Teorētiskais nobraukums.

      Iepriekšējā ieraksta komentos uzradās jautājums par to, cik tad ir iespējams nobraukt gadā vienam šoferim. Tas mani mazliet ieintriģēja un nolēmu mazliet tam pievērsties. Bet, tā kā ciparus man labāk patīk skatīt rakstītā veidā, atgriezos pie senā un pārbaudītā bloga ierakstu varianta.

   Tie, kas manam blogam seko jau ilgāku laiku un ir lasījuši manas gada atskaites, būs ievērojuši, ka pēdējos gados mans nobraukums gadā ir 120-130 tūkstoši km robežās. Nu labi, varbūt vārdu salikums “mans nobraukums” nav īsti pareizs, bet visi jau saprot, ko tas nozīmē! Šāds kilometru daudzums salasās pie manas šābrīža darba specifikas un liekas tāds diezgan pieņemams un pietiekošs. Bet, ir jau arī tā, ka ne vienmēr pilnā mērā tiktu izmatotas atļautās divnedēļu darba stundas. To izlietojums zināmā mērā ir atkarīgs no tām kravām, kas man jāpiegādā – ja es vedu vietējās uz ostu, tad jau pilnu dienu nesanāk izstrādāt. Bet ir jau bijis arī tā, ka nākas stāties uz atpūtu ātrāk nekā gribētos, jo visas stundas ir izstrādātas. Tas parasti notiek tad, ja Eiropas kravas vedu vienu pēc otras, tad arī tiek nobraukts maksimāli atļautais.

   Labi, pietiek pļāpāt, ķersimies pie skaitļiem. Pašķirstīju savus pierakstus, pameklēju tos divnedēļu posmus, kuri nostrādāti maksimāli, vai tuvu tam.

         90,30 h 6695 km 73,98 km/h *26=174070 km

   Divnedēļu stundas, nobraukums pa šīm divām nedēļām, vidējais ātrums, un reiz 26 dabūjam teorētiski iespējamo nobraukumu gadā(jo gadā ir 52 nedēļas, tātad 26 divnedēļu posmi)

Te, gan šis divnedēļu posms ir nedaudz pārbraukts, tāpēc šis gada nobraukums varētu būt nedaudz par lielu. Paskatīsim vēl citus gadījumus.

          88,15 h 6505 km 73,71 km/h 169130 km

          84,15 h 6282 km 74,56 km/h 163332 km

          84,44 h 6578 km 77,61 km/h 171028 km

          89,43 h 6777 km 75,51 km/h 176202 km

Nu re, secinājumi izveidojas paši no sevis – ir pilnīgi reāli gadā nobraukt 160 – 170 tūkstoši kilometru. Tikai, lai to panāktu, manuprāt, jābūt ļoti labi noorganizētai loģistikai, bet tas nav neiespējams. To varētu panākt ar to, ka maina piekabes vai konteinerus un nav jāstāv ilgi uz kraušanos, vai pat dienām ilgi jāgaida kravas. Arī tad, ja iekraušana un izkraušana ir normāli noorganizēta. Par darba laikiem, tas arī nav nekas nereāls. Vienkārši katru nedēļu nobraucam piecas dienas pa 8h 30min un jau ir 42h30 min nedēļā, kas divās jau dod 85h – pilnīgi reāls darba laiks.

Arī vidējo ātrumu uz 70km/h es pieņemu par pamatu saviem aprēķiniem jau sen. Ja man vajag izrēķināt ierašanās laiku, attālumu dalu uz ātrumu 70, un kārtībā. Nu, protams, to vēl var ietekmēt apstākļi, kas nav atkarīgi no manis, bet pamatā tas nostrādā. 

   Bet, ja nu sanāk šāda situācija, ka vienā dienā noķer trīs “štavus”, tad jau gan nekādi kilometru rekordi nebūs.

  Un noslēdzot šo visu teikto, man pietiek ar to, cik noripinu pa gadu, pat reizēm ir sajūta, ka tas jau ir par daudz. Tā darba slodze sanāk paliela, tad nu es jūtu līdzi tiem, kas nobrauc tos maksimāli iespējamos! Ticiet man, tas nav nemaz tik viegli, kā no malas izskatās!