Ceļu Maksas.

Paldies lasītājiem, bloga apmeklējumu skaits strauji aug un tas tikai priecē – tātat kādam tas šķiet interesanti! Mēgināšu sniegt atbildi uz vienu no pastāvīgo lasītāju jautājumiem.

Pirmais maksājums jāveic Lietuvā. Jānopērk ceļu vinjete uz 24.stundām, kas satāv no divām daļām – uzlīmes, kas jāielīmē logā un kontroles taloniņa, kas jāuzrāda kontroles gadījumā. Lai gan uz uzlīmes tiek atzīmēts datums, uz kuru vinjete tiek nopirkta, tā ir derīga 24.stundas. galvenais, saglabāt pirkuma čeku, lai varētu pierādīt pirkuma laiku. Piemēram, ja nopērkam šodien plkst 20.00, tad vinjete ir derīga līdz rītdienas 20.00. Cena kravas automašīnai virs 12 tonnām – 37 liti. Mūsu naudiņās tas ir 7,55.

poļu aparāts

Tālāk seko Polija. Te ir divu veidu maksas iekasēšana. Visām mašīnām ar pilno masu virs 3,5 t, kas iebrauc Polijā, obligāti jābūt reģistrētām „Via Toll” norēķinu sistēmā. Reģistrējoties tiek izsniegts maksāšanas aparātiņš, kas ar lipekļiem jāpielīmē pie priekšējā stikla. Uz robežas un dažos benzīntankos iekšzemē ir „Via Toll” apkalpošanas punkti, kuros var uzlikt naudu uz šiem aparātiem. Uz maksas ceļiem ir uzstādītas maksas iekasēšanas iekārtas, pēc skata tādas kā novērošanas kameras, kas iekasē maksu par attiecīgo ceļa posmu. Maksas lielums ir atkarīgs no mašīnas „eiro”klases. Noņemot šo maksu, aparātiņš nopīkst vienu reizi. Ja aparāts pie šīs noņemšanas sāk pīkstēt divas reizes, tad jau naudas uzkrājums tuvojas beigām un laiks meklēt šo klientu apkalpošanas centru un atkal papildināt kontu. Neatkarīgi no tā, ir privātie autobāņi, uz kuriem ir jāmaksā ar skaidru naudu, nu var arī ar bankas karti. Aparāts te nestrādā. Uz bāņa ir maksas iekasēšanas kases, samaksā un barjera atverās, vari braukt tālāk. Vai arī pie pirmās barjeras paņem taloniņu, tālāk katrā nobraucienā ir kase ar barjeru. Pēc tā taloniņa viņi redz, kur tu esi uzbraucis uz bāņa un attiecīgi izrēķina, kāda summa jāmaksā par nobraukto attālumu. Vēl tikai piebildīšu, ka arī vieglajiem šeit ir jāmaksā, tikai mazāk, protams.

vācu "toll collect"

Vācija. Automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām, braukšana pa autobāņiem ir par maksu. Pa mazākas nozīmes ceļiem maksa netiek iekasēta. Arī te ir divi varianti. Reģistrējot mašīnu „Toll Collect” sistēmā, uz mašīnas var uzstādīt maksas iekasēšanas iekārtu, kas sastāv no trīs sastāvdaļām. Galvenā ir magnetolas lieluma vadības bloks, uz jumta uzliek GPS antenu un pie priekšas stikla pielīmē antenu, kas datus nodod uz antenām ceļmalās.  Tiek nofiksēts maršruts, pa kuru tiek braukts un pēc tam uz firmu pienāk rēķins.

te pērkam vācu bāņus

Otrajā variantā pirms uzbraukšanas uz bāņa ir jāsameklē maksas iekasēšanas aparāts un jau iepriekš jāsamaksā par plānoto ceļa posmu. Pēc izskata tas aparāts atgādina bankomātu, tikai šitam ir skārienjūtīgais monitors. Jāievada visi dati par mašīnu, plānotais ceļa gabals un tad jāapmaksā. Ja brauc cauri Vācijai tranzītā, uz robežām atrast tos maksas punktus var viegli, bieži vien problēmas sākas tad, kad jāgrozās pa Vāciju. Ne vienmēr uzreiz izdodas atrast to aparātu. Arī te maksas lielums ir atkarīgs no mašīnas „eiro” klases, manai „eiro 4”skānijai, braucot tranzītā uz Nīderlandi vai Beļģiju salasās 110 – 120 eiro vienā virzienā.

Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Dānijā un Zviedrijā darbojas vienota „Eurovignet” sistēma, samaksājot vienā valstī, tā ir derīga arī visās pārējās. Te jāmaksā 8 eur par vienu dienu, vinjete darbojas tikai tajā datumā, kas apmaksāts, ja nopērc tikai vakarā, tad pusnaktī jau vari pirkt nākošo. Te gan jāpiebilst, ka var nākties arī maksāt ar karti vai skaidru naudu, Nīderlandē un Beļģijā zinu dažus  tuneļus, kas ir maksas, arī tilts no Dānijas uz Zviedriju ir maksas.

Itālijā un Francijā ir maksas autobāņi ar barjerām, jāmaksā atkarībā no nobrauktā attāluma. Pastāv arī iespēja iegādāties tos pīkstuļaparātus, kas virina barjeras, tikai es īsti nezinu, vai tur ir priekšapmaksa vai pēcapmaksa, jo man tādu nav.

Austrijā, Čehijā un Slovākijā ir tādi paši pīkstuļaparāti kā Polijā – visprms uzliec naudu un brauc.

Nezinu, kas šobrīd notiek Ungārijā – ļoti sen neesmu tur bijis. Kad pēdējo reizi tur biju, vēl bija uzlīmes logā par katru dienu, varbūt tagad kaut kas mainījies.

Šveicē jāmaksā par katru nobraukto kilometru, muitā jāpiefiksē spidometrs iebraucot un izbraucot. Neatceros vairs precīzu izcenojumu, bet atceros, ka sanāca ļoti dārgi.   

Nu tā, tas tāds maziņš apskats par maksājumiem un viela pārdomām par kārtējo garoziņu mūsu maizītei...

Darba laiki.

Nekad līdz šim vēl nebiju tā īpaši pievērsies šai tēmai. Man tas jau ir tik tālu iesēdies, ka bieži vien, pat braucot ar vieglo, sāku prātot – cik ilgi vēl varu braukt, vai arī cik ilgi vēl jāpastāv, lai būtu pilna pauze. Arī citiem, kas man ir apkārt, tas vairs nav jāpaskaidro. Liels paldies tiem, kas ieraksta kādu komentāru blogā, kas kaut ko iesaka vai pajautā. Tad nu mēģināšu sniegt atbildi uz vienu no tiem.

melnā kaste

Visas smagās mašīnas ir aprīkotas ar ierīci, ko sauc par tahogrāfu. Tas ir tāda kā „melnā kaste”, kas ieraksta visu, kas notiek ar mašīnu – gan darba laiku, gan braukšanas ātrumu. Ir divu veidu tahogrāfi – parastie(nezinu kā savādak tos pareizi nosaukt), kuros tas viss tiek fiksēts uz papīra ripām, un digitālie. Sākot ar 2007.gadu jaunajām mašīnām uzstāda tikai digitālos tahogrāfus. Tāds ir arī manā skanijā, tad arī pievērsīšos tiem.

Pirmais un obligātais, kas ir vajadzīgs, lai varētu braukt ar šādu auto, ir vadītāja karte, jeb kā tautā sauc – „čips”. Pēc izskata, apmēram, kā bankas karte. Tahogrāfs „atceras ” informāciju par visu iepriekšējo gadu, čips par 28 dienām.

Tad nu ievietojam karti aparātā un varam sākt braukt!

Dienā drīkst braukt 9.stundas, kuras ir jāpārdala uz pusēm ar, vismaz, 45.minūšu pārtraukumu. Tad ir jāstāv 11stundas ilgs ikdienas pārtraukums. Divas reizes nedēļā drīkst strādāt 10 stundas, bet tad ir jābūt divām 45 minūšu pauzēm, jo nepārtraukts darbs nedrīkst būt ilgāks par 4,5 stundām. Trīs reizes nedēļā ikdienas atpūtas laiku drīkst samazināt līdz 9. stundām.

pievienoju bildīti no Autotransporta Direkcijas bukleta, ceru, ka sanāks uzskatāmāk 

Pēc piecām darba dienām ir jāveic 45 stundas ilgs iknedēļas atpūtas laiks. Iknedēlas atpūtas laiku drīkst samazināt līdz 24 stundām, bet to nedrīkst darīt divas nedēļas pēc kārtas. Tātad – vienu nedēļu drīkst strādāt sešas dienas, maksimālais darba stundu dkaits – 56. Tad jāstāv 24 stundas un sākam strādāt otro nedēļu. Divās nedēļās kopējais darba stundu skaits ir 90, tātad atlikušas vairs tikai 34. Tad var sanākt, ka jau ceturtdien jābeidz darbs un atsākt strādāt var tikai pirmdien. Attiecīgi arī kompensējas pirmais saīsinātais iknedēļas atpūtas laiks.  Protams, ne jau vienmēr pirmajā nedēļā tiek iztērētas visas stundas, tātad vairāk paliek uz otro.

tahogrāfa izdruka

Visus datus no tahogrāfa var nolasīt ar speciālu datu nesēju un pārvietot uz datoru. Tam, gan, arī speciāla programma ir vajadzīga. Tas viss tavieglo Transporta Inspecijas darbu. Nolasa datus, ieliek kompī un programma uzreiz uzrāda visus pārkāpumus.

Tahogrāfam ir arī savs printeris, var izdrukāt pa vienai dienai visus datus, izdruka izskatās līdzīga garam kases aparāta čekam.

Nu tā kā vispārīgam priekšstatam varbūt vajadzētu rasties. Vispār jau tā ir kā vesela zinātne, ar daudzām un dažādām niansēm, ja vēl brauc ar prāmi, vai divatā. Tāpēc ļoti bieži sanāk rēķināt vairākas dienas uz priekšu un plānot, kad sākt un kad beigt! Ja kas neskaidrs, droši jautājiet!
Un vēl - par tiem aizliegumiem. Tas jau nav tikai Polijā. Lielākajā daļā Eiropas ir aizliegumi smagajiem. Tajā pašā Vācijā - svētdienās nedrīkst braukt visu gadu, vasarā arī sestdienās. Plus vēl dažas svētku dienas. 

Līdzbraucējas piezīmes- III daļa

5.diena-17.jūlijs- otrdiena

Labrīt.... jauna darba diena klāt...
Pamodos kā vienmēr agri. Jo garām aizbrauca pirmā mašīna uz apgriešanās laukumu. Aiz mums pašā pakājē tāds ir, un saliktas zīmes, ka tur stāvēt nedrīkst. Nakts tā dīvaini gulēta.. likās ka izripošu no savas migas ka nemetas, jo tas slīpums priekš gulēšanas tomēr nav diezko ērts. Ārā kustība arvien pieaug un mūsu mašīnas priekšā pamazām tiek noparkoti auto.


- aina aiz loga atverot aizkarus-

 Tā nu mēs brokastojam, vērojam rīta rosību, pulkstens ir 6.30. piebildīšu, ka viņiem te darba laiki ir savādāki. agrāk sāksi, ātrāk beigsi. Te pa to ieliņu uz priekšu i pa labi, i pa kreisi bij visādi uzņēmumi, jeb kā Jānis saka- promka, un tad nu varēja redzēt, ka vieniem darbs sākas 6, citiem 6.30, citiem vēlāk. Mēs uzmanam savu interesējošo iebrauktuvi, bet nu nolemjam, ka Jānis ap astoņiem ies izlūkos :)). Viss notiekas, 8.30 mūsu fūrīti jau sāk kraut.  Vedīsim uz Beļģiju kaut kādus metāla atgriezumus lielajos maisos.


- kraušanas process-

Tā kā krava tiek vesta ar starpnieku ekspedīcijām, punktuālajam vācietim par visu jātiek skaidrībā. Piebraucis jau ar maisu pie mašīnas viņš tomēr sāk zvanīties un kaut ko runāt. Es sēžu un atkal domāju, nu murgs gatavais.. kā lai saprot ko viņš tur raitā vācu mēlē saka :( Bet izrādas ka mans Sniedze visu saprot :)))  Nu i što, ka viņš saprot, es ta niko :))) es gribu pati saprast, bez tulkiem :))  valodu nezināšana mani laikam piebeigtu tādā darbā.. Bet nu jā, jau jā... ar laiku kaut ko jau iemācīties var :)))
9.15 jau tents ir ciet, papīri rokās un varam braukt. Vai gribat pavizināties kopā ar mums.. nu mazuliet??? Tad uzlieciet video uz lielāko un laižam pa vārtiem ārā ;)

Atvainojos par kvalitāti utt.. jo nav jau nekāda mākslas flma :D bet gan nofilmēts pa vienkāršo ar fotoaparātu ;)  Nu tāds tas darbs ir.. braukt, braukt un atkal braukt.. un tā daudzus simtus kilometru... un lūkoties apkārt....  un te vēl var vēlreiz iedomāties ka sēdi iekš fūres un  pavizināties kādu gabaliņu ar mums kopā ;)

 Nu jā.. ceļš bij interesants.. nezini kas aiz līkuma, cik augstu vel būs jākāpj :) Navigācijai uz visiem 100% uzticēties protams nevar. Jānis izvēlējās ne taisnāko ceļu, jo tas izskatījās no mazajiem, bet ne lielāko, jo tas bij ar lielu līkumu koilometru ziņā. Turpinājām kāpt kalnā un savu bāni arī drīz vien sasniedzām. Iebraucām autohofā, nopirkām ceļus, atfaksēja mums vajadzīgo starpnieku pavadzīmi, iepauzējām ar kafiju un maizītēm un varējām doties tālāk Beļgijas virzienā. 

tā sanācis, ka bilžu nav.. pa mirklim ieslēdzu fotoaparātu nofilmēt kādu posmiņu. tad nu te dažas minūtes uz bāņa.. ceļamies arvien augstāk un augstāk... un kas gan ir mūsu Dienvidu tilts salīdzinot ar tiem... pa vienu no tiem laižam kopā???

Tā mēs kāpām arvien augstāk un augstāk ar savu 25t smago kravu....vienā brīdī bijām 257metri virs jūras līmeņa( pēc navigācijas) .. pēc laika jau 317metri... augstākais bija 466 metri. Protams to nevar salīdzināt ar Itāliju, bet  šai reizei tas arī  bij pa smuko, jo ainavas mmmm......

Vakrapusē 19.40 bijām klāt pie sava galamērķa Beļģijā. Bijām atkal starp divām pilsētiņām Vesterlo un Zammel. Nu Kaut kā mums nepatīk tā vieta pie vārtiem, nolemjam pastaigāt, paskatīt pa ceļam manīto laukumu. Bet tas neizskatas pievilcīgs, un nevieš mūsu uzticību, ka ēs tur netiksim apzagti. Jo blakus māja ir traki bomzīga un viss nelabi ož :)) Pārnākam "mājās" un nospriežam, ka jāpaliek tepat.


- .....kur stāv tie auto, tā ir mūsu vajadzīgā adrese...-

Cepam kartupeļus ar desu, pavakariņojam. Secinam, ka būs traki, jo mūsu mašīnu garāmbraucošās traki šūpo. Prasu Jānim, vai viņam nav gadījumā kāda krāsa? Viņš nesaprot ko es gribu :)) ejot gar vienu lauku, redzējām divus ļooti lielus plastmasa spaiņus. Smejoss, ka uzkrāsošu 30 un nolikšu abās pusēs uz ielas, lai tie auto mums garām brauc lēnām :))))))) Protams aizmigt nevaram.. nolemjam iet apskatīt pilsētiņu.. izvēlamies tuvāko- Vesterlo. Un ejam.. Mājas sakoptas ar saviem mazajiem priekšdārziņism. Fotoaparāta baterija nokalpoja, tā lādejas, tāpēc bilžu nav. Staigājam jau pa naksnīgo pilsētiņu.. aizejam pat līdz baznīcai.. pulkstens ir pusvienpatsmit... pie baznīcas ceļš tik dīvains, ka nevar saprast, laukums, vai tomēr iela, jo visur tai šaurībā puķu kastes. Bet kad kāds auto izlavierē starp tām- abi secinam- iela.  Pie mājām stāv pat ielas pusē kruts mocis, nerunājot jau par šikām par mašīnām... Atpakaļceļā mēs dzirdam baznīcas zvanus- sit 12... Mēs esam mazuliet noguruši no naksnīgās pastaigas pa pilsētiņu, un lienam savās gultiņās.

Šodien bij gara diena... Arlabunakti...

šoreiz tas viss, bet!!!!!!

-turpinājums sekos...

ps. priecāšos par komentāriem  ;)

Sandra