Šā apļa pēdējā diena. Pēc astoņiem lokamies iekšā pašā Dobeles centrā uz bērnudārzu. Grūti jau ir , bet kas tam ticēs! Tak jau tiekam tur, kur mums vajag! Te strādnieki jau rosās un mazais bobkats palēkdamies zemu lido, tiekam raiti izkrauti un varam doties tālāk. Esam devuši savu ieguldījumu bērnu ar runas traucējumiem attīstības centra „Valodiņa” (ja es pareizi atceros, ja ne, varat droši palabot) renovācijā.
Tālāk ceļojam uz Rīgu. Kādā ūķī Šauļos līdām uz iekraušanos, tādā pašā Rīgā uz izkraušanos. Es pat nezinu, kas te Slokas ielā par rūpnīcu agrāk bijusi, bet atkal knapi lienu iekšā. Izrādās, ka te ne tikai noliktava, bet arī veikals. No ielas nekad nepadomātu, ja nezinātu! Tiekam izkrauti un aplis ir noslēdzies.
Tā kā mašīnai tehniskās apskates datums ir jau pēc dažām dienām, nekur aizbraukt vairs nevar paspēt, tad mums jāsāk domāt par sagatavošanos uz apskati. Vispirms braucam uz Lubānas ielu,, tur jau gaida nopirkti jauni akumulatori. Tas gan nav dēl apskates, bet ar vecajiem es ziemu neizvilkšu. Trīs gadus izturēja – paldies viņiem par to! Tālāk uz Katlakalna ielu, uz Mono servisu. Piekabei deg ABS lampiņa, jāuzdzen uz diagnostiku. Te sākas jautrība – tiek konstatēts, ka arī bremžu uzlikas jau iet uz galu un jāmaina. Oriģinālās nogāja divi gadi, šīs tikai gadu. Tas nozīmē, ka piekabe jāatstāj un es šajā sakarā tikšu pie divām brīvdienām! Tad jau arī mašīnu dzenam uz citu servisu, lai pārbauda pirms skates, lai jau uz piektdienu būtu viss komplekts kārtībā. Arī mašīnu te atstājam, labi, ka šefs ir Rīgā un nebūs problēmu tikt mājās. Viņu gan nākas neparedzēti ilgi gaidīt un mājās tiekam jau krietni pēc pusnakts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru