Darbs ārzemēs.

Šī būtu kā atbilde jautājumam pēc iepriekšējā ieraksta.

Pats ārzemju firmā neesmu strādājis, šādas pieredzes man nav. Esmu tikai, apmēram, pusgadu strādājis zem dāņu firmas „Freja”, valkājis viņu piekabes. Tas gan bija kādus trīs gadus atpakaļ, kopš tā laika jau būs kas mainījies. Darbs kā tāds jau gana normāls, man jau vispār patika. Loģistika nostādīta normālā līmenī, kravas visdažādākās, tikai reizēm pašam jāpiestrādā pie kraušanās. Strādāju godīgi, pa „melno” neviens nedzina. Bāzes vieta Dānijā, darbības zona bija Dānija – Vācija –Zviedrija – Itālija.

Kādā papīra rūpnīcā, uz kuru biju aizvedis makulatūru, parunājos ar kādu vācijas krievu. Viņš tur strādāja transporta firmā, vadāja makulatūru no visas Vācijas uz šo rūpnīcu. Alga viņam sanāca tāda paša kā man, tikai atšķirība tā, ka katras brīvdienas viņš bija mājās.

Arī es esmu pētījis darba piedāvājumus vācu transportfirmās. Alga jau sanāk lielāka, tikai tur jau atkal jāņem vērā citi apstākļi. Vai tu dzīvosi mašīnā, vai arī būs kāda dzīves vieta, par kuru atkal jāmaksā. Ja mašīnā, atkal citas sadzīviskas lietas – dušas, veļas mazgāšanas u.c., kas arī būs par maksu. Un, protams, ilgu laiku prom no ģimenes. Par to visu gan jau labāk varētu pastātīt kāds, kas strādā kādā ārzemju firmā.

Vai uzreiz meklēt darbu ārzemēs – grūti tā uzreiz pateikt. Es, laikam, sāktu tepat, atceroties to , cik grūts bija sākums bez pieredzes šādā darbā. Bet tās jau tikai manas domas un atbildēt es varu tikai par sevi. Katram pašam jāizlemj, kā sākt un cik drošs viņš jūtas par sevi.