08.11.10

21.oktobris.

Baltie cilvēki kantorī darbu sāk 9.00. Pie deklaranta izveidojas pagara rinda, esam divi no LV, pārējie uz Baltkrieviju un Ukrainu. Es jau vēl biju cerējis, ka muitas dokumentus atvedīs te uz vietas, nekā – būs jābrauc uz muitu Obņinskā, vēl sanāks kādi 100km lieki. Manas kravas papīri gatavi uz pusē vieniem, kolēģis jau aizbrauca apm pirms stundas. Te arī iedod shēmu – it kā jau viss vienkārši. Bet reizēm tā sanāk – piecās priedēs piemetas vadātājs. Pēc plāna aizbraucu tur kur vajag – muitas nav! Kam ne paprasu, visi rausta plecus – te muitas nav! Lietus gāž kā pa Jāņiem, izbraukāju visu ielu ar mašīnu, pēc tam arī kājām, neatrodu! Pēc kādas pusstundas man tomēr nāk apgaismība – uzrādīto attālumu esmu uzņēmis no nepareizās vietas!  Taisu nākamo piegājienu. Kā tad, liels rādītājs uz muitu jau šosejas malā – nu kur vēl vieglāk atrast!...
Atkal pārliecinos, ka Krievija ir apsargu zeme. Jātiek garām trim posteņiem, kamēr izraksta caurlaidi. Tieku iekšā aiz žoga. Līdz deklarantiem vēl divi posteņi. Otrais pat pajautā deklarantam vai mani pieņems, tikai tad laiž iekšā kabinetā. Ko lai dara – šausmīgi slepens stratēģiskais objekts!
Laikam jau tāpēc te tāda greznība, ka nomuitotos dokumentus pēc tam pat klāt pienes, pašam nekur nav jāiet, un pēc trim stundām varu braukt ārā.
Laižu atpakaļ garām rūpnīcai, tad kādu brīdi pa Minskas šoseju, Uvarovkā nogriežos uz Šahovskaju un pēc desmitiem jau griežu iekšā „Aris” benzīntanka stāvvietā. Vēl jau darbalaiks ir palicis, bet nu nemaz negribas pa nakti braukt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru