Nu jau marts pusē, mazliet atkal esmu iekavējis savas atskaites. Februāra pēdējā nedēļā vēl braucām uz Franciju, uz pašiem dienvidiem. Patika šis reiss, gan dažādi un skaisti ceļi, gan arī tas, ka pa visu nedēļu sanāca izkraut tikai vienu piekabi.
Tā kā mums parasti piegādes adreses ir vairākas, tad jau bieži izmantojam arī mazākas nozīmes ceļus, kas bieži vien ir gana ekstrēmi. Bet tas jau tikai ievieš patīkamas pārmaiņas ierastajā autobāņu rutīnā.
Tāpat jau nelielā attālumā izbaudāma dabas skatu dažādība. Tikko esi pie vidusjūras...
...un pēc mirkļa jau sniegoti kalni pavisam blakus!
Abas marta pirmās nedēļas jau pavisam intensīvi stardājam gandrīz tikai pa Vāciju, ar mazu izņēmumu. Otrās nedēļas beigās, piektdienā izskrējām ar vienu piekabi uz Nīderlandi. Neesmu jau jautājis, bet saprotu, ka to visu globālo kataklizmu dēl mūs maksimāli cenšas pieturēt pa Vāciju. Bet nu sanāk tā, ka mums tas nebūt nav vieglākais variants. Jo, nelielo pārbraucienu dēļ, mēs nedēļā dabūjam izkraut nevis vienu piekabi, bet trīs! Un Vācija arī gandrīz visa pārbraukāta, sākot ar Štutgarti un beidzot ar Berlīni un Gorlicu. Nākošnedēļ arī pirmā krava uz Drēzdeni, un tad jau manīs, kas tālāk.
Vēl tikai piebildīšu, ka es to vīrusa rēgu tā īsti nemaz neizjūtu. Nu varbūt mazliet uzkrītošāk ir, ka dažas preces veikalos tiek intensīvāk pirktas. Bet, ja nebūtu tik daudz informācijas masu saziņas līdzekļos, varbūt tam pat tā īsti nepievērstu uzmanību.
Iespējams, ka reāli sāks just tikai šonedēļ, kad robežas un daudzas citas lietas aizvērs. Skaties - sargi sevi.
AtbildētDzēstŠonedēļ vēl ierastajā ritmā, apkārt arī viss bez stresa.
Dzēst