06.01.19

Pirmā mājupkrava 2019.



   Šī varētu būt bilde no tēmas "kas lācītim vēderā".  Ir jau nācies vest pa kādai automašīnai, bet šādas pirmo reizi. Tās ceļo mājās no pēdējā pagājušā gada rallijkrosa posma, kas notika Dienvidāfrikā. Līdz Roterdamai tās atceļoja konteinerā, tālāk jau līdz Rīgai man būs tas gods vizināt savā piekabē. 


01.01.19

2018.


   Un atkal sākas viss no gala... Ir 1.janvāris un es jau sāku jauno darba gadu, bet vēl jau neiztikt bez tradicionālā atskata uz pagājušo gadu. Tad nu ir tā, ka šis gads ir bijis tāds mierīgs "vidējais statistiskais", nekādi kalni nav gāzti un nekādi rekordi nav krituši. Ja nu vienīgi tas, ka degvielas patēriņs par 0,01 mazāks. Tad nu cipari salīdzinot ar pagājušo gadu. Nobraukums, vidējais degvielas patēriņs, pārvesto kravu kopsvars, dienas mājās:

  • 2017. 140 562 km, 30,21 l/100km, 1 980 356 kg, 65 d. 
  • 2018. 119 203 km, 30,20 l/100km, 2 008 037 kg, 94.d
  •    Pēdējais cipars izskaidro to,kāpēc nobraukums mazāks, vienkārši strādāts mazāk. Arī degvielas patēriņš pie šāda salīdzinājuma iznāk mazāks nekā izskatās, jo pie mazāka nobraukuma ir pārvestas smagākas kravas.
       No 271 darba dienas vēl jāatņem 22 dienas, kad nav braukts, sanāk 478,7 km dienā. Uz Eiropas galu aizvestas 24 kravas uz 8 adresēm, lielākais skaits uz vienu adresi - 7.  Lasot atpakļkravas, pabūts 23 adresēs, lielākais skaits uz vienu adresi - 4, visvairāk adreses vienā kravā - 5.
       Tāpat kā pagājušajā gadā, veicu arī brīvā laika pavadīšanas statistiku:
    • 2017. 40 filmas, 34 seriāli 629 sērijās
    • 2018. 34filmas, 16 seriāli 371 sērijā.
       Šeit mazākie cipari izskaidrojas noteikti ar to, ka uz vietas stāvēts tikai 22 dienas pret 36 dienām iepriekšējā gadā, gan arī ar to, ka tika iegādāts velosipēds, kas aizņem daļu brīvā laika. Un te nu tiko man radās doma, ka būtu interesanti uzskaitīt nobrauktos km ar velli! Nu redzēs, vai man tas izdosies. Tad nu šajā sakarā varbūt kādam ir kāds interesants ieteikums, ko vēl varētu iekļaut šādā statistikā?
       Jāatzīst tas fakts, ka ir gan viens rādītājs, kas kritiski strauji ir nokrities šogad - tas ir ierakstu skaits blogā! Vairs jau neko darīt, bet ir uz ko tiekties nākošgad!

    30.11.18

    Atrodi atšķirības!


       Zem šīs bildes varētu likt parakstu "Atrodi atšķirības"! Jāsaka godīgi, atšķirību skaitu pats nezinu, neesmu saskaitījis.
       Tā nu ir sanācis, ka šis gads būs visnabadzīgākais mana bloga rakstīšanas vēsturē iereakstu skaita ziņā. Ko lai saka - attaisnojuma tam jau nemaz tā īsti nav. Bet, ja vēl nav zudusi interese par manu darbu, vai, pareizāk sakot, dzīvesveidu, tad jau varat ielūkoties manā Jūtūbes kanālā. Tur es arī pļāpāju par dažādiem tematiem. Pēdējā laikā liekas, ka parunāt un ierakstīt ir ātrāk un vienkāršāk, nekā izveidot ziņu blogā. Reku būs jaunākais pļāpu gabals



       Tie, kas jau man seko līdzi, zinās, ka manējā Luīze ir aizdevusies studiju apmaiņas projektā uz Kambodžu, vienu semestri studē tur. Arī viņa savā Jūtūbes kanālā stāsta par dzīvi otrā pasaules malā. Reku sākums tam visam



       Zinu, ka ir sekotāji, kam labāk patīk lasīt nekā skatīties video, bet ceru uz sapratni un novēlu patīkamu skatīšanos!

    25.09.18

    Svētdiena ar velo.


       Kādu nelielu laika sprīdi esmu te paklusējis, bet kāda diskusija Sejasgrāmatā uzvedināja mani uz domu, ka vajadzētu beidzot uzveidot kādu ierakstu. Diskusija bija par tēmu - vai tālbraucēji redz kaut ko vairāk par bāņiem un noliktavām. Esmu jau kādreiz pieminējis savas brīvā laika pavadīšanas darbības, bet te nolēmu patāstīt par kādu ne tik senu svētdienu.
       Daudzas reizes esmu svētdienās devies pastaigās, lai apskatītu tuvējo apkārtni. Un bieži tiku sapņojis, ka vajadzētu iegādāties velosipēdu, lai varētu pārvietoties nedaudz lielākos attālumos. Un re - izdevās man savu sapni īstenot! Tika iegādāts velosipēds, lai arī mazais, saliekamais, bet tomēr. Nav jau man jāpiedalās sacensībās( bet tik un tā vienā masu pasākumā jau esmu paspējis piedalīties)! Man tomēr viens no noteicošajiem faktoriem ir tas, lai velo aizņemtu pēc iespējas mazāk vietu.
      Tad nu ķeramies pie brauciena. Svētdienā stāvēju pilsētā Kamp-Lintfort. Tiem, kas neseko man citos soc tīklos, pastāstīšu, ka šeit dzīvo un studē manējā Luīze. Lai gan šobrīd viņa ir apmaiņas programmā Kambodžā uz četriem mēnešiem. Kā viņai tur iet, var palasīt viņas blogā Saulains Skatiens Tā kā tas ir man pa ceļam reisiem uz NL, tad es te iegriežos bieži un mēs abi divatā uz velosipēdiem esam apguvuši diezgan lielu daļu apkārtnes. Šoreiz devos braucienā viens.
       Pirmais mērķis bija kalns "Halde Pattberg", jo tajā vēl nebiju bijis. Kalns atrodas pavisam tuvu pilsētai un ir mākslīgi veidots no šahtu izstrādes nederīgajiem izrakteņiem (nemaz tā īsti nemāku pareizi to nodefinēt). Šobrīd rūpnieciskā darbība te ir izbeigta un ir izvedots dabas parks.


       Ticis līdz kalna pakājei, pa šādu celiņu minos augšā. Bildē jau to kāpuma slīpumu nevar ielikt, bet tas ir diezgan stāvs. Labi, ka velosipēdam ir arī zemāki pārnesumi. Jāsaka godīgi, viegli tas nebija un tad jau tik sāku sevi lamāt, ka taču jākustas vairāk, nu galīgi esmu iesēdējies kabīnē!


       Kad biju uzveicis kādas divas trešdaļas no kāpuma, nu tas tā, pēc maniem aprēķiniem, parādījās pirmais skatu laukumiņš. Te soliņš kur atpūsties un planšete ar tādu kā karti un norādēm par to, kas redzams tālumā. Lielie koki jau ir noņemti, lai netraucē vērties tālumā, tik jau atvases pastiepušās diezgan garas.Es teiktu, ka šogad te nekāda "apkope" nav bijusi.


       Ar savu augumu jau tik un tā mazliet pāri redzu, skatam paveras tieši Kamp - Lintfort virziens.


       Vēl jau ir, kur doties augšup. Drosmīgākie jau ir laiduši pa taisno, pretī redzama taciņa, es gan, tā mierīgi pa serpentīnu. Daudzi vietējie, ka snodarbojas ar velobraukšanu, šos kalnus, kas šajā apkārtnē ir vairāki, izmanto braukāšanai ar kalnu veļukiem.


       Mazliet tātāk parādās vēl kada sprauga kokos, te redzams KA-LI otrs gals. Tad atkal laižu tālāk un augstāk.


      Te nu esmu saniedzis savu šābrīža galamērķi - augstāk vairs nav kur! Vietām jau var vērties tālumā, bildē jau to neieliksi, it sevišķi ar parastu telefonu. Tad jau vajadzētu kādu nopietnāku aparātu. Secinu, ka no tiem trīs šāda veida kalniem šajā apkārtnē, kuros esmu pabijis, šis ir mazāk sakoptais un apdzīvotais. bet par tiem citiem šoreiz nē, varbūt sadomāšu atkārtot uzbraucienus tajos, tad arī varēs sīkāk pastāstīt.
       Kādu laiku atpūtos un pavēros apkārt, tad izlēmu, ka ar šo braucienu šodienai būs par maz. Izlemju aizlaist līdz Reinai, bez konkrēta mērķa, nu vienkārši līdz upmalai. Un tas ir pretējā virzienā, nekā uz māju. tad nu laižos no kalna lejā uz pretējo pusi.


    Pa ceļam atradu skatu laukumu, no kura var redzēt citu tāda paša veida kalnu "Halde Norddeutschland".


       Laižu virzienā uz Reinu. Arī ar velo sanāk mazliet palīkumot un šķērsot autobāni. Te redzams brīdis, kad esmu uz autobāņa, tikai citā līmenī nekā ikdienā.


       Kādu ceļa posmu sanāk braukt arī pa mežā celiņu. Diezgan problemātiski bija nobildēt šo celiņu bez cilvēkiem, jo viņiem te diezgan ierasta lieta ir brīvdienu pastaigas pa mežu. Dažādi celiņi un takas iet visādos virzienos, mežmalās izveidotas stāvvietas mašīnām. Tāpat tur arī ir kartes ar šajā mežā izveidotajiem pastaigu maršrutiem.


      Nu jau no meža ārā. Te manu uzmanību piesaistīja koka aizsardzība pret meža zvēru apgraužšanu. Tāda bija katram kokam gar šo ceļu, nu apmēram kilometra garumā.


        Te jau esmu nonācis līdz Reinai, netālu no 42 autobāņa tilta. Diezgan daudz pa to ir braukāts pāri, nu tagad varu pavērot no malas.


       Kā brīnumā izdevās atrast brīvu soliņu un varēju sēdet un vērot satiksmi pa upi. Jāsaka, ka kustība te diezgan intensīva. Kravas tiek pārvadātas visvisādas.


       Un ne tikai kravas. Ir arī pa kādam izklaides kuģim, nu ja tā to var nosaukt. Šis bija zem Šveices karoga un nosaukums arī bija "Basel". Tikai varu nojaust, ka tas ceļo pāri visai Vācijai.


       Kādu laiku pavērojis kuģus un atpūties, nolemju, ka mājās braukšu pa citu ceļu. Tāpēc kādu gabalu laižu gar upi. Pa krastu ir normāls pastaigu celiņš, arī pa kādam soliņam, kur atpūsties.


       Šajā nav, bet otrā krastā ļoti daudz visādu rūpnīcu. Arī vairāki šādi torņi pašā upes malā. Īsti nesapatu to pielietojumu,  vai nu kā bākas, vai kādi dispečerpunkti, nezinu.


       Tāpat jau visu laiku var vērot kuģus, trāpās arī pa kādam autovedējam.


       Te vēl kāds tā kā mols, tā kā piestātne, pa kuru tiek pavisam tuvu upei. Pāri kārtējā rūpnīca.


      Labi, nu pietiks gar upi, sāku griezt uz māju pusi. Pilsētiņa Orsoy.


       Tālāk jau pa lauku celiņiem, vai pareizāk būtu teikt, gar lauku celiņiem, laižu uz Reinberg. Lieki piebilst, ka te ar velo prieks pārvietoties, nav jābrauc pa ceļu un nav jāuzmanās no mašīnām. Tikai pavisam izklaidīgs jau arī nevar palikt. Velo satiksme jau arī nav nekāda mazā! Sāku prātot,ka jāaprīko savs ričuks ar spoguli. Lai arī cenšos nebremzēt, esmu diezgan lēns, salīdzinot ar tiem pārējiem, sportiskajiem braucējiem. 


      Un nemaz nevaru sacensties ar pensionāriem! Tie ar saviem elektro ričukiem laiž garām, ka švīkst vien!


       Apmaldīties grūti, ja tikai kaut aptuveni zini virzienu, kur tev vajag. Pie katra krustojums norādes velo braucējiem.


      Reinbergā pie velo veikala šāds velo kameru automāts. Jebkurā diennakts laikā var tikt pie velo kameras. Ja pareizi sapratu, pieejami kādi seši izmēri, visiem viena cena - 8 eur.


       Arī uz velo celiņiem šādas zīmes. Nekādas lielās skādes jau tur nebija, nu tas manā izpratnē, vācieši jau to uztver pavisam citādi. Es jau tikai priecātos, ja pie mums būtu kaut vai tādi saskādēti celiņi, kā viņiem tur šie sliktākie!  


       Tāds nu man tas izbrauciena maršruts sanāca. Garums - 36.09 km. Nav tas pats garākais, ir bijis arī vairāk. Lai arī jau rudens, ceru , ka būs arī turpinājums šādām brīvdienu ekskursijām. 

    04.02.18

    Bīstamais ledus.



       Labi, ka stāvlaukumos ir šādas uzpariktes, lai varētu dabūt ledu no piekabes jumta nost. Uz iekraušanos atbraucu iepriekšējā dienā, jāgaida rīts. No vakara lija lietus, uz rītu piesala. Lieki piebilst, ka uz jumta ledus plāceņi gatavi. Ievietošu adresi uz kādu vācu saitu, lai uzskatāmāk parādītu, cik tas var būt bīstami.   http://www.heimatzeitung.de/lokales/landkreis_altoetting/burghausen/2824176_Neuoettinger-knapp-dem-Tod-entronnen-Eisplatte-durchschlaegt-Scheibe.html
        Labāk jau mācīties no citu kļūdām, lai līdz savām nenonāktu.

    13.01.18

    2017.



       Pienācis laiks atskatīties uz mana "tālbraukšanas seriāla" 13. sezonu. Gads sanācis diezgan ražīgs, 29.sērijas jeb braucieni uz Eiropu. Arī citos skaitļos esmu sasniedzis jaunas augstienes, pirmo reizi pārsniegts 140 000 nobraukums pa gadu.
       Tad nu sākšu ar jau ierasto salīdzinājumu ar pagājušo gadu. Nobraukums, degvielas patēriņš, brīvdienas mājās.

    • 2016. 125 962 km, 31,01 l/100km, 2 352 131 kg, 74 d.
    • 2017. 140 562 km, 30,21 l/100km, 1 980 356 kg, 65 d. 
      Degvielas patēriņu gan būtu jāsalīdzina tikai ar to periodu, kad sāku braukt ar Volvo, un tas ir 30,51 l/100km. Pārvesto kravu svars šogad mazāks, no tā izveidojas vēl viens statistikas cipars, kuru sāku uzskaitīt tikai šogad. Ar paceltu piekabes priekšējo tiltu ir nobraukti 54 369 km. Sanāk, ka vairāk kā trešā daļa visa nobraukuma. Šo es sāku piefiksēt, lai precīzāk varētu uzskaitīt riepu nobraukumu. Sanāk 300 darba dienas ar vidējo nobraukumu 470 km/dienā, bet vēl atņemot 36 dienas, kad ir būts prom,bet nav braukts, nobraukums dienā jau palielinās un 532 km. Pagājušo gadu tas bija 477 km/dienā.
      Pa šiem 29.reisiem kravas vestas uz 8.adresēm, atpakaļ kravas ņemot būts 32.vietās, lielākais vienai kravai - 5. Arī šogad ir apgūtas jaunas vietas, tā ka viss mainās, nekas nestāv uz vietas.
       Vēl salīdzinājumam pērn ieviestā brīvā laika pavadīšanas statistika.

    • 2016. 67 filmas, 24 seriāli 460 sērijās
    • 2017. 40 filmas, 34 seriāli 629 sērijās
    Vēl te var pievienot 4 izlasītas grāmatas un 5 klausām grāmatas CD formātā. Par klausām grāmatām būtu gan vēl ko piebilst, bet tā jau cita tēma, citam stāstam.
       Ierakstu skaits blogā arī līdzīgs kā pagājušogad. Gribētos jau vairāk, bet ir tā kā ir. Un tie, kas jau kādu brīdi seko maniem gara darbiem, jau zin, ka šo to no mana "seriāla" var paskatīties un paklausīties manā jūtūbes kanālā "taalbrauceejs" .
       Veiksmīgu visiem nākošo sezonu!

    23.12.17

    Par tiem, kas naktīs neguļ.



        Dažus reisus atpakaļ piekabes tents cieta no sliktu cilvēku rīcības - tas tā, maigi izsakoties! Jo viņus gribētos nosaukt pavisam citos vārdos, bet te tas nebūtu visai pieklājīgi! Par to ierunājos arī savā Jūtūbes kanālā, bet tas viss tur nebija redzams, un arī radās jautājums, kam tas viss vajadzīgs. Tad nu te neliels paskaidrojums.
      Atgadījās tas Vācijā, pa nakti stāvēju benzīntanka parkingā uz A2, netālu no Bielefeld. To dara pa naktīm nelabi cilvēki, lai ielūkotos piekabē, kāda ir krava. Ja iepatīkas, tad arī ne tikai ielūkojas, bet arī piesavinās to, kas viņiem nepieder.



       Tika sabojāts arī kravas iepakojums un, par laimi, saturs viņus neieinteresēja. Es tā īsti nesapratu, vai viņiem vispār izdevās noteikt, kas ir kravā, jo es pa šādu caurumu tur neko nevaru saskatīt, bet tā kā te noteikti darbojās sava veida profiņi, tad viņiem ar to pietika. Pie kravas nodošanas man arī problēmas neradās. Tika novērtēts, ka pati prece nav sabojāta un to pieņēma.
       Ievietošu arī dažas bildes no Interneta, kurās redzams gadījums ar kādu kravu, kurai nepaveicās mazliet vairāk, tika arī nokrauta prece. Bildes aizņēmos no Tālbraucēju Fanu grupas Facebook lapā, ceru, ka īpašnieks neapvainosies.