Oktobra pēdējā nedēļa. Atkal Francija, tikai cits reģions. Nekas jau neparasts, atkal pāris noliktavas, pāris veikaliņi. Protams, atkal neiztiek bez meklēšanas, jo kādā adresē uzrādīta tikai rupniecības zona, iela nav norādīta. Tad nu nākas mazliet iespringt lai atrastu. Piedevām pulkstenis jau tuvojās 18.00 un nodomājām, ka izkraut neizdosies vairs. Nolēmām vismaz atrast, lai no rīta uzreiz var izkraut. Mums par laimi, noliktavā vēl darbojās saimnieks, kas pieņēma kravu no mums. Var teikt, ka noveicās tā pa riktīgo, jo piedevām vēl tas bija pēdējais kunde un varējām jau pa nakti iet mājās. Tā kā pirmais novembris ir brīvdiena, tad atkal tikai viena piekabe pa saīsināto nedēļu un līdz braukšanas aizliegumam vēl jātiek mājās.
Ceturtdienas vakarā uz 19.00 tuvojamies bāzei, vēl tik ieskrienam nomazgāties. Šajā firmā tiek prasīts, lai mašīnas būtu tīras. Tā ka Francijā tika braukāts pa mazajiem lauku ceļiem, uz kuriem pārvietojas lauksaimniecības tehnika ar dubļainiem ratiem, mašīna bija diezgan nošmucējusies.
Pussunda un laižam mājās. Trīs brīvdienas un nākošnedēļ uz Bavāriju.
Te redzams trīs nedēļu darba rezultāts. Nobraukums nav liels, jo ir dienas, kad tiek nobraukts tikai nedaudz vairāk par 200 km. Bet, ne jau kilometri ir galvenais rādītājs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru