Dažas dienas Eiropā. reiss nr: 13.2016

Ceturtdiena, 09. Jūnijs.  Šodien iesāku jaunu apli, kā pirmā ir krava uz Rīgu, uz ostu. Vakarpusē kraušos uz Nīderlandi, (šobrīd es to vēl nemaz nezinu, jo bija ieplānota vēl viena vietējā krava!). Patīk man tas, ka te, uz ostas žoga, ļāvuši bērniem izpausties ar žoga apkrāsošanu, vienmēr, kad braucu garām, ar vienu aci vēroju šis gleznas, ar abām jau nevar – ceļu arī nevar atstāt bez uzraudzības!

Pēcpusdienā ierados gaterī, lai uzkrautu nākamo kravu. Tieši šajā brīdī pienāca zvans, ka ir mājupkrava no Nīderlandes, kas jāpaņem jau otrdien. Vai es varot paspēt? Ātri rēķinu un izskaitļoju, ka varu, bet arī tikpat ātri saprotu, ka manas divas brīvdienas pa māju izgaist kaut kur tālumā.  Neko darīt, tā reizēm sanāk, pastāvīgajiem klientiem nevar atteikt, pēc tam vairs kravu vari nedabūt, jo gribētāju uz tām daudz. Labi, ka krava uz NL jau gatava, jo bija plānots, ka iešu prom pirmdien.

Piektdiena, 10.jūnijs. Laižos prom uz Nīderlandi. Mazliet vēlāk, kā parasti, šobrīd, kad iebraucu Lietuvā, jau ir 18.25. Uzmini nu, kas tas par ceļu? Leišmalē līst, un tāds labs laistājs, ne par vāju, ne par stipru. Nezin vai līdz mājai arī tas lietus aizies, jo baigi vajag, viss tā pārkaltis, ka zāle pie mājas jau dzeltē kā augustā.

Vēlāk, jau poļu galā, tas lietus pārgāja negaisā, visās malās plaiksnīja zibeņi, kas tumsā izskatās īpaši efegtīgi, bet visi aizgāja kaut kur pa malām, man ceļā netrāpoties. Un, varbūt, labi vien ir!

Sestdiena, 11.jūnijs. Šodiena ir pāri poļiem ejamā diena. No Belostokas Delfīna sāku īsi pirms pusdienas. No rīta vēl papļāpāju ar kolēģi Gati, kurš te ir apstājies mājupceļā un gaida pirmdienas rītu, jo ir izstrādājis visas atļautās darba stundas un tālāk netiek.

Tad nu sāku līkumot cauri autobāņa būvniecības darbiem. Cik tālu šodien tikšu, pagaidām, paredzēt nav iespējams – priekšā remonti un Varšava. Pāri PL jau pietiks laika, bet gribētos jau iebraukt arī Vācija, lai pirmdien tiktu līdz izkraušanai. Izrādījās, ka nav nemaz tik traki, ticis aiz Varšavas, rēķinu, ka atpalieku par nieka minūtēm 15 no grafika. Tad jau sāku plānot, ka varētu tikt līdz Mišendorfas TOTAL benzīntankam uz Berlīnes Ringa. To arī man izdodas paveikt, bet ir viens BET. 22.00 vakarā brīvu vietu nav, viss tā ir piebāzts, ka knapi izspraucos cauri. Varbūt varētu kaut kur vēl piespiesties, bet stāvēt visu svētdienu tā, ka tu esi citiem pa kājām, man nepavisam nepatīk! Nu neko, laižu tālāk, labi, ka nedaudz darba laika vēl atlicis. Griežu iekšā nākamajā meža parkingā. Te arī mašīnu daudz, bet tak viena vieta priekš manis vēl atradās! Šodien labi pastrādāts – 9h41min un 772km.

Svētdiena,12.06. Braukt nedrīkst ne pēc Vācijas likumiem, ne pēc maniem, jo jāstāv vismaz 24h pauze. Kā jau bieži esmu teicis, brīvdienās man patīk doties pastaigās, galu galā cik tad var spaidīties pa to kabīni. Nu tā kā stāvu parkingā meža vidū, tad jau pastaiga arī sanāk pa mežu. Šādās reizēs es lietoju telefona aplikāciju “Endomondo”. Tā darbojas arī bez interneta, tikai uz GPS signālu un sazīmē noieto maršrutu uz baltas lapas. Bet tik un tā tas palīdz atrast pareizo virzienu, neapmaldīties un arī uzskaita noieto attālumu, laiku, ātrumu un vēl citas lietas. Kad tieku mājās pie i-neta, tad tam visam smuki paliekās arī karte apakšā. Un jau nākošreiz, ja es esmu turpat, ir jau arī karte. Un tā šodien divās stundās nostaigāti 11,9km.

Pirmdiena, 13.06. Darba nedēļu sāku 03.00 no rīta, ar cerību, ka Hanoveres remontiem tikšu vieglāk cauri pa agrumam. Tas arī attaisnojās, tādu īstu štavu vēl nebija, bet tāpat uz bakstīšanās rēķina minūtes divdesmi pazaudēju. Bet tas jau tads sadzīvisks sīkums! Pusē divpadsmitos ierados uz izkraušanos, vēl pusotra stunda uz gaidīšanu un izkraušanos. Tā kā mājupkrava paredzēta uz rītdienu, uz iekraušanās adresi nebraucu, jo tur nav kur stāvēt, nezinu, vai teritorijā atļauj vai nē, tāpēc neriskēju um dodos uz Astenas autohofu, kas ir netālu no iekraušanās.

Te nu mani sagaida dienas vilšanās! Laikam pārāk ilgi te neesmu bijis, jo pa šo laiku hofs no bezmaksas ir palicis par maksas. Cena arī tāda nevāja – 0,80eur par stundu! Tā kā man īsti nav kur likties, iekraušana blakus, tad griežu iekšā. Citādi jau, meklējot citu vietu kur palikt, vairāk degvielā nodezinās.pienākas jau arī bonusi – par 12,50 eur iztērētiem kafeinīcā 50% atlaide, par 17,50 vispār 16 stundas par brīvu! Tikai neviļus rodas jautājums – cik tad ir jāpelna, lai varētu vienā ēdienreizē apēst tādu naudu? Es visu reisu varu izbraukāt , iekļaujoties partikai tādos tēriņos. Nu un, protams, norādīti visi iekšējās kārtības noteikumi – negatavot ēdienu uz atklātas uguns, nekabināt nost piekabes, nekārtot savas dabiskās vajadzības kur pagadās, neremontēt mašīnas, nemest atkritumus un nelietot atklātu liesmu. Bet turpretī uz iebraukšanas talona skaidri un gaiši uzrakstīts, ka stāvvieta par nekādu “schade” atbildību nenes!

Otrdiena, 14.06. Tātad, pabeigsim parkinga aprunāšanu. Iebraucu 13.13, maksāt gāju 06.52, samaksāju 14.40 eur.  Samaksu paņēma par 18 stundām, izbraukšanai iedeva pusstundu no maksāšanas brīža. Nu neko darīt. Vispār jau man parkingus atmaksā, bet nu šoreiz pabrīnīsies gan, ku es tik dārgu atradis!

8km līdz iekraušanai un 10.00 esmu uzkrāvies, varu griezt degunu mājup virzienā. Piekabe līdz galam pilna nav, palika brīvi divi metri, bet nu uz vietas nestāvēšu un negaidīšu, varbūt pa ceļam kaut ko sameklēs ko piekraut klāt.

Man, kā jau ar kokiem saistītam cilvēkam, alaž jau sanāk pievērst uzmanību arī kokvedējiem. Tā nu arī pavēroju kādu, kas stāv parkingā, kur iegriežu pauzi uztaisīt. Interesanta kombinācija, mašīnai trīs tilti, bet velkošais tikai viens, otrs aizmugurējais sliņķis, kuru var uzraut gaisā. Tātad arī atsperojums pneimatiskais, nevis atsperes. Ja tas vēl nebūtu liels brīnums, tad , laikam jau ar vienu velkošo mūsu ceļos šis nebūtu braucējs – ziemas sniegos vai rudzens dubļos tālu netiktu! To var atļauties tikai pa Vācijas labajiem ceļiem, kur līdz katrai pļavai un katram mežam pieiet asfaltēts ceļš!

Trešdiena, 15.06. Šodien atkal pāri Polijai braucamā diena, jo vakardiena iznāca tāda ražīga – 740km ar visu kraušanos, Hanoveres remonti brīnumainā kārtā bez sastrēgumiem un veiksmīgi tiku pāri Vācijai.No rīta puses laika apstākļi sagādā tādu nelielu pārsteigumu – vietām itin bieza migla. Pēc pusdienas tieku līdz Viškovai, tur aizpildu brīvi palikušo piekabes daļu, iekrauju piecas paletes un atliek tik tikt līdz Belostokai. Ir tāds teiciens – Nepriecājies atradis, neraudi pazaudējis! Cik nopriecājos vakar, ka nav sastrēgumu, tik tos dabūju izbaudīt šodien. Tā jau pa remontiem uz šo pusi no Varšavas neiet tik ātri kā gribētos, piedevām vēl avārija un kāda stunda paiet stāvot uz vietas. Galu galā ap sešiem esmu Belostokas Delfīnā.Un atkal stiekos ar Gati, un atkal no rīta dosimies katrs savā virzienā, es uz māju, viņš uz Vāciju.

Ceturtdiena, 16.06. Noslēdzošā diena, atlicis tāds sīkums, kā aizlaist līdz Rīgai un izdalīt kravu. Piecos startēju no Delfīna un pēc pusdienas to arī veiksmīgi izdaru. Pa nedēļu veikts reiss uz NL,  bet darba stundu atlicis pavisam maz, līdz mājai gan tikšu. Labi, ka nākošā nedēļa būs tāda vieglāka un īsāka, pāris vietējās kravas un tad jau svētki klāt!