Diena sestā. Arī te mani sasniedz pēcvēlēšanu atskaņas, pa radio uzzinu, ka visvairāk balsu Dombrovska partijai. Nezinu, vai tas labi vai slikti, tāpat jau, droši vien, nekas nemainīsies.
Līdzi paņemtais seriāls beidzās jau vakar vakarā, būs jāiet uz kiosku muitā, vakar noskatīju, ka tur ir pārdošanā filmu diski.
Citi jau mainās ar diskiem, es arī tā kādreiz darīju, bet tagad vairs nē. Aizmaini prom kādu labu filmu, pēc kāda laika padomā, ka varētu viņu vēlreiz noskatīties, bet vairs nav. Ir tādi seriāli, kuri patīk un esmu skatījies vairākas reizes. Zinu jau no galvas, bet vienalga skatos!
Dzerot rīta kafiju – zvans no mājām ar šokējošu ziņu. Nomiris paziņa Mētrienā, nezinu īsti, bet diez vai bija 50. Vakar vēl viss ok, strādājis vēlēšanu komisijā, šorīt vairs nepamodies...
Viela pārdomām...
Tā arī svētdiena pamazām iet uz vakaru, sāku saprast, ka šis būs kārtējais „ātrais reiss no pazīstamas ekspedīcijas”. Neviļus nāk prātā domas par bezjēdzīgi nosēdētām dienām, par bezjēdzīgiem krustiņiem nemaz ne tik garajā dzīves kalendārā. Pavisam savādāk ir tad, kad esi kustībā. Vai brauc, vai kraujies – vienalga, bet kaut kas notiek, tu dari darbu, kas tev patīk un par kuru tu arī saņem atalgojumu. Bet šāda sēdēšana uz vietas tracina. Un taču varētu jau atklāti tie brokeri pateikt – nauda nav samaksāta, pa brīvdienām nekas nenotiks, bet nē, baro tik ar solījumiem- šodien palaidīs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru