07.11.10

20.oktobris.

Astotā. Ilgi gulēt jau nesanāk, pēc pieciem jau varu sākt kustēt. Būtu labāk jau agrāk sākt, bet nevaru – devītnieks tomēr jānostāv. Tagad gan sanāks uz astoņiem iet iekšā Maskavā, bet ko nu padarīsi, gaidīt vairs nav kad.
Nav tik traki, kā baidījos – mašīnu plūsma liela iet iekšā Maskavā, bet kustība normāla, lielu korķu nav. Arī pa MKADu virzos diezgan normālā ātrumā. Tikai , man par nelaimi, transporta inspekcija jau arī paspējusi nostellēties savā laukumā un , protams, lv numuru jau garām nelaiž! Esmu mierīgs, man jau it kā „dokumenti v porjadke”! Atdodu šim visu papīru kaudzi, uztaisu čipa izdruku par dienām no robežas un tad nāk zibens no skaidrām debesīm- manu CEMTu konfiscēs, jo piekabei uz pirmās ass neesot vienādas riepas! Es pat nepamanīju, pa kuru laiku viņš apgāja ap mašīnu. Vienīgais, kas tur tiešām ir atšķirīgs, tas ir  ražotājs. Gan izmērs, gan protektors sakrīt. Mani apgalvojumi, ka tā var būt, atsitās kā pret sienu! Atļaujas konfiskācija, mašīna uz soda stāvvietu un viss! Kādu pusstundu es ar viņu mēģināju cīnīties, kamēr padevos. Viņš pat zināja, kur ir tuvākais bankomāts – kā nu ne, es domāju, ka daudziem uz turieni nākas aizstaigāt! Pat ja man ir taisnība, tas ievilktos uz ilgu laiku un viņi ļoti labi zina, ka neviens te negrib laiku kavēt uz „razborkām”! Viens vārds, kas izsaka visu – Krievija!

Tālāk jau virzos normāli, kā par brīnumu, lielu korķu nav un pusē desmitos esmu raķešbūvētāju pilsētiņā Koroļovā. Izkraušanās adreses atrašanu atvieglo tas, ka ir iedota shēma, tik un tā spraucos pa šauro ieliņu ar tādām kā nelielām bažām – kut tik nu būtu pareizi, jo vairs jau nav kur apgriezties un iela beidzas strupceļā. Uztraukumam nav pamata – noliktavu atrodu, uz milimetriem izdodas iegriezt pagalmā un varu pogāt sānus vaļā, mani te jau gaida un uzreiz ir gatavi izkraut. Nu vismaz atmuitošanā un izkraušanā viss notiek raiti – kaut vai tā kompensējot robežu. Krāvēji savu darbu veic apmēram pusstundā un man nākas stāvēt vēl kādu brīdi uz vietas, jo nav īstas skaidrības, uz kurieni mani virzīt tālāk.
Paspēju pat mierīgi padzert kafiju, kamēr tiek dots virziens – Ruza. Precīza adrese būs vēlāk, bet, vismaz varu jau kustēt. Teritorija te maza, apgriezties nav vietas, jālien pa vārtiem ārā atpakaļgaitā.
MKADs kustās samērā normāli, tālāk pa ierasto Maskava – Rīga un drīz vien jau stāvu benzīntankā pie Ruzas, bet adreses jau vēl nav. Kā vienmēr! Atsūta adresi – rajons jau ir Ruzas, bet iekraušana ir pavisam citur – „selo Dorohovo”, LG Elektroniks rūpnīca, kas atrodas uz Minskas šosejas. Būtu zinājis uzreiz, brauktu no Maskavas pa Minskas šoseju, nevis līstu pa mazajām „kazu takām”. It kā jau līkums tikai kādi 40km, nav jau pārāk traki!
Ap 16.00 esmu klāt, noliktava strādā līdz 01.00 naktī un ap pusnakti 62 ledusskapji jau smuki sarindojušies manā piekabē. Dokumenti uz muitu būs no rīta, tā ka – ar labu nakti!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru