Atkal Eiropā.

   Atkal esmu atpakaļ darbā. Tas nedēļu skaits jau sajucis, bet ne jau tas ir galvenais.Vēl jo vairāk tāpēc, ka biju uz nedēļu aizlaidies uz mājām ( lai gan nu jau būtu jāsaka otrādāk, bet tik un tā, mājas vienmēr būs LV), bija kāds svarīgs pasākums, kuru nu nekādi negribējās palaist garām. Sanāca jau tā, ka tiko sācis strādāt un jau vajag brīvu nedēļu. Bet firmā tas neradīja nekādas problēmas, ja vajag - tad vajag!
   Tā kā savas mašīnas man vēl nav, arī šonedēļ esmu aizvietotāja lomā un pārī ar vācieti Andrea vizinos ar DAFiņu. Pēc šejienes mērauklām, auto vairs nekāds jaunais, 380 tk spidometrā un uz gada beigām mainīs pret jaunu! Sākām pirmdienas rītā, divi reisi pa nedēļu, viens uz Austriju, otrs uz Vācijas lejas galu, ceturtdienas vakarā metam mieru.

   Bija interesanti atkal pavizināties pa Austriju, sen jau tur nebija būts! Sanāca arī pa tādiem ekstrēmākiem ceļiem pabraukt, jo piegādājām 15 virtuves iekārtas uz jaunuzceltu viesu māju kalnu slēpošanas kūrortā!

 
   Jo, kā teica kādā populārā seriālā - "Ziema nāk!" Tā kā pagalmā iekšā iebraukt nevarējām, tad mums izkraušana bija diezgan viegla. Mums tikai bija jāpadod visas iekārtas pareizā secībā uz piekabes aizmuguri, vietējie čomi tās pārkrāva mazajā furgoniņā, veda klāt un nesa jau pa dzīvokļiem.
   Otrais reiss uz Vācijas lejas galu, uz Švarcvaldi, saņēmējs - mēbeļu lielveikalu tīkla noliktava. Te gan, jāvelk ārā un jāliek uz riteņtačkām ar bortiem, katra virtuve uz savas tačkas, lielākās arī uz divām.

   Te neliels ieskats piekabē izkraušanas procesa laikā. Četras stundas un septiņas tonnas ar kapeikām, jeb sešdesmit septiņi kubikmetri mēbeļu izkrauti!
  Labi jau labi, nu tad ķeros pie atbildēm uz visiem interesējošiem jautājumiem - kāpēc tā un ne citādāk!
   Par video. Filmēšanu neesmu atsācis, jo sanāk strādāt pārī ar dažādiem cilvēkiem un negribu katru reizi viņus iztaujāt par attieksmi pret tādām darbībām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka te, Vācijā, tas nav tik vienkārši kā pie mums. Jūtūberis Saša, kas tieši strādā mūsu firmā, ir iesūdzēts tiesā par personu datu aizskaršanu. Iznākumu vēl nezinu, bet gan jau jūs informēšu kad zināšu.
   Kāpēc ne kaut kāds vācu tālbraucēju kantoris, kur tikai jābrauc? Protams, varēju jau meklēt caur kaut kādām darbā iekārtošanas aģentūrām parastu pārvadājumu kompāniju. Pirmkārt - cik nav dzirdēts visādu gadījumu ar tām aģentūrām. Negribu jau nevienu apvainot, vēl jo vairāk, ka tas nav noticis ar mani, bet to pārbaudīt es negribēju. Otrkārt - arī tajās parastajās kompānijās strādājot, lielākajā vairumā pašam jākrauj krava iekšā vai ārā un par to nekas netiek piemaksāts. No tā izriet treškārt - parastā kompānijā ir parasta alga!
   Tātad - es pa tiešo, bez starpniekiem, iestājos darbā kompānijā, kas nodarbojas ar mēbeļu pārvadāšanu. Jāatzīst gan, neliela "aizmugure" jau bija - te strādā kads sens mans draugs! Viņš pajautāja šefam, vai nevajag vēl kādu šoferi, jo vispār jau firma nekur nesludinās un šoferus nemeklē no malas. Šefs saka - nu vispār jau, ja būtu tik pat labs kā tu, tad noderētu! Tad nu es, braucot mājās no Nīderlandes, iegriezu pie šiem ciemos. Parunājos ar šefu un šis piekrita - nu brauc tik šurp!