 |
| šodien pirmais nopietnais sniegs |
Desmitā. Šodien jau tāda braucamā diena vien sanāks. Pirms astoņiem sāku strādāt. Pusdienu kafiju jau dzeru Pustoškā, tad vēl divas ar pusi stundas un jau trijos iestājos rindā uz māju Grebņevai no otras puses. Gāju caur Grebņevu arī atpakaļ, jo Terehovā nedēļas beigās parasti rinda lielāka. Arī te ir kāds pusotrs kilometrs, ceru, ka uz rīta pusi tikšu pāri.
Blakus notiek lielo terminālu celtniecība. Runā jau visādi – ka būs atmuitošana un varbūt arī izkraušana uzreiz aiz robežas, bet īstas skaidrības jau vēl nav. Nu katrā gadījumā celtniecības darbi notiek diezgan vērienīgi.
Viss rit, apmēram, kā plānots un pēc pusnakts eju iekšā robežā. Kārtējo reizi robeža pa nakti. Varētu jau iet gulēt un līst robežā no rīta, bet tad es nozagtu sev rītdienu mājās. Stundu vajag, lai noformētos krievu pusē un tad vēl divas stāvu, lai tiktu iekšā Latvijas pusē. Atkal mūsējie bremzē vairāk par krieviem. Kaut tik nu nepārstrādātos! Divas stundas, kamēr noformējos! Nu kā tad nebūs rindas uz māju. Ja te pafilmētu ar slēpto kameru, būtu interesanti paskatīties, kā ir jāmāk nestrādāt!
6.00 esmu pāri un varu laist mājās. Atkal divas dienas saplūst vienā. Ārā temperatūra ap nulli un nevar tā mistri saprast, kur šļakst pielijušais ūdens, kur jau piesalis. Viss miegs pat momentā pāriet, kad Varakļānu līkumā mašīna sāk iet taisni, griez stūri vai nē! Izdodas jau normāli savākt, bet nu tas ir skaidrs – negulētā nakts un mānīgais ceļš ātri var padarīt savu nelabo darbu! Astoņos atviegloti uzelpoju jau Madonā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru