Kas lācītim vēderā? 1.sērija

   Pēc kādas sarunas ar draugu par kravu stiprināšanām, padomāju, ka nekad neesmu pievērsies šādai tēmai. Parakņājos pa foto krājumiem, izvilku gaismā dažādas kravas, kas vestas dažādos laikos. Citām ir redzami stiprinājumi, citām nē, bet pacentīšos apstāstīt kā to darīju. Un pie viena šis raksts var būt kā atbilde tiem, kas jautā - "nu ko tad tu vadā?" Uzreiz gan piebildīšu, ka es necenšos apgalvot, ka viss, kas te būs redzams, ir izdarīts pareizi un jādara tikai tā. Lai zinātu, kā ir jādara pareizi, vispirms derētu ielūkoties Ministru kabineta noteikumos nr:166 un ne mazāk, es pat teiktu, ka vairāk noderīgi ir šie Eiropas Komisijas padomi.  , kuros ir pieejama tabula vajadzīgā siksnu daudzuma aprēķināšanai.Te tie ir angļu valodā, man neizdevās atrast latviešu valodā, kaut gan vajadzētu būt.
   Nu tad varam sākt!

Kā jau visos laikos, arī šobrīd ļoti daudz nākas vadāt zāģmateriālus, pārsvarā īsās pakas, uz 1m vai1,20m garas. Šeit gan vēl nav pabeigti kraušanas darbi, bet kopējai iespaids jau veidojas. Otrā stāva pakas vienmēr stiprinu ar divām siksnām. Pirmo stāvu ar vienu siksnu, kaut gan noteikumos ir teikts, ka viena vienība obligāti ir jāstiprina ar divām siksnām. Nu uz to es grēkoju.

Kadās jau reizēm pa kādai garākai pakai, tad vados pēc nosacījuma -  pa siksnai uz katru metru.

Jā, ir nācies vest arī pavisam garas pakas, te tas pats, apmēram pa siksnai uz metru. Labi, ka dēļi bija sausi, citādi ar tādu daudzumu būtu pārkarauts, kaut arī tāpat nevar teikt, ka bija viegli.

Visos laikos koks ir bijis eksporta prece nr:1, šie gatavie mieti un brusas aizceļoja uz Beļģiju. 

  
Tā kā finieris tas pats koks jau vien ir, turpinu ar to. Te tikai vairāk jāpiedomā pie paku izvietojuma, bet, kā jau vairumā šādu gadījumu, to visu jau labi pārzin krāvēji, jo viņi šādas kravas krauj katru dienu.

Joprojām turpinu ar kokiem! Tikai citā veidolā, un piesiet jau arī nav iespējami!

Kādu laiku atpakaļ tika vesti arī lielāki stādi, kurus vajadzēja nostiprināt, ar šo darbu labi tika galā stādaudzētavas strādnieki.

Ar izkraušnu Maskavā gāja daudz grūtāk nekā ar iekraušanu Vācijā! Vispirms ilgi domāja ko darīt, Bet tak izdomāja! Pie aizmugures piestūmās kaut kāds mazais japānis ar iekrāvēju, pacelt priedi tam nebija spēka, bet ar vilkšnu pārvilka uz sevi, tad jau nāca talkā stiprā krievu tehnika, kurai viss pa spēkam!

Pieturoties pie tēmas par iekrāvējiem. Patīkami, ka pietiek attaisīt tikai vienu sānu, "Kariņam" ir dubultie garie ragi un šis ņem pa divām pakām uzreiz.

Arī šis ir labs variants, var aizsniegt visu!

No kokiem daudz neatpaliek kūdra. Labi, ka fasētā, laikam jau tie laiki pagājuši, kad tika vesta vaļējā, tādai pat netaradu nevienu bildi. Te uz katru pāri pa siksnai. Tikai jāatceras uzreiz salikt karaušanās procesā, citādi pēc tam to izdarīt ir diezgan grūti.

No kokiem pie metāla. Šī ir vēl tolaik strādājošā "Liepājas Metalurga" produkcija. Braukšanas ziņā ļoti laba krava - viss svars, 24 tonas, pie pašas grīdas un pa visu piekabi.

Šīs sagataves lokomotīvju asīm ceļoja no Luganskas, jā, tās pašas, par kuru šobrīt vai katru dienu runā visas pasaules ziņu aģentūras, uz Daugavpili. Kravas svars uz 24t. izvietojumu un koka paliktņus jau noorganizēja paši krāvēji.

Metāla carules tika krautas , prms tam rokot tās ārā no dziļām kupenām, tāpēc arī manā piekabē ziema.

Vēl pirms iekraušanas sagatavoju siksnas tā, lai var visu kravu apņemt apkārt un savilkt kopā un tikai pēc tam pievilkt pie grīdas klāt.

Dažāda izmēra un garuma dzelzs gabali.Pārvedamais attālums nebija liels, tāpēc tāda nenopietna stiprināšana.
   Pirmās sērijas beigas, turpinājums sekos...