Pirmā darba nedēļa 2020.

   Gads ir iesācies ar divām nedēļām atvaļinājuma, tā ka strādāt un veidot jaunu statistiku, sāku tikai trešajā nedēļā. Arī šo gadu iesākām ar divām piekabēm nedēļā, pirmā uz Francijas otru galu. Septiņas piegādes adreses, divas zināmas no pagājušā gada, bet tās nezināmās jau arī bija diezgan "jautras"! Gan vecpilsētas centrs, kur jānobloķē visa iela, lai izkrautos, gan piegāde pa taisno klientam uz vistu fermu, gan iebraušana šaurā pagalmā pār nezināmas izturības tiltiņiem! Tā ka garlaicīgi nebija!

   Arī laika apstākļi tādi neierasti janvārim, bet tas jau šajā ziemā nav nekāds pārsteigums!

   Otrā piekabe uz Vācijas lejas pusi, aiz Frankfurtes, pa trim lielveikaliem. Bet, tas nenozīmē, ka mazāk jautrības. Var tikai pabrīnīties, ka uzbūvējot tādu lielveikalu, piegādes piebraukšanu izveido neiespējamu bez braukšanas pa apmalēm un pat zaļo zonu!

   Tad nu gads ir iesācies ar 10 adresēm un pāri par 4 tūkstoši kilometru pa pirmo nedēļu. Atliek tikai turpināt!

2019.

   Lielo pārmaiņu gads noslēdzies. Tas arī atstāj iespaidu uz gada statistiku, jo darba specifika jau diezgan atšķiras. Šajā sakarā arī savu gada apkopojumu dalīšu divās daļās.
   Pirmā daļa - jau ierastais darbs LV.  Pēdējā darba diena bija 19. jūlijs, tād sanāk nepilni 7 mēneši.
   Nobrauktie km šajā laikā 72 327, lielākie mēnesī - 12 687, mazākie - 8 055. Vidēji mēnesī sanāk tāds normālais statistiskais 10 322km.
   Degvielas patēriņs 29,97 l/100km.
   Pārvestais kravu svars - 1 580 724 kg. Vidēji mēnesī sanāk 225 817kg pret 167 336 vidēji ņemot pagājušo gadu.
   Mājās pavadītas 38 brīvdienas, strādāts 160 dienas, no kurām 14 stāvēts bez braukšanas. Vidēji dienā sanāk nobraukti 502,3km pret 479,7 pagājušogad.
   13 reisi uz Eiropu pa 6. adresēm, visvairāk uz vienu - 4. Atpakaļkravas lasot, pabūts 16 adresēs, visvairāk vienā adresē - 5.reizes, visvairāk adreses vienā kravā - 5.
   Brīvajā laikā noskatītas 10 filmas un 16 seriāli ar 187. sērijām. 

   Te nu pienākusi kārta otrajai daļai. Pa vidu, gan, vēl izbaudīju atvaļinājumu, bet ne par to stāsts. Tā kā ļoti krasi izmainījās visa darba specifika, tad nācās pārdomāt un pielāgoties arī statistikas veikšanai. Iesākumā jau pat izvedojās tādi kā pārrāvumi manos pierakstos, kamēr izdomāju ko un kā pierakstīt. Tad neliels kopsavilkums, lai arī varbūt mazliet neprecīzs.
   Nobraukums 37 369km. Te jau arī jāizdara neliela atkāpe. Saskaitīti kopā ir visi km, kuri nobraukti gan man vienam braucot, gan ekipāžā. No sākuma domāju, ka skaitļošu ārā tikai savu nobraukumu, bet pēc tam padomāju, ka es taču tik un tā atrodos mašīnā visu laiku. Bet tagad jau domāju, ka būtu interesanti redzēt nobraukto kilometru attiecību, braucot divatā, jo ne jau visu laiku sanāk vienmērīgi mainīties. Nākogad šim būs jāpievēršas. Varētu jau to darīt arī par šogadu, bet mani nepilnīgie pieraksti sākumā var šo pasākumu izbojāt, tāpēc atlikšu uz nākošo gadu.
   Degvielas patēriņs arī nav piefiksēts līdz galam precīzi, bet ir nedaudz virs 25 l/100km.
   Un tagad nāk pats interesantākais. Šajā īsajā laikā esmu pabijis 174.piegādes adresēs, kuras man ir pierakstītas. Kopsummā tātad bija ap 200, jo dažus pirmos reisus nepierakstīju. Atkārtoti pabiju, laikam, tikai kādās 5.

   Te ir redzama mana pārvietošanās amplitūda pēc gugles spiegošanas rezultātiem. Nezinu, kā tiek piefiksētas tās adreses, bet sanāk jau diezgan nepilnīgi. Nu, piemēram, Austrijā biju vairākas reizes, bet te tas neparādās. Varbūt vajadzētu pašam veidot šādu karti, vajadzētu būt tādai iespējai, varbūt kādam ir ieteikumi kā to darīt?
   Nez kāpēc liekas, ka arī brīvā laika pierakstos otrajā daļā ir iztrūkumi, bet nu pierakstīts ir šādi - 12 filmas un 13 seriāli ar 105.sērijām.

Darba gads noslēdzies.

   Šī darba gada noslēdzošā nedēļa jau īpaši ne ar ko neatšķīrās no citām, tāpat divas piekabes uz Franciju. Lai gan bija neliela cerība, ka nedēļa varētu beigties jau ceturtdien, tomēr neizdevās. Sagadījās tā, ka tieši šonedēļ pirmo piekabi neizdevās izkraut plānotajās divās dienās. Galvenais iemesls tam bija tas, ka pēdējā izkraušanas vietā nācās četras stundas gaidīt, kamēr ieradīsies pieņēmējs. Šī bija viena no tām vietām, kur noliktavā nav neviena uz vietas, tātad noliktava ir pavisam atsevišķi no veikala. Ieradāmies pie noliktavas, zvanam uz veikalu, ka esam klāt. Jā, tūlīt brauks pie jums, gaidiet! Un tā četras stundas!

   Vēl jau tam visam palīdzēja arī kārtējie protestētāji, kas bija nobloķējuši iebrauktuvi Brestas ostā, jo mums vajadzīgā noliktava atradās tieši ostas teritorijā. Nācās gaidīt, kamēr notīra ceļu, jo viņi bloķēja ne tikai ar traktoriem, bet arī bija sakrāmējuši dažādas drazas pa visu apļveida krustojumu un aizdedzinājuši. Lai arī tas viss aizņēma nepilnu stundu, bet nu tomēr...

   Arī otrās piekabes pēdējā adrese mazliet pakutināja nervus. Virtuve bija jāpiegādā pa taisno klientam uz kādu zemnieku saimniecību Beļģijā. Jau skatot adresi navigācijā, sapratām, ka būs "jautri"! Tā jau arī bija, ceļi palika arvien šaurāki, līdz jau pēdējā krustojumā nogriežoties pat zīme, ka tur ir stupceļš un pats ceļš arī tieši mūsu mašīnas platumā. Galu galā jau viss nemaz nebija tik traki, asvaltēts ceļš pieveda tieši līdz pagalmam, kurš arī bija pietiekošos izmēros lai varētu normāli apgriezties.

   Tā nu mana šogada ceļošana pa Franciju ir noslegusies, vēl tik atlicis ceļojums uz mājam Latvijā, jo divas svētku nedēļas ir brīvas. Vispār jau jautājums, kur tad ir šobrīd manas mājas, jo dzīvoju tak Vācijā? Var jau braukt visur kur, bet tomēr īstās Mājas jau vienmēr būs Latvijā! 

Decembris turpinās.

   Decembris turpinās. Šonedēļ trīs piekabes, viena, gan, nepilna, uz Vācijas lejas galu, pēc tam divas pilnas uz Franciju. Salīdzinot ar pagājušās nedēļas Vācijas ziemu, nokļuvām mazliet siltākās zemēs, jo Nantē bija jūtami siltāks, lai arī ļoti vējains.

    Jau no rīta +10, vēlāk dienā pat +12. Arī pēc sajūtām bija salīdzinoši silts. Bet, tā kā līņāja lietus, tad laiks bija tāds vairāk silti rudenīgs, nekā pavasarīgs. Ha, te nu es pavisam jocīgs! Decembrī sagribēju pavasarīgu laiku!

   Tā kā nedēļā piekabes nākas mainīt vairākas reizes, tad pastiprināti jāpievērš uzmanība piekabju tehniskajam stāvoklim. Vairāk vai mazāk apšvīkatas ir gandrīz visas, gadās arī vairāk apskādētas. Tad nu šoreiz trāpījas tāda mazliet palocīta, tāpēc piefiksēju šos bojājumus.

   Negribu būt atbildīgs par šiem bojājumiem, tāpēc tos arī piefiksēju pie saņemšanas. Nezinu, nav man tādas pieredzes vēl ( tpu, tpu, tpu, un nevag arī), cik lielā mērā ietekmējas uz šoferi šo bojājumu salabošana.
   Atlikusi vairs tikai viena, šī gada noslēdzošā darba nedēļa, pirmā piekabe uz Franciju. Un tad sekos divu nedēļu Ziemassvētku brīvdienas.
 

Jau decembris.

   Liekas, tiko rakstīju, ka sākas novembris. Un nu jau decembris pilnā sparā. Darbs rit savu ritējumu, brīvdienas aizņemtas ar pārvākšanos uz citu dzīvokli, tā ka nemaz neatlika laika pievērsties rakstniecībai. 
   Lai arī klimats šajā galā savādāks nekā LV, tāpat jau paris dienas sanāca izbaudīt ziemīgas noskaņas.

   Sanāca pavizināties pa Švarcvaldes kalniem, gan mīnusi, gan neliels sniedziņš, gan skaista sarma! Un ja jau sniegs, tad jau uz ceļiem sāls, līdz ar to arī mašīna ne pārāk tīra. Nobeidzot nedēļu, iebraucam moikā.

   Lai arī jau pēc pusnakts,tik un tā tas ir retums, ka nav jāstāv rindā. kādas 20 min un laižam mājās, nu jau tik pat kā klāt.

   Ja kādam interese, var papētīt moikas cenas.

Laižam iekšā novembrī...

   Šī nedēļa pagāja zem Nobilia zvaigznāja! Divas piekabes uz Vācijas lejas galu, viena uz Ulmes apkārtni, otra ap Rēgensburgu. Vienasīgā puspiekabe ar piestūrējošo tiltu. Iepriekš ar tādu nebija sanācis braukt. Jāsaka uzreiz, man iepatikās! Pa šaurākiem ceļiem un krustojumiem izbraukt vieglāk, jo piekabe mazāk nogriež krustojuma stūri, vairāk iet mašīnas pēdās. Stumjoties atpakaļgaitā gan nākas stipri piedomāt, jo arī tad riteņi grozās un "salaužot" sastāvu, jātaisno ārā daudz ātrāk nekā ar parasto.

   Nu jau arī Vācijas lejas galā rudens, kā rudens. Daba visā krāšņumā, lietus gandrīz katru dienu.

   Un kā jau sāk palikt ierasts, ceļi un celiņi arī dažāda lieluma.

   Tāpat kā piegādes adreses, dažāda lieluma noliktavas ar dažāda lieluma piebraucamajiem ceļiem.

   Un, lai arī firma apgalvo, ka katru gadu tērē lielas naudas uz kravu stiprināšanas materiāliem, pie iekraušanas ir kur piestrādāt...

   Mazliet jau nācās iespringt, lai šādu krāvumu iesāktu izkraut, vēl piedevām ņemot vērā to, ka pie pirmā klienta nebija rampas. Un, par laimi, tiem augšējiem skapīšiem, kuri bija sagāzušies, sabojāts bija tikai iepakojums.

   Te nāk atbilde uz jautājumu, kādi tad izskatās tie standarta "roļļi", uz kuriem jākrauj mēbeles dažās noliktavās. Te ir viens no variantiem. Var būt vēl dažādi izmēri, gan garumā gan augstumā, bet princips visiem apmēram šāds.  

Francija 2.

   Oktobra pēdējā nedēļa. Atkal Francija, tikai cits reģions. Nekas jau neparasts, atkal pāris noliktavas, pāris veikaliņi. Protams, atkal neiztiek bez meklēšanas, jo kādā adresē uzrādīta tikai rupniecības zona, iela nav norādīta. Tad nu nākas mazliet iespringt lai atrastu. Piedevām pulkstenis jau tuvojās 18.00 un nodomājām, ka izkraut neizdosies vairs. Nolēmām vismaz atrast, lai no rīta uzreiz var izkraut. Mums par laimi, noliktavā vēl darbojās saimnieks, kas pieņēma kravu no mums. Var teikt, ka noveicās tā pa riktīgo, jo piedevām vēl tas bija pēdējais kunde un varējām jau pa nakti iet mājās. Tā kā pirmais novembris ir brīvdiena, tad atkal tikai viena piekabe pa saīsināto nedēļu un līdz braukšanas aizliegumam vēl jātiek mājās.

  Ceturtdienas vakarā uz 19.00 tuvojamies bāzei, vēl tik ieskrienam nomazgāties. Šajā firmā tiek prasīts, lai mašīnas būtu tīras. Tā ka Francijā tika braukāts pa mazajiem lauku ceļiem, uz kuriem pārvietojas lauksaimniecības tehnika ar dubļainiem ratiem, mašīna bija diezgan nošmucējusies.
   Pussunda un laižam mājās. Trīs brīvdienas un nākošnedēļ uz Bavāriju.

   Te redzams trīs nedēļu darba rezultāts. Nobraukums nav liels, jo ir dienas, kad tiek nobraukts tikai nedaudz vairāk par 200 km. Bet, ne jau kilometri ir galvenais rādītājs.