11.11.14

Mūsu darba ēnu puse

 Nu jau kādu laiciņu atpakaļ sanāca satikt senu paziņu Valdi, arī, protams , tālbraucēju. Esam pazīstami jau tik sen, ka pat par abiem vairs nevarējām atcerēties, kad un kur esam pirmo reizi tikušies. Uzreiz būtu jāpiebilst, ka viņš gan varētu būt tas, kuram sanāktu interesanti apraksti par tālbraucēju dzīvi, jebkurā situācijā viņam jau gatavs kāds stāstiņš –„ zini, bet tad un tur mums gāja tā un šitā,” un tie stāsti nebeidzas! Arī pazīstams ar tik daudziem šoferiem, ka viņa balsi pa rāciju kāds atpazīst ik pa brīdim. Domāju, ka viņam pašam būtu jāķeras pie savu darba gaitu aprakstu veidošanas, bet, tā kā viņš vēl to nav sācis, tad izteica man kādu lūgumu. Lai es pastāstu par kādu nelāgu atgadījumu, kas notika ar viņu Lietuvā.
     Stāsts jau ir pavisam vienkāršs. Viņu aptur Lietuvas Ceļu Policija un dod iepūst alkometrā. Tā kā Valdis alkoholu nelieto vispār, jo ir pārcietis sirds operāciju un nemaz nedrīkst to darīt, viņš pavisam droši to arī izdara. Un te nu sākas visa „jautrība”! Alkometrs uzrāda viņa izelpā paaugstinātu alkohola līmeni. Es vairs precīzi neatceros, cik promiles, bet pietiekoši, lai nedrīkstētu vadīt automašīnu. Uz Valda protestiem, ka viņš tomēr nav dzēris un lai testu atkārto, policija nereaģēja – esi dzēris un viss! Tikai tad viņš saprata savu kļudu –tad, kad viņam deva iepūst alkometrā, caurulīte jau bija izplēsta no iepakojuma un pievienota alkometram. Caurulītes iepakojumu Policijas darbinieks gan vēl burzījis otrā rokā, it kā tikko būtu izplēsis caurulīti no tā. Uz Valda pieprasījumu par atkārtotu testu ar citu caurulīti Policija nereaģēja un testu neveica. Tad Valdis pieprasīja , lai viņu nogādā kādā ārstniecības iestādē uz pārbaudi. Arī to uzreiz darīt policisti atteicās, aizbildinoties, ka vispirms ir jāsatāda visi nepieciešamie protokoli uz vietas un jānogādā viņa automašina stāvvietā. Vēl arī jāpiebilst, ka, stādot protokolu, te dators „uzkārās”, te pazuda savienojums ar internetu, bet laiks tik iet...
     Tad Valdis ķērās pie nākamā „salmiņa.” Zvanīja uz Latvijas Vēstniecību un visu izstāstīja atklātā tekstā – viņu ir aizturējusi Lietuvas Ceļu Policija ar mērķi izspiest kukuli! Un te nu sākas šī stāsta skumjākā daļa – Vēstniecības darbiniekiem tavas ķibeles neinteresē un tevi laipni atšuj – „Mēs Jums neko nevaram palīdzēt!” Vienkārši skot, tiec galā pats kā vari!
     Tikmēr nu beidzot policisti ir tikuši ar saviem rakstu darbiem galā un nogādā Valdi līdz ārstniecības iestādei (kā vēlāk gan noskaidrosies, līdz tādai, kura šādu pārbaudi nemaz nav tiesīga veikt), un vienkārši izlaiž pie durvīm – ej un pārbaudies! Kamēr tiek atrsts vajadzīgais kabinets, kamēr izstāvēta rinda – ir pagājušas divas stundas un četrdesmit minūtes no pirmā testa veikšanas brīža vajadzīgo divu stundu vietā!Tas arī nostrādās par pamatu visām turpmākajām apsūdzībām! Lieki teikt, ka pārbaudes rezultāts- 0,0 promiles.
     Pēc pārbaudes veikšanas Valdis kājām atgriezās stāvvietā, kur tika novietota viņa automašīna. Vēl jocīgāku to visu padara tas, ka Valdim tika izsniegta pagaidu vadītāja atļauja un un arī atļauja izņemt automašinu no stāvvietas un piedalīties ceļu satiksmē, bet vadītāja apliecība paturēta līdz tiesas lēmumam! Vispirms noformē administratīvo protokolu par braukšanu dzērumā, bet pēc dažām stundām atļauj piedalīties ceļu stiksmē!

     Rezultāts tam visam – Marijampoles rajona apgabala tiesas lēmums – naudas sods 1000 litu un transportlīdzekļu vadītaja apliecības atņemšana uz vienu gadu!   

    Arī visi turpmākie pūliņi bija veltīgi, nelīdzēja ne lietas pārsūdzēša, ne vērsšanās Satiksmes Ministrijā. Sodu nācās samaksāt un tiesības pēc gada nācās pārlikt!

   Atgriežoties mazliet pagātnē, ar Valdi plašākai auditorijai jau bija iespēja iepazīties 2010. gada novembrī, kad viņš ar vērsāsTautas Balsī ar visiem šoferiem zināmām problēmām. Jautājums - kas ir mainījies pa četriem gadiem? atbilde vienkārša - nekas! Tās pašas problēmas pastāv vēl arī šodien. Man patīk tā viena frāze - "šoferiem ir iespējams savu braucienu plānot". Jā, tā es arī daru , plānoju tā, ka stāvu pa nakti vai nu Polijas vai Lietuvas maksas stāvvietās un savu naudiņu atstāju tur!

   Šajā sakarā daudz ko noderīgu var atrast lapās http://www.ijurists.lv/ un http://isos.lv/. Varbūt kādam noder.

   Sapotu jau, ka mēs visi esam kūtri uz rakstīsanu, bet Valda vārdā atļaujos pajautāt - kādas ir jūsu domas par šādām tēmām?

5 komentāri:

  1. Par tādām lietām ir jārunā, BET, ir grūti spriest par konkrēto gadījumu (jāizanalizē visi papīri, kur cilveks pielaida kļūdu) - piemēram, cilvēks atteicās parakstīt protokolu, vai protokolā nebija atzīmējis, ka nepiekrīt utml, utt.

    Tādā darbā būtu ideāli jāzin savas tiesības un pienākumi, vai arī jāzin tālruņi katrā valsti, uz kurieni var pazvanīt, lai saņemtu kvalificētu konsultāciju konkrētajā valstī un lai varētu ziņot par pārkāpumiem (piemēram, policijas uzticības tālrunis utt.)

    AtbildētDzēst
  2. Žēl, ka mūsdienās kaut kas tāds vēl notiek.
    Un nevajag jau tālu braukt, var iekulties tepat un arī ar vieglo auto. Kādus 2 gadus atpakaļ apstādināja pie Valmieras pagrieziena. Rāda radaru ar ciparu 146 km/h un saka ka ātrums par lielu. Lai gan bija standarta šosejas ātrums - ap simtu, max 110. Protams, protokols netika parakstīts. Biju pasažiera lomā. Beigās šoferis aizgāja pie policijas auto un esot uzrakstījuši protokolu par 110 km/h. Lai gan tā padomājot arī tam nevajadzēja piekrist, jo rādījuma nebija. Tikai ej nu sazini kā tad pēc tam ķepurotos un pierādītu ka neesi ēzelis...

    AtbildētDzēst
  3. Tā galvenā problēma bija tās 2 stundas, kurās jāpaspēj līdz medicīnas iestādei....

    Latvijā kārtību, kā nosaka alkoholu autovadītājiem nosaka šiem MK noteikumi:
    http://likumi.lv/doc.php?id=99469
    LV, ja alkohols ir virs atļautajām promilēm, pēc 15 - 20 minūtēm jāveic atkārtota pūšana trubā.
    Ja tad viss o.k., nav pārkāpuma.
    Ja nepiekrīt pūtuma rezultātam, 2 stundās jāpāspēj nodot ārstniecības iestādē.

    AtbildētDzēst
  4. Sveiks! Kaut ko līdzīgu par leišiem biju dzirdējis. Ko te piebilst, no malas visi gudri, bet kad tas notiek ar Tevi, tad vajadzīgā brīdī jāpaļaujas tikai uz sevi. Kā macēsi izkulties. Un galvenais atcerēties pašu svarīgāko dotajā brīdī. Žēl, bet mūsu darbā ne tas vien notiek.

    AtbildētDzēst
  5. Īstenībā to sliņķi Trēziņu vaidzēj beidzot nahranizēt no tās viņa siltās vietiņas un amatu vaidzētu ieņemt kādam no transporta nozarē strādājošiem cilvēkiem( kādas firmas šefu,uzņēmīgu bijušo/esošo šoferi,kaut vai varam ņemt Valdi par piemēru) un tad varbūt kkas mainītos ja kāds arī par to cīnīsies,bet tā kā šitas Trēziņš parasti pa TV pļerkst jau škiet padsmit gadus no vietas vispārīgi un ne par ko,ir skaidrs ka viņš mūsu labā nestrādā it ne maz,sēž tur tā kā gailis vistu kūtī. Viss, esmu runājis!

    AtbildētDzēst