16. maijs, pēc Vasarsvētku pirmdiena Vācijā ir brīvdiena, tāpēc arī man diena paiet nekur nekustot. Stāvu parkingā pie Worms, divdesmit pieci km līdz iekraušanas vietai Manheimā.
17. maijs. Kraujos uz māju ar FUCHS eļļu. Te, gan , arī neiztika bez jautrības. Krāvējs paziņoja, ka manas kravu stiprināšanas siksnas ir par daudz nolietotas, ar tādām karvu stiprināt nedrīkst un viņš mani nekraus. Blakus rūpnīcai ir veikals, man jāpērk jaunas, vismaz deviņas gabalas. Viņus pārstrīdēt nav iespējams, dodos uz vekalu. Jautrība turpinās - ir nedaudz pāri astoņiem, bet veikals sāk strādāt tikai 10.30! Neko darīt -no rampas mani nodzen malā, gaidu veikala atvēršanu!
Sagaidu veikala atvēršanu - tad seko jautrības otrais punkts! Veikalā nemaz siksnu nav ko nopirkt -piektdien visas esot izpirktas! Es šim saku, ka man vajag vismaz deviņas jaunas, citādi mani nekrauj! Tad nu pārdevējam telefona truba rokā un kaut kur zvanās. Pēc brīža mani mierina -pēc desmit minūtēm siksnas būšot klāt! Saku šim - labi, atnākšu pēc desmit minūtēm! Izeju no veikala un turpat grozos, nu tak gaidu kādu piegādes transpotu, kas šim piegādās preci.
Nepagāja vēl pat minūtes piecas, kā siksnas bija klāt! Bet ne jau ar kādu piekādes transportu! Pa tur pat blajus esošajām durvīm, tie paši krāvēji, kas man atteicās kraut, izstūma tačku ar veselu kaudzi siksnu, ar visiem FUCHS uzrakstiem virsū un aizstūma uz veikalu! Deviņas uzreiz nolika malā, norādot pārdevējam, ka tās vajagot man, pārējās sakrāmēja pauktā. Neko jau nepadarīt - jāpērk. Cena jau arī, Paldies Dievam, nav nekāda kosmiskā - 19 eur gabalā.
Tad nu mierīgi velku no maka ārā savu Swedbanakas mastercard un lieku galdā! Te nu sākas jautrības trešais punkts - manu karti neņem pretī! Tad nu šim prasu, kur ir tuvākais "geldautomāts", citādi jau galā vairs netiks! Pārdevējs bija tik laipns, ka izprintēja man gugles karti, kā atrast bankomātu. Paskatoties kartē, sapratu - tas ir kaut kur pilsētā, kaut arī nemaz ne tik tālu, tikai trīs km. Tad nu metu piekabi nost un ar "pliku galvu" laidos naudas meklējumos. Un man izrādījās taisnība - nācās braukt pa tādām ieliņām, ka ar visu piekabi to izdarīt būtu grūti!
Taqd nu ar jauniegūtām siksnām bruņojumā stūmos atkal pie rampas klāt, un sākās mani iekraušanas darbi. Un ceturtais jautrības punkts ir tas, ka viņiem jau nepietika ar tām deviņām jaunajām siksnām, lai nostiprinātu visu kravu, tika pielietotas arī manas "vecās"! Pēkšņi tās kļuva derīgas. Bet vēl trakākus tekstus nācās noklausīties kādam krievu šoferim, kura bortu piekabe esot derīga tikai braukšanai pa Āfriku, jo siknas nevarot aizkabināt tieši tur, ku vajagot!
19.maijs. Šodien laižu pāri Polijai.te arī neiztika bez kurioziem. Nu jau kādu laiku bija iegrozījies tā, ka vienmēr ietrāpu starp aizliegumiem un braucu cauri Waršavai. Bet šoreiz tā ietrāpījās, ka taisni uz aizliegumiem. Nu neko darīt, laižu apkārt. Viss sarēķināts uz minūtēm. līdz "estonkai" laika jāpietiek. Un kas būtu gaidījis - no Serokas uz Wiškovu saliktas zīmes - tranzītam virs 24t braukt aizliegts! It kā tas jau būtu maz, ka Waršvai aizliegumi, arī Wiškovu viņi aiztaisa ciet! Nākas braukt taisni uz Rožanu un tad uz Ostrow Maz, Jo taisni uz Lomžu es nevaru, gan kopējais svars vairāk par 30t, gan arī trāpītu uz nakts aizliegumu. Par laimi man, tas līkums izrādījās ne tik liels un vēl palika neiztērētas veselas sešas minūtes darbalaika!
19.maijs. iebraucu Latvijā no Zarasai uz Daugavpili. Laipni lūgti mājās! Var izbaudīt vietējo ceļu remontus visā to krāšnumā! Mierina tikai viens - varbūt pēc kāda laika un uz kādu brīdi varēsim braukt te normāli!
