05.07.20

Gaidīšanas Svētki.



   Laikam jau tā ir, ka mēs visu savu apzinīgo dzīvi dzīvojam ar gaidīšanu, gaidot nu viskautko, nu, piemēram, - algas dienu, ziemassvētkus, dzimšanas dienu un tā tālāk, nu kas jau kuram liekas svarīgs. Tāpat jau ir ar mani. Lai gan jāsaka, ka laikam ejot, noteikti izmainās gaidīšanas prioritātes. Šogad nemaz nebiju noskaņojies uz Līgo vakara gaidīšanu, jo labi sapratu, ka nekāda svinēšana nesanāks, jo tas vakars iekrīt darba dienā un šajā galā tā noteikti nav brīvdiena. Tā nu šogad Līgovakara saulrietu vēroju pavisam mierīgā noskaņā, atrodoties Austrijā,Vīnē.
   Tuvākajā laika periodā man svarīgs liekas pavisam cits datums - 24. jūlijs. Nekad iepriekš man tas nav bijis svarīgs un, droši vien, arī pēc tam tas vairs nebūs svarīgs, bet šobrīd ir! Tā ir pēdējā darba diena pirms atvaļinājuma, un es pieturos pie stingras pārliecības, ka tas ir tas, ko ir vērts gaidīt!


   Visādi citādi nekas jau nemainās, darbs rit savu ierasto gaitu. Šonedēļ viss pēc diezgan ierasta grafika, piegādātas trīs piekabes, viena uz Slovēniju, divas uz Austriju. Cik es nojaušu, tad mēbeļu rūpnīcas atkal strādā ar pilnu jaudu un varbūt pat vēl vairāk, jo cenšas atgūt iekavēto, arī veikali ir atsākuši strādāt un pircēju aktivitāte arī ir atjaunojusies. Drošības pasākumi arī jūtami samazinājušies, pie noliktavu durvīm jau vēl ir uzraksti, ka jālieto maska, bet lietota tā tiek jau pavisam retās vietās. Tad nu gribas secināt, ka vienu gaidīšanu būsim izturējuši, tas vispasaules trakums iet uz otru pusi, lai jau arī vēl pavisam nav beidzies.

21.06.20

Jūnijs 2020.



   Laiks skrien uz priekšu kā ar vēja spārniem, jau jūnijs uz otru pusi. Darbs rit savā ierastajā ritmā, nekādu lielo notikumu jau nav. Kā nu kurā nedēļā, pa divām vai pa trim piekabēm uz ierastajiem virzieniem - Francija, Vācija. Maršruti un galamērķi jau pamainās, jāsaka uzreiz, ka šī gada statistika noteikti būs citādaka kā iepriekš, sevišķi jau apmeklēto adrešu skaita ziņā! Bet, nav ko skriet laikam pa priekšu!
 
Francija, Millau viadukts.

Tas pats, tikai jau no apakšas.


   Te redzama vēl viena mūsu jaunpienācēja piekabe, ar virtuves reklāmau uz sāniem. Arī ar vienu grozāmo asi, ērti braucās. To varējām izbaudīt pilnā mērā, jo šī krava bija pa vienpadsmit adresēm, un ne jau pa tām lielākajām noliktavām!


   Te redzams vēl viens variants, kā tiek izkrauta virtuve. Vituves darba virsma tiek uzlikta uz tādiem paliktņiem ar ritenīšiem, šinī gadījuma uz trīs gabaliem. Un tad uz šīs darba virsmas krauj virsū pašus skapīšus. Te ir arī visas elektroierīces, jo virtuve jau pilnībā nokomplektēta. Tādā veidā virtuve tiek iestumta noliktavā, pēc tam arī tāpat atstumj uz rampu atpakaļ un pārkrauj jau piegādes transportā, kas nogādā tieši uz pircēja adresi. 

02.05.20

Jauna piekabe.


   Darbs joprojām neapstājas, es pat teiktu, ka nemaz nav tendences uz apstāšanos. Gluži otrādi, viss tik atkal uzņem apgriezienus. Nupat, aprīļa beigās, firmā tika iegādātas četras jaunas piekabes un mums bija tas gods izbraukt pirmo reisu ar vienu no tām. Protams, ir jau savā ziņā patīkami, bet reizē arī tāda kā lielāka atbildības nasta, lai atgrieztos atpakaļ ar tik pat svaigu kā aizbraucām. Jo, lielākā daļa piekabju ir jau diezgan apšvīkātas un apskādētas, nu kā jau manta, kas iet pa rokām. Jāpiebilst, ka ne jau vienmēr pie vainas ir šoferu neprofesionalitāte, ir ļoti daudz adreses, kurās vienkārši nav iespējams iebraukt bez skrāpēšanās gar krūmiem vai uzbraukšanas uz apmalēm vai vēl kādiem šķēršļiem.
  Lai no tā visa izvairītos, viens no lielākajiem plusiem šai piekabei, ir stūrējošā ass. Tas nozīmē, ka pagriezienos piekabes riteņi piestūrē, lai piekabe ietu pa mašīnas pēdām, nevis izvirzītos uz pagrieziena iekšpusi. Tad nu braucot uz priekšu, gandrīz var spoguļos neskatīties, piekabe nekur neaizķersies, bet ir atkal jāpiedomā stumjoties atpakaļgaitā, jo arī tad tā piestūrē un tas viss diezgan spēcīgi izmaina braukšnas trajektoriju, nu kaut vai tad, ja pretī rampai nav kur iztaisnoties un jāpiestumjās zem leņķa. Par šo priekšrocību tieši mums sanāca pārliecināties vienā no adresēm. Iepriekš mēs te bijām ar parasto, trīsasīgo piekabi. Pagalms te tik šauri iekārtots, ka, lai apgrieztos un piestumtos pie noliktavas, nācās piekabi vilkt pāri apmalei un pat pa zālienu. Ar šo piekabi tas viss izdevās bez braukšanas uz apmalēm.


   Arī šoreiz krava bija jādala ārā pa divām valstīm, Austriju un Ungāriju. Te nu jāpiebilst, ka iebraukšana Ungārijā tiek kontrolēta stingrāk, nekā Austrijā. Pārbauda arī smagās mašīnas, vadītājiem mēra temperatūru, skenē personu apliecinošos dokumentus, kā arī jāuzrāda kravas dokumenti. Tiem, kuri iet tranzītā cauri Ungārijai, uz spoguļa uzlīmē īpašu uzlīmi un tādas pašās norādes ir uz ceļa pie benzīntankiem un stāvvietām, kurās viņi drīkst iebraukt un stāvēt, kur tās norādes nav, tur nedrīkst. Visos tajos tankos dežūrē policija. Vēl tikai jāpiebilst, ka ,protams, katra kontrole sabremzē kustību. Mums robežas šķērsošana prasīja divas stundas divdesmit minūtes, kuru mums pietrūka, lai varētu tajā pašā dienā paspēt visu izkraut. Priecīgus Svētkus visiem!

26.04.20

Aprīlis 2020


   Nu jau arī aprīlis iet uz otru pusi, dabā viss mainās, paliek arvien zaļāks, lai gan, arī sniegu vēl var atrast. Darba ziņā gan viss bez izmaiņām, strādājam visu laiku. Šonedēļ bija divas piekabes uz Vācijas lejas galu un Austriju. Piekabes piekrautas jau marta beigās, tad visu mēnesi nostāvējušas, tagad beidzot iet uz izkraušanu. Lielie mēbeļu veikali joprojām slēgti, bet noliktavas pamazām darbojas, piegāde un uzstādīšana pie klienta sāk atjaunoties. Vairāk jau cieš mazie tirgotāji, kuriem jāpiegādā pa vienai vai divām virtuvēm. Ja viņu virtuve ir kravā kopā ar lielajām noliktavām, kuras uztaisīja pārtraukumu pieņemšanā, tad viņiem arī nākas gaidīt, lai arī būtu gatavi pieņemt. Tad nu šonedēļ bijām pie dažiem, kuri gaida piegādi 5 nedēļas.


   Tāpat arī dabas skatus varējām izbaudīt diezgan. Vienmēr ir patikuši kalni, vēl nav paspējuši apnikt.


   To, ka daba mostas, ātri var izsecināt pēc priekšejā stikla, vienā setā netīrs ar kukaiņiem.


   No vienas puses skaisti jau ir tie kalni, bet no otras puses tie atkal ievieš diezgan lielas korekcijas maršruta plānošanā. Reizēm tā starpība jau mērāma simtos kilometru. Bet, ja nav pārliecības, ka varēs tikt cauri ar smago, labāk tomēr ar līkumu!

08.04.20

Neliela ekskursija...


   Pagājušajā nedēļā sanāca pagriezties pavisam uz citu pusi, nekā ierasts pēdējā laikā. Tikai viena piekabe, reisa garums četras dienas. Maršruts Austrija - Ungārija - Slovākija, kopā deviņas adreses.
   Tāds diezgan interesants un saspringts brauciens sanāca, jo sen nebija būts uz to pusi, nu labi, izņemot Austriju. Spriedzi uzdzina gan tas, ka sen nebija būts gan Ungārijā, gan Slovākijā un nācās piedomāt pie ceļu samaksas, gan arī jau vispārējā vīrusa situācija. Uz visām robežām kontroles, kontrolē arī smagos, kur vairāk, kur mazāk, bet kontrolē, nākas pat stāvēt rindā.
    Esmu nolēmis mazliet atsākt arī video filmēšanu, lai arī kādreiz solījos nejaukt kopā blogu ar jūtūbi, tomēr iemetīšu te arī, varbūt kādam šķiet interesanti.


Priecīgas visiem Lieldienas!

29.03.20

Jura West


   Arī šonedēļ vēl darbs ir visai nedēļai, atkal trīs piekabes pa Vāciju. Tā ka uz krīzi vēl nākas paciesties.
   Smagā transporta plūsma nav mazinājusies, nu vismaz man tā liekas. Un uz nakti atrast brīvu stāvvietu joprojām ir grūti. Šoreiz sanāca stāvēt šāda veida parkingā, kas nedaudz atšķiras no ierastajiem. Šis ir rasthofs "Jura West" uz A3 starp Nirnbergu un Regensburgu.
   Lai panāktu lielāku ietilpību, mašīnas skujiņā tiek liktas pa trīs viena aiz otras, ieplānojot ārā braukšanas laiku. Jāpiebilst gan, ka ne visi šoferi to strikti ievēro. Arī mums priekšā stāvošais no rīta vēl nebija aizbraucis, lai arī jau mums pienāca izbraukšanas laiks. Labi, ka blakus jau bija brīvs, varēja izgriezt uz sāniem.
   Cik es saprotu, šis ir tāds kā testa variants, jo tādu stāvvietu nav daudz, esmu bijis tikai vēl vienā tādā.

22.03.20

Marts 2020.


   Marta trešā nedēļa. Darbs ierastajā ritmā, trīs piekabes pa nedēļu. Joprojām tikai pa Vāciju. Arvien vairāk jau sāk just tās trakās epidēmijas klātbūtni arī noliktavās. Tiek izlikti dažādi dezinfekcijas līdzekļi, tiek atdādināts, lai pirms iešanas noliktavā nomazgātu rokas, darbinieki cenšas izvairīties no no šoferiem. Piektdien bijām Bavārijā, tur jau pa radio visu laiku ziņoja, ka sākot no šīm brīvdienām, visā Bavārijas reģionā tiek izsludināts ārā iešanas aizliegums. Tas nozīmē, ka bez īpašas vajadzības ārā iet nedrīkst. Tikai uz pārtikas veikalu pa vienam no ģimenes, uz aptieku, vai arī uz darbu tie, kas vēl strādā.

   Uz autobāņa tankštellēs arī WC ieejas samaksa atcelta, lai brīvi var tikt rokas nomazgāt, tāpat pie durvīm dezinfekcijas līdzekļi.
   Tāpat arī lielveikalos dažādi ierobežojumi. Uz grīdas salīmētas sarkanbaltās lentas, lai ievērotu drošu attālumu, pie kasēm salikti caurspīdīgi vairogi, darbinieki strādā ar cimdiem, arī pa skaļruņiem ik pa laikam atgādina ievērot drošu distanci. Daži apgērbu un citādu preču veikali jau slēgti. Bet cilvēkos nekādu paniku nejūt. Preču plauktos pietiekami, pat tualetes papīrs parādījies, nu varbūt nedaudz mazāk cilvēku, kā citreiz, bet viss tādā mierā.
  Tad nu gaidīsim, ko nesīs nākošā nedēļa...