vācijā? Mani ari ilgu laiku tramda doma ka ir jāmeklē darbs ārpus Latvijas,jo sajūta ir tāda ka te viss ir izdarīts un laimi te noteikti neatrast...šeit nav jēga mainīt darba vietas cerībā ka būs labāk,mani novērojumi rāda ka +- visur ir viens un tas pats,tādēļ arī nekur neklenderēju riņķī tik cik arī ilgāku laiku ir iekšā klusa doma ka jākravā somas...bet nu kā jau minēji arī man ir tāda pati problēma ka nepatīk pārmaiņas, bet reizēm tas ir vienkārši nepieciešams. Kāds tev ir darba grafiks? Kad tiec uz Latviju un cik ilgi?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Uz darbu Vācijā briedu ilgi, ta snu nekādi nebūtu iespējams bez ģimenes atbalsta. Tā tēma noteikti būtu ievērības cienīga kādreiz tikt aprunātai.
      Darba maiņas iespējas Latvijā - atkal tēma gatava kādai sarunai.
      Darba grafiks kā jau normālā firmā, sešas nedēļas atvaļinājuma gadā, divas uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu, divas jūlija beigās,un divas pēc savas izvēles.

      Dzēst
  7. Apsveicu ar darba maiņu. Parādās jau arī negatīvais. Nekad nav paticis būt par krāvēju, bet Vācijā tas ir izteikti, viss jādara pašam. Veiksmi Tev! Zinu, ka kādreiz brauci uz Krieviju. Kāpēc vairs nebrauc? Var būt vari padalīties ar pieredzi, kā tur strādā? Gribu apgūt austrumu virzienu. Tur arī vakaros stāvvietas jāmedī?:)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nu jau diezgan lielu laika posmu uz Krieviju neesmu braucis, tā ka neko par aktuālo situāciju tur pastāstīt nevarēšu.

      Dzēst