29.03.14

Otrdiena 25.03

   Šī otrdiena iesākas Singhofenā, Vācijā. Jau vakar vakarā ierados šeit, pirmajā iekraušanas adresē. Jāpiebilst gan, ka pa ceļam uz šejieni, piedzīvoju šīs ziemas trakāko puteni, uznāca tāds sniega gāziens, ka man bija vajadzīga pusstunda, lai tiktu kalnā. Vienā mirklī ceļu klāja kādi 10 cm sniega un man pietrūka 20 m, lai uzbrauktu līdz kalna galam. Jautrākais jau tas, ka otrā pusē kalnam sniega tik pat kā vairs nebija un pēc, apmēram , pieciem kilometriem, kad ierados šeit, vienīgais sniegs bija tas, kas krita nost no manas mašīnas apakšas! Tā kā ierados te jau pēc darba laika beigām, noparkojos nelielā laukumiņā pie noliktavas uz nakšņošanu.

Rīts uzaust dzestrs un miglains.

07.00 šie sāk strādāt un es arī uzreiz tieku pie kravas - pirmās septiņas paletes jau iekšā!

Šāds skats paveras uz ielu. Visiem saprotamā valodā varētu teikt"идём по приборам"

Ceļi te neļauj atslābināties, apkārt joprojām migla.

Avārijas bremzēšanas vieta.
Te ir ierīkota speciāla vieta avārijas bremzēšanai. Ceļš ilgu laiku iet no kalna lejā, ja atgadās kāda kļūme ar bremzēm, jāgriež iekšā šajā drošības joslā, kas izveidota no bieza un irdena šķembu klājuma, kas sabremzēs un paglābs no smagākas avārijas.
Esmu nolaidies no kalna lejā, migla te jau sāk pazust, izbaudu arī ceļa remontus.

Ir jau arī garāki tranporta līdzekļi par manu, tiem priekšroka!

Tālāk jau ceļš ved uz kaimiņzemi Nīderlandi, tur otrā iekraušana.

Nedrīkst aizmirst par ceļu maksu.
Nīderlandē jāpērk tā saucamā Eirovinjete, viena diena maksā 8 eur. Lai paātrinātu pirkšanas procesu, iepriekš aizpilda speciālu veidlapiņu
Te viss jau krietni zaļāks, var pamanīt pa kādai pienenei.

Te arī noliktava krietni lielāka.

Esmu klāt pie rampas, luksoforā deg sarkanā gaisma, tātad kraušanas darbi vēl notiek.
Šī ir viena no tām noliktavām, kurās šoferi iekšā nelaiž, tāpēc arī ierīkoti tādi gaismas signāli, lai šoferis zinātu, kad beidzas kraušanas darbi. Reģistrācija kraušanai notiek jau pie vārtiem iebraucot, dokumentus izsniedz pie lodziņa, ieejot ofisā.
Sagaidu jau arī zaļo gaismu, tātad darbs pabeigts, varu braukt nost un iet pēc dokumentiem.

Varu doties mājup virzienā, laižu atpakaļ uz Vāciju. Vēl divas paletes būs jāpaņem Polijā, bet tas jau ne šodien.
Var tikai apskaust vieglos, kuriem ātruma ierobežojums uz autobāņa nav, ir norādīts tikai ieteicamais ātrums.
Ceļmalās jau ziedu kupenas.

Sveiciens lauksaimniekiem, te "CLAAS" rezerves daļu loģistikas centrs.

Dieva mīlestība ir stiprāka par visu!

Darba diena galā, varam panašķēties ar keksu. Daudz Laimes Dzimšanas Dienā Tev, Jāni!  

18.03.14

Otrdiena 18.03

   Pa tv tiek rādīta diezgan jauka reklāma "Ir lietas, kas jānosvin ar kūkām"! Šodien man arī ir iemesls kādai kūkai ar vienu svecīti - aprit tieši viens gads, kopš strādāju firmā "Holzwerke - Lubāna"! Bet tas neatceļ darba dienu un tad nu pieturoties pie nesenās apņemšanās jūsu vērtējumam tiek nodots kārtējais otrdienas bildīšstāsts.
   Šodien strādāju pa LV, veicamais maršruts ir Madona - Daugavpils - Lubāna - Madona. Tā kā strauji tuvojas pavasaris, kaut arī vairāk izskatās pēc Ziemassvētkiem, diena jau ir vienādā garumā ar nakti un ir diezgan patīkami, ka darbadienu var sākt un beigt dienasgaismā. Sāku kā visi "baltie" cilvēki - 08.00
Sporta mīļotāji var sist plaukstas, Smecerē atkal sniegs!
 
Dabā jau viss pa smuko, bet ceļš gan tāds viltīgs, jāuzmanās!

Aiz Jēkabpils nedaudz sāk putināt. Interesanti, cik ilgi pirms manis neviens nav braucis, jo pretējai joslai sliede redzama, manai ne.

Divjoslu bānis jau sakaisīts un braukt var droši, arī te sniega diezgan daudz.

Uzrakstu "Daugavpils" knapi paspēju noķert kadrā, var atrast arī šādu ceļu, kas ieved pilsētā.

Apkārtne te pavisam jauka!
Kling, klang esam klāt!


MRSi mūžam dzīvi!

Izkraušanas darbi norit pilnā sparā un ļoti raiti!

Autoceļš Daugavpils - Rēzekne. Jūtams Aglonas tuvums.

Pie Rēzeknes jau sniega pavisam maz.

Saka jau, ka daba nemīl tukšumu! Tā arī mana piekabe, ātri vien tiek pie nākamās kravas!

Darba vēl man pietiekoši!

Autoceļš Lubāna - Švāns. Te pavisam jauks pavasaris!

Esmu atgriezies ziemā un beidzu darba dienu blakus kolēģa Mikiņa savestās šķeldas kaudzei.
Pulkstenis rāda 16.00, šodienas veikums 378km.

16.03.14

Otrdiena 11.03

   Šodien atkal ir tā diena, kad lielākoties sēdu mīkstā krēslā un lūkojos ārā pa logu! Rītu iesāku Polijā, ielecu Vācijā, izkraujos un laižu atpakaļ uz Poliju. Tā kā atpakaļkravas no Vācijas tuvumā nav, lai nebūtu jāstāv un jāgaida, griežu atpakaļ uz mājas pusi un kravu lasīšu pa trim adresēm Polijā. Īss stāstiņš bildītēs par šodienu.
Rīts uz Berlīnes Ringa.

Te jāgriež nost no bāņa A9

Labi, ka neviens nebrauc pretī, jo man te vienam knapi vietas pietiek! Vienīgais celiņš, pa kuru atļauts smagajiem iebraukt Valdekas industrijas zonā.

Nu jau esmu klāt!Jau redzama firma "HVW Holzverarbeitung Waldeck"

Nevarētu teikt, ka viņiem būtu jāsūdzas par izejmateriālu trūkumu.

Atkal bānis. Tāles mazliet piesedz dūmaka, bet, vienalga, ir kur skatu palaist!

Skaisti!

Drēzdenes daudzās baznīcu smailes knapi var samanīt, visa pilsēta tādā pavasarīgā dūmakā.

Visu laiku jau nevar tikai braukt, mazliet jau arī jāiepauzē!

Atgriežamies Poļu zemē.
Dienu nobeidzu uz A4 starp Wroclawu un Opoli, kravas lasīšanu atstājot uz rītdienu. Šodienas veikums 783km. Pietiek.

13.03.14

Otrdiena 04.03

   Sveiki visiem! Kādas pāris otrdienas ir sanācis izlaist, tās pabiju tepat LV, var jau būt, ka vajadzēja arī aprakstīt, bet nu jau par vēlu, nākamās skrien virsū. Bet tā kā negribu pamest iesākto tēmu, tad turpinu, kaut ar pārtraukumiem.
   Šodiena arī sanāk izkraušanās diena, tikai šoreiz otrā, māju virzienā. Darba dienu sāku piecos no rīta, Kauņas "Konteineru" stāvvietā. Tā atrodas uz Kauņas apvedceļa māju virzienā un nemaz neprasiet, kāpēc tā saucas, jo nezinu paskaidrot. Tas nosaukums radies jau daudz senāk, kā es tur braukāju garām.
Vienmēr ir patikuši skaistie skati pie Zarasai.

 Krava šoreiz uz Daugavpili, jākraujas ārā muitas noliktavā, Kalkūnos, Ķieģeļu ielā. Kādreiz jau tepat blakus ir būts, tieši šeit, gan , nebija sanācis. Bija noteikts, ka šodien no rīta jābūt te, pusē deviņos arī esmu klāt!
Šādi izskatās mans vedums no Vāczemes, 20 tonnas uz 14 paletēm
   Nekāda jau brīnuma, bet viss te stipri atgādina Krieviju. Var pat nepieminēt, ka viss notiek tikai krievu valodā, arī pagalms vēl nav uzzinājis, ka Otrais Pasaules Karš sen jau beidzies - viss vienās bumbu bedrēs. Krauties ārā jābrauc nevis pie rampas, bet uz rampas, pa bedrēm un griezienā, tā, ka, ar piekabes augšējo stūri aizķer jumta spoileri uz mašīnas kabīnes.
   Ja jau ierunājos par valodām, tad atcerējos kādu gadījumu Vācijā, tieši šīs kravas iekraušanas laikā. Tikko biju iebraucis rūpnīcas  pagalmā, aprunājies ar krāvēju, šis ne tikai man norādīja kur nostāties, noskaitīja cik vajag siksnas un gumijas, bet arī normāli par dzīvi apjautājās, kā mums ar darbu, kāds laiks un vēl tik nosmēja, ka nevajag steigties un sirdi piepūlēt, viss jādara mierīgi. Lieki piebilst, ka, runāja viņš vāciski, bet lēnām, bez steigas, lai es visu saprastu. Viss jau ok, bet ne par to ir šis stāsts. Piebrauca vēl viena mašīna, laukumā vietas maz, jāgaida aiz vārtiem. Noskatos, numurs PL. Šoferis ar nāk tik klāt un, protams, steidzīgā poļu valodā sāk ar mani runāt. Ne uz reiz, bet sapratu, ko viņš grib no manis. Nezinu, kas man uznāca, bet bišku apskrējās dūša par viņa steidzīgo vervelējumu, un es šim pretī pa vāciski... Parasti jau es neesmu tik nejauks. Es neesmu šobrīd Polijā un piedevām, vēl kaut kā momentā iedomājos, ka, ja arī viņš būtu pie manis pienācis Latvijā, es dodu simts punkti, ka ne jau latviski un ne pat krieviski ar mani runātu... Cik ātri atnāca, tik pat ātri aizgāja...
   Atgriežamies atpakaļ šodienā. Pusē divpadsmitos esmu no kravas atbrīvots un varu doties uz Lubānu pēc nākamās. Izlemju doties pa vistaisnāko. un te der iestarpināt to veco teicienu, ka, arī Latvijā ir skaistas vietas ko aplūkot un apmeklēt!
Bikavas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

Nē, tā nav jūrmala...
...tas ir sirmais Lubāns!

Pusē divos esmu Lubānā un atkal varam "likt jaunu bildi iekšā"! Šoreiz vietējā krava, jālaiž atpakaļ uz Daugavpili, bet to gan atliksim uz rītu!