Jura West

   Arī šonedēļ vēl darbs ir visai nedēļai, atkal trīs piekabes pa Vāciju. Tā ka uz krīzi vēl nākas paciesties.
   Smagā transporta plūsma nav mazinājusies, nu vismaz man tā liekas. Un uz nakti atrast brīvu stāvvietu joprojām ir grūti. Šoreiz sanāca stāvēt šāda veida parkingā, kas nedaudz atšķiras no ierastajiem. Šis ir rasthofs "Jura West" uz A3 starp Nirnbergu un Regensburgu.
   Lai panāktu lielāku ietilpību, mašīnas skujiņā tiek liktas pa trīs viena aiz otras, ieplānojot ārā braukšanas laiku. Jāpiebilst gan, ka ne visi šoferi to strikti ievēro. Arī mums priekšā stāvošais no rīta vēl nebija aizbraucis, lai arī jau mums pienāca izbraukšanas laiks. Labi, ka blakus jau bija brīvs, varēja izgriezt uz sāniem.
   Cik es saprotu, šis ir tāds kā testa variants, jo tādu stāvvietu nav daudz, esmu bijis tikai vēl vienā tādā.

Marts 2020.

   Marta trešā nedēļa. Darbs ierastajā ritmā, trīs piekabes pa nedēļu. Joprojām tikai pa Vāciju. Arvien vairāk jau sāk just tās trakās epidēmijas klātbūtni arī noliktavās. Tiek izlikti dažādi dezinfekcijas līdzekļi, tiek atdādināts, lai pirms iešanas noliktavā nomazgātu rokas, darbinieki cenšas izvairīties no no šoferiem. Piektdien bijām Bavārijā, tur jau pa radio visu laiku ziņoja, ka sākot no šīm brīvdienām, visā Bavārijas reģionā tiek izsludināts ārā iešanas aizliegums. Tas nozīmē, ka bez īpašas vajadzības ārā iet nedrīkst. Tikai uz pārtikas veikalu pa vienam no ģimenes, uz aptieku, vai arī uz darbu tie, kas vēl strādā.

   Uz autobāņa tankštellēs arī WC ieejas samaksa atcelta, lai brīvi var tikt rokas nomazgāt, tāpat pie durvīm dezinfekcijas līdzekļi.
   Tāpat arī lielveikalos dažādi ierobežojumi. Uz grīdas salīmētas sarkanbaltās lentas, lai ievērotu drošu attālumu, pie kasēm salikti caurspīdīgi vairogi, darbinieki strādā ar cimdiem, arī pa skaļruņiem ik pa laikam atgādina ievērot drošu distanci. Daži apgērbu un citādu preču veikali jau slēgti. Bet cilvēkos nekādu paniku nejūt. Preču plauktos pietiekami, pat tualetes papīrs parādījies, nu varbūt nedaudz mazāk cilvēku, kā citreiz, bet viss tādā mierā.
  Tad nu gaidīsim, ko nesīs nākošā nedēļa...

Pagaidām darba mazāk nepaliek.

   Nu jau marts pusē, mazliet atkal esmu iekavējis savas atskaites. Februāra pēdējā nedēļā vēl braucām uz Franciju, uz pašiem dienvidiem. Patika šis reiss, gan dažādi un skaisti ceļi, gan arī tas, ka pa visu nedēļu sanāca izkraut tikai vienu piekabi.

   Tā kā mums parasti piegādes adreses ir vairākas, tad jau bieži izmantojam arī mazākas nozīmes ceļus, kas bieži vien ir gana ekstrēmi. Bet tas jau tikai ievieš patīkamas pārmaiņas ierastajā autobāņu rutīnā.

   Tāpat jau nelielā attālumā izbaudāma dabas skatu dažādība. Tikko esi pie vidusjūras...

   ...un pēc mirkļa jau sniegoti kalni pavisam blakus!

   Abas marta pirmās nedēļas jau pavisam intensīvi stardājam gandrīz tikai pa Vāciju, ar mazu izņēmumu. Otrās nedēļas beigās, piektdienā izskrējām ar vienu piekabi uz Nīderlandi. Neesmu jau jautājis, bet saprotu, ka to visu globālo kataklizmu dēl mūs maksimāli cenšas pieturēt pa Vāciju. Bet nu sanāk tā, ka mums tas nebūt nav vieglākais variants. Jo, nelielo pārbraucienu dēļ, mēs nedēļā dabūjam izkraut nevis vienu piekabi, bet trīs! Un Vācija arī gandrīz visa pārbraukāta, sākot ar Štutgarti un beidzot ar Berlīni un Gorlicu. Nākošnedēļ arī pirmā krava uz Drēzdeni, un tad jau manīs, kas tālāk.
   Vēl tikai piebildīšu, ka es to vīrusa rēgu tā īsti nemaz neizjūtu. Nu varbūt mazliet uzkrītošāk ir, ka dažas preces veikalos tiek intensīvāk pirktas. Bet, ja nebūtu tik daudz informācijas masu saziņas līdzekļos, varbūt tam pat tā īsti nepievērstu uzmanību.

Ceļu maksas 3.

   Nu ir atkal pienācis laiks pievērsties ceļu maksu tēmai. Reiz, iepriekš, jau runāju par to, ka būtu labi vairāku valstu ceļu maksas apvienot vienā aparātā. Tad nu dzīve iet uz augšu un tādi aparāti parādās arvien vairāk. Arī mūsu firma pāriet uz šādu aparātu. Neesmu baigi iedziļinājies un interesējies, cik vispār uz tāda var uzlikt, bet mums ir jau pietiekoši. Tātad, mūsējais aparāts ir aktīvs šādās valstīs - Beļģija, Francija, Spānija, Portugāle, Itālija, Polija. Vēl ir iespējams pieslēgt Vāciju un Austriju, kuras šobrīd nav aktīvas, jo mēs joprojām lietojam šo valstu iepriekšējos aparātus. Tas ir tas, ko es redzu pašā aparātā,var jau būt, ka var vēl.

      Lietošana šeit pavisam vienkārša. Jāuzliek svars, tāpat kā vācu aparātam, vai nu zem vai virs 18 tonnām un asu skaits. Tā kā svars jau nemainās, tad to atliek izdarīt vienu reizi. Un asu skaits. Tā kā mums ir dažādas piekabes, tad to nākas reizēm pamainīt, bet ja sastāvs nemainās, tad tur vispār nekas nav jādara. Arī uz nākošo valsti aparāts pats pārslēdzas, tiklīdz pārbrauc robežu. Nu, piemēram, iebraucot no Vācijas Beļgijā, valsts nomainās, gaismas indikatorā sarkano signālu nomaina zaļais un viss notiek.

Auto maiņa.

   Šī nedēļa iesākās pavisam savādāk nekā citas - ar auto maiņu. Pirmdienā šķiramies no sava mersīša, ar kuru vizinājāmies iepriekš. Pārceļamies uz DAFiņu ar 510 zirgiem un 430 tk nobraukumu. Uzreiz atbildēšu uz visiem interesējošo jautājumu - Jā, manuprāt dafs ir labāks. Ne jau vislabākais, bet labāks par mersi noteikti. Ne tikai ar to, ka dzinējs jaudīgāks, bet arī pēc citām sajūtām. Iet mīkstāk, kārba slēdzas patīkamāk. Par mersi mēs jau jokojām, ka šis pats redz STOP zīmes pie krustojumiem, jo vienmēr pauzes uztaisa! Protams, ir jau arī mīnusi, kā zināms ideālas mašīnas jau nav! Pirmais, kas uzreiz traucē, ir stūres ierobežotās regulēšanas iespējas. Bet, gan jau ar laiku pieradīs.
   Arī pārējā nedēļa tāda saīsināta sanāk, tik vien darba kā viena piekabe uz Nīderlandi pa septiņām adresēm. Pa trešdienu izkrāvām, ceturtdien vēl it kā gaidījām darbu, bet nekā - pusdienlaikā jau liekamies mierā. Nākošais reiss jau nākošnedēļ uz Francijas dienvidiem. 

      Nīderlande šobrīd attaisno savu nosaukumu, jo izteikti daudz kur ir ļoti augsts ūdens līmenis.  Lai gan, arī daudz kur Vācijā un Francijā arī upes kāpj no krastiem ārā, laikam jau siltā ziema dara savu.

Luxembourg.

   Shell degvielas uzpildes stacija Luksemburgā. 12 uzpildes vietas pa divām mašīnām katrā. Jāstāv rindā, lai tiktu iekšā. Dīzeļa cena - 1,088 eur/litrā. Secinājumus izdariet paši.

Februāra pirmā nedēļa 2020.

   Atkal jau nedēļa pagājusi, var teikt, tādā jau kā ierastā ritmā. Kārtējās divas piekabes, Viena "Nolte", otra "Nobilia". Atšķirība tikai tā, ka šoreiz nebija Francija, bet Vācijas dienvidi, pirmai piekabei divas adreses arī Austrijā. Kopā par abām piekabēm 18 adreses, lielākā daļa pa maziem veikaliņiem mazpilsētiņās.

  Nu apmēram šādi izskatās virtuve, salikta rindā nelielā pagrabstāva noliktavā.

   Sanāca arī mazliet ziemu izbaudīt. Vispār jau nekāda prieka no tā nav, ar jau gandrīz tukšu piekabi pa kalnu celiņiem slidināties! Labi, ka tā sniega bija tik maz un nelielā rajonā, ātri no tā aizmukām!

   Kā jau visur, laika apstākļi arī te nemaz nav ziemīgi, vairāk atgādina rudeni, nekā ziemu.
   Par cik bija tuvāks mājupceļš, jau piektdienas pusdienlaikā varējām beigt darba nedēļu. Pirmo reizi tik ātri,vienmēr jau majās tikām tikai pašā piektdienas vakarā, gandrīz ap pusnakti. Nu tad jau manīs, kā būs nākošnedēļ, jo pirmā krava jau zināma, atkal Francija, "Bretagne" reģions, sešas adreses.