Trešā diena. No rīta projām īpaši nesteidzos, vēl šādi tādi mājas darbi, jāaizlaiž līdz veikalam pārtiku iepirkt, vēl šādas tādas darbības un vienos laižu uz robežu. Internetā rādās 250 mašīnu rinda un paredzamais gaidīšanas ilgums 41 stunda, redzēs, kas notiek dzīvē. 14,40 apstājos pie stabiņa 6,5km līdz robežai. Nu ko, divas dienas noteikti man te jāpavada!
Atkal patīkama satikšanās – pāris mašīnas aiz manis rindā iestājas kolēģis no Rēzeknes, ar kuru kopā kādi divi gadi atpakaļ kopā vedām mūzikla „Mamma Mia” dekorācijas no Maskavas uz Viļņu. Toreiz nedēļu nodzīvojām Maskavā, kamēr mūs nomuitoja. Esam vel pāris reizes tikušies uz ceļa, mums jau tāda parole rācijā – „mamma mia”, un uzreiz skaidrs, par ko runa!
Pievakarē pabraucam kādus trīssimt metrus, kustība nav .īpaši aktīva. Ap desmitiem izbraucu cauri mazam miestiņam „Nesteri”, caur kuru rinda nedrīkst stāvēt, un apstājos jau pie pieci km atzīmes.
Pa ceļmalām te diezgan liela pamestības sajūta, pat pamestas mājas. It kā jau varētu iet pagulēt, jo vēl jau esam tālu no robežas, bet nav īstas vienprātības rindā. Kā vienmēr, atrodas tādi , kas rācijā skandē, ka tik jākust uz priekšu, nekādas gulēšanas! Neskatoties uz to, līdz četriem nekādas kustības, brīžiem pasnauduļoju. Četros te aktīvisti izdomā braukt, nu kustos es arī, pabraucam kādus divsimt metrus – nu liela jēga jau nebija. Noskatos, kā netālu pirms manis tiek apturēts kārtējais garāmbraucējs, kurš mēģina izmantot to, ka citi aizsnaudušies. Neko darīt- šim kādu puskilometru nākas mācīties braukt atpakaļgaitā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru