Dažas dienas Eiropā, reiss nr:15.2016

Trešdiena, 06. jūlijs. Šodien laižu prom kārtējā aplī. Uzkrāvos jau vakar vakarā, bet tā kā kravu gatavoja tikai vakar un vēl jau arī bija jāmērcē pakas, tad mana iekraušana ievilkās līdz pusē desmitiem vakarā. Līdz ar to arī mana darbadiena bija galā un nācās nakšņot uz vietas zāgētavā. Nu neko, ne jau pirmo reizi ne pēdējo!

  Nu jā, šodien pāri LT līdz Belostokai Polijā, strādāju ierastajā režīmā. Bilde tapusi uz Kauņas apvedceļa. Lietuvā uz lielajiem ceļiem tiek izvietoti plakāti ar šā gada “melno” statistiku. Šajā gadījumā plakāts vēsta, ka šogad uz šā ceļa divi cilvēki gājuši bojā un divi ievainoti. Gribu cerēt, ka kaut kādā mērā tas nostrādā, nu vismaz man tas liek aizdomāties...  

Ceturtdiena, 07.jūlijs. Šodien kārtējā pāri Polijai braucamā diena. Sāku mazliet pēc trijiem no rīta, veiksmīgi pa agrumam tieku cauri remontiem un Varšavai un jau ap desmitiem iegriežu parkingā pie Vržešņas apciemot pamesto kraisleru. Stāv vēl joprojām!

Piektdiena, 08.jūlijs. Tā kā šodien jāpaspēj ne tikai izkrauties, bet arī uzkrauties, pie tam starpā veicot ap 300km pārbraucienu, tad vakar ņēmu klāt desmito stundu un strādāju, gandrīz, līdz maksimumam- 9h 48min uzveikti 789km. Iegāju jau Vācijā, līdz autohofam uz A9, ceturtajā nobraucienā. Šorīt startēju 5.30, ar tādu aprēķinu, lai izkraušanā būtu jau pirms darba laika sākuma. Šodien, tāpat kā vakar, nākas cīnīties ar diezgan spēcīgu pretvēju, kas ,diezgan ievērojami atsaucas uz degvielas patēriņu. Nu šajā reizē par ekonomiju daudz nedomāju, jo uz iekraušanu jābūt laikā, jo tur ir pieteikts ceļamkrāns, un katru minūti, ko es nokavēšu, tur tikšķēs skaitītājs. Es jau ļoti labi saprotu tās skaistās Volvo pārdevēju instrukcijas, kā panākt ekonomiju – braukt ne ātrāk par 85km/h utt. Parasti jau piedomāju, bet ne šoreiz. Nu, piemēram, vakar tie mīnus pieci km stundā būtu atņēmuši kādus 45.km, kas jau šodien veidos lieku pusstundu, kuras man var pietrūkt!

Un tā nu mani aprēķini izrādās mazliet nepareizi, izkraušanā ierodos laicīgi, bet jau viena mašīna priekšā, bet par laimi, jau pat izkrauta, tā ka tik un tā man nekas nav jāgaida, tieku ātri vien no kravas vaļā. Tad tik pa A9 un pēc tam pa A93 laižu tik uz Bavāriju pēc mājupkravas!

Iekraušanā ierodos stundu agrāk ,nekā biju pieteicis, jo mazliet jau rezerves laiku biju piemetis uz izkraušnos un kādiem štaviem(kuru, par laimi, nebija), par ko te ir ļoti priecīgi, jo krāns jau ir klāt un krauj pirmo mašīnu, tātad ātrāk varēs laist to prom. Vedīsim metālapstrādes līniju. Protams, taustāmu “paldies” jau man saujā neviens neieliks, bet, vienalga, patīkami!

Sestdiena, 09.jūlijs. Tā ka vakar visa iekraušana ievilkās uz piecām stundām, tad arī manas darba dienas beigas pienāca tepat. Palika jau vēl kāda stunda ko pastrādāt, bet palūkojoties uz uzbraucienu uz bāni, kas bija redzams no kraušanās vietas, ka tur visa plūsma virzās ļoti lēni, es sapratu, ka nekur tālu pa to stundu netikšu. Tad nu noparkojos netālu no iekraušanās, ielas galā. Tad nu tālāk startēšu tikai pirmdien uz 03.00 no rīta, lai man nodziest pāgājušās nedēlas darba stundas. Ak jā, nekur mani tas MANs tālu neatlaiž, ja ne savādāk, tad divas dienas jāstāv blakus MAN servisam. Arā saulīte karsē, ir ap +30, tā ka staigāt apkārt nekur īpaši negribas, tik vien kā aizstaigāju līdz tuvējam “ALDI” mazliet pārtiku iepirkt. Un pie vakara vēsuma, pēc desmitiem tik pastaigāju kādi 4km pa pilsētiņu, lai labāk miegs nāk!

Svētdiena, 10.jūlijs. Mana adrese uz šodienu joprojām tā pati – Boschstrasse, Altheim. Izbaudu karstu vasaras brīvdienu. Mazliet par bildē redzamo ceļa zīmi. It kā jau tāda pati kā pie mums – apstāties aizliegts. Tomēr ir kāda atšķirība – Vācijā šīm zīmēm nelieto papildplāksnītes ar darbības zonu. Uz pašas zīmes ir bultiņa, kas norāda darbības zonu. Zīme iedomāti jāpagriež paralēli ceļa malai un tad bultiņa norāda darbības virzienu, vai nu līdz zīmei, vai nu aiz zīmes. Tātad, šajā gadījumā apstāties aizliegts līdz zīmei.

Pirmdiena, 11.jūlijs. Šādas dienas man patīk vislabāk – kad nav visu laiku jāskatās pulkstenī un jārēķina “paspēs vai nepaspēs”, bet var vienkārši strādāt uz priekšu. Varēju jau agrāk, bet sāku tikai 05.00, jo parēķināju, ka uz otrdienu Rīgā netieku, bet uz trešdienu jau paspēšu tik un tā. Un jo agrāk sākšu, jo agrāk pēcpusdienā būs jāstājas nost un jāizbauda karstā pēcpusdienas saule! Jau piecos no rīta, kad sāku strādāt, termometrs rādīja 21. grādu. Un ap diviem, kad gāju garām Vroclavai, jau bija +37. Pirms Vroclavas, uz A4, divas avārijas, labi gan, ka pretējā pusē. It kā nekas nopietns, divi vieglie sabakstījušies, viens otram drusku uzšāvis pa pēcpusi, bet. Tiklīdz kā viena josla ciet, tā bakstīklis uz kilometriem desmit gatavs! No rīta biju plānojis strādāt parastās deviņas stundas, bet tādā karstumā nolēmu paņemt klāt desmito, lai darba diena ievelkas ilgāk. Un rezultāts arī parāda to, ka lielākā ceļa daļa veikta pa bāni – 9h48 min uzveikts 831km.

Otrdiena, 12.jūlijs. Šodienas divi galvenie uzdevumi – iziet cauri Varšavai pirms aizlieguma un tikt tik tālu, lai rīt no rīta vienā piegājienā, bez pauzes, tiktu līdz Rīgai. Labi, ka ir atvērts jauuzbūvētā autobāņa A1 jaunais posms garām Lodzai, tas krietni ietaupa laiku un no S8 ātri var nokļūt uz A2. Iepriekšējā reisā braucu pa to tieši atklāšanas dienā, tikai žēl,ka mazliet par vēlu – svinību galdus jau vāca nost...

Veiksmīgi tieku galā ar pirmo punktu un jau pusdienlaikā līmēju logā Lietuvas ceļu maksas uzlīmi. Tāpat kā pie mums, arī Lietuvā viena diena maksā 11eur, tikai ar to atšķirību, ka ir uzlīme logā un ne bankā, ne benzīntankā nav jāmaksā komisijas maksa. Ak jā, tā skaistā ēka, kas ieaugusi zālē un krūmos, ir “Medicinos bankas” filiāle.

Arī ar otro uzdevumu godam tieku galā, tieku līdz parkingam pie Kedaiņu pagrieziena, no kurienes jau galamērķi ceru sasniegt kādās trīs studās ar kapiekām. Šodienas veikums 8h55min un 676km.

 

Trešdiena, 13.jūlijs. Rīgā izkrāvies, laižu māju virzienā. Starp Koknesi un Pļaviņām notiek ceļa remonti. Asfalta virskārta nofrēzēta, no viena gala jau liek virsū jauno. bet pirms tam notiek apakšējās kārtas sagatavošanas darbi - vīri ar ķerru stumj granti un ar saujām to ber plaisās, kur pirms tam ieliets piķis...