Dažas dienas Eiropā, 23.2017

   Esmu nonācis pie secinājuma, ka jābeidz jaukt dīzelis ar benzīnu, jeb mazliet jānodala blogs no jūtūbes kanāla. Tātad, nav jau lielas jēgas katru jūtūbē ielikto klipiņu ievietot arī blogā, lai arī katrs jau nav ielikts. Tad nu esmu nolēmis mazliet pievērsties atpakaļ blogam tādā formātā, kā bija agrāk. Nekad nesaki nekad, tāpēc necentīšos apgalvot, ka te vairs filmiņu nebūs, jo kādreiz var sanākt labs iemesls to izdarīt. Bet arī jūtūbes kanālu gan jau pamazām turpināšu, ļoti ceru, ka varēšu abus reizē pavilkt. iesākumam vienkāršs bildīšu stāstiņš, kā jau reiz bija.

   Svētdiena, 1.oktobris. Pirmā diena reisā, kā jau senāk, dienas foto taisu ap pusdienlaiku. Šodien te ir redzams krustojums Paņevēžā. Pievēršot uzmanību luksoforam, var redzēt, ka pie sarkanās gaismas luktura ir papildplāksnīte ar zaļu bultu. Tātad, Lietuvā ir atļauts nogriezties pa labi pie sarkanās gaismas, ja ir šāda plāksnīte un krustojums ir brīvs.

 
   Pirmdiena, 2.oktobris. Kā jau es bieži saku, Polijas diena. Dienas beigās šoreiz jau biju Vācijā.

   Otrdiena, 3.oktobris. Vācijas Apvienošanās diena. Tā kā ir svētku diena, braukt nedrīkst. Stāvu parkingā pie Michendorfas. arī te jau rudens.

   Trešdiena, 4.oktobris. No dienas plāna izpildu tikai pusi, tas ir - izkraujos. Te gan vairs nav pusdienlaiks, bet jau pēcpusdiena, esmu beidzis darba dienu un nostājies industriālajā zonā.

   Ceturtdiena, 5.oktobris. No rīta uzkrāvu pirmo pusi kravas, tagad pamazām virzos pa Vāciju. Pa remontiem pie Braunšveigas jābrauc blakus bānim, tad nu skaņas sienu sanāk aplūkot tā pamatīgāk un no otras puses. Izskatās sapresēta no skaidu betona.

   Piektdiena, 6.oktobris. Te jau Polijas līdzenumi pie Poznaņas.

  Sestdiena,7.oktobris. Atkal stāvu mierā uz 24-ām stundām, jo otrdienas stāvēšanu parēķināju kā kompensāciju. varu jau arī atļauties tā darīt, līdz pirmdienai Rīgā tikšu tāpat. Parkings uz jaunā bāņa starp Zambrovu un Belostoku.

   Svētdiena, 8.oktobris. Nu jau Lietuva. Interesanti ir tas, ka jaunā bāņa būve uz šo pusi beidzas līdz ar rajona robežu, lai gan otrā virzienā būvniecība notiek diezgan intensīvi. Šodien tikšu līdz Rīgai, tad jau rīt no rīta atliek tikai izkrauties, un kārtējais aplis būs noslēdzies.

Dienas citāts.

   Vēl viena skaista atbilde tiem, kuriem smagie maisās pa kājām.  Tātad, uz piekabes durvīm ir uzraksts "Bez manis lielceļš būtu diezgan tukšs. Tāpat kā Jūsu ledusskapis."

Nestes stāvlaukums.

   Nav jau tā, ka pie mums nekas nenotiek, pie loka, izbraucot no Tīnūžiem, izauguši divi benzīntanki, šoreiz paciemojos Nestē. Lai arī nepildīju degvielu, bet vismaz izmantoju izdevību piestāt uz kādu brīdi stāvvietā, kuru nemaz nav tik daudz šajā ceļa posmā.

   It kā viss jau skaisti un nemaz negribas runāt par slikto, bet tāds neliels rūgtumiņš paliek. Tāda sajūta, ka tomēr tā īsti līdz galam nav pārdomāts, un arī domājis jau droši vien tāds, kam ar tehniku nekāda sakara. Es jau nezinu tās izmaksas un tas jau nemaz nav līdzvērtīgi, bet to desmit zīmju vietā kuras norāda kā lielās mašīnas drīkst braukt un kā ne, varēja noziedot tos līdzekļus vienai asfalta kravai un uztaisīt skujiņu caurbraucamu. Tad tās daudzās zīmes nemaz nebūtu vajadzīgas un stāvvietā gan iebraukt, gan izbraukt varētu abos virzienos bez kādām problēmām.

Remonts uz Rīgas apvedceļa

   No prmdienas, 04. septembra, visiem braucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem uz Rīgas apvedceļa. Un, interesant;ākais vēl ir tas, ka Tīnūžu krustojumā uz apvedceļu nogriezties nedrīkst, gan braucot virzienā no Tīnūžiem, gan virzienā no Rīgas. Neesmu vēl braucis pa pašu apvedceļu, nezinu, kādas zīmes ir tur saliktas, vai drīkst nogriezties vai nē. Varbūt kāds var iekomentāt, kā ir. Kā saprotu, iemesls tam visam, ir tilta remonts net;alu no šā krustojuma, jo tur satiksme tiek regulēta ar luksoforiem. Nu ļoti gribas cerēt, ka šis remonts neievilksies ziemā, kas vēl šo visu apgrūtinās!

Nelielas fiziskās aktivitātes.

   Kad kādreiz dzirdēju kādu jūtūberu sakām, ka mistiskā veidā pazudis safilmētais materiāls, nodomāju - nu kā tā var būt? Nu re, nebija nemaz tik ilgi jāgaida, lai pašam tā atgadītos. Apmēram puses no reisa nav. Un tā arī nesapratu, kurā brīdī pazuda, vai telefonā, vai datorā, vai arī pārkopējot no viena uz otru. Bet vairs nav un viss! Liekot kopā to visu kas palicis, sanāk diezgan nesakarīgi, tāpēc atstāju tikai dažus momentus, kur īpaši liela sakarība neprasās.

   Tā kā daži ieraksti pazuda, tad mazliet vēl papildināšu par šo notikumu. Ka kaut kas nav kārtībā, ievēroju tikai stāvlaukumā, staigājot ap mašīnu. Ieskatījos, ka riepa uz velkošā tilta saplakusi mazliet par daudz, nekā vajadzētu. krava jau bija pasmaga, bet otrā pusē viss kārtībā, riepas kā riepas. Pirmā doma bija, ka varbūt ar vienu riteni uzbraucis uz kāda akmens, tad tas varāk saplok, bet tak stumjoties vietā neko nelabu neredzēju. Nu labi, nolēmu pamērīt spiedienu riepās. Ārējā viss skaisti - 9. Mēru iekšējo, tur 0. Atkal pirmā doma jau ne tā sliktākā, ka ventīļa starpgabals jauc prātu! Tikai tad paspiedu ar kāju iekšējo un sapratu ka nu viss ir nopietnāk! Palīdu arī apakšā, saskatīju, ka iekšmala jau no borta nost, tātad ar vienkāršu piepumpēšanu arī nebūs līdzēts! Tad nu ķēros pie skrūvēšanas. noskrūvējis, pats arī atradu vainīgo - neliela nagla iekšā. Rezeves ritenis līdzi jau bija, bet es nezinu, cik tas ir labs, jo nav no manas mašīnas. Ja ietu uz mājas pusi, tad vēl varētu likt virsū, bet tā kā es vēl ar degunu uz Eiropu, nolēmu remontēt. Palaimējās, ka blakus stāvlaukumam esošais riepu serviss strādā arī svētdienā, aizvēlu uz turieni, lai saremontē. Remonts izmaksāja 120 zlotus, tātad ap 30 eur. Tad jau atlika tikai pieskrūvēt atpakaļ. Pievilkt ar "gaļasmašinu" es neriskēju, labāk ar stieni. Šis, no "kamaza" kabīnes torsiona izvirpotais instruments man ceļo līdzi vienmēr un daudzreiz palīdzējis gan man, gan citiem. Jāpiebilst gan, ka pēdējā laikā tāds aprūsējis no nelietošanas, jo šajā firmā braucu ar labām riepām, te nevelk līdz pēdējam - ja jāmaina, tad maina nost. Un tieši ar šo instrumentu esmu ietrenējies pievilkt tā, ka otrreiz vairs nav jāpārvelk. jo tas ir tāds lokans un atsperīgs, ka pievelk uzgriežņus ar savu spēku, vajag tik tam iedot pareizo ieskrējienu! Kādreiz ir bijis, ka pievelkās ar knakšķi, bet ne vienmēr. nezinu kā to izskaidrot. Viennozīmīgi pateikt, kad pietiek skrūvēt, laikam nevarēšu, to sanāk tikai kaut kā sajust.
   Vispār jau ar šo visu man maksimāli paveicās. neko es nekavēju, stāvēju stāvvietā, ne uz ceļa, skrūvēt varēju bez steigas, riepu serviss blakus. Secinājums tikai viens - biežāk vajag ne tikai apiet ap mašīnu un ar acīm parskriet riepām, tad jau var būt par vēlu, vajag arī pārmērīt spiedienus!

Arodbiedrība.

   Nu jau kādu laika sprīdi šis plakāts redzams Lietuvas pusē robežā ar Poliju. Interesanti, kas tā par arodbiedrību, kas var palīdzēt visām "brāļu" tautām? Ar ko viņi palīdz cīnīties - ar apdrošinātājiem avārijas gadījumā, ar policiju nepamatota  soda gadījumā vai ar priekšniecību neizmaksātas algas gadījumā? Vairāk nekas nav redzams, ne mājaslapa, ne kāda cita informācija. Nezinu, vai kāds viņiem zvana, un vai viņi būs priecīgi, kad, katrs, kas izlasīs šo uzrakstu, zvanīs uz šiem numuriem tikai tāpēc, lai uzzinātu kādus pakalpojumus viņi sniedz! No otras puses - varbūt tieši tāds ir šīs reklāmas mērķis?

Gandrīz avārija 2.

   Nezinu, ko šis cilvēks domāja un kur skatījās, bet nu labi, ka tā! Sabīties es paspēju ne pa jokam, un arī ar visiem ēbēesiem mašīnu sameta sānis uz slapjā asfalta. Manuprāt, ātrums arī nebija par lielu, lai varētu apgalvot, ka tam uzbraucienam uz ceļa es tuvotos par ātru. Vēl tik piebildīšu, ka reģistratorā jau izskatās tālāk, nekā bija patiesībā. Un vēl es brīnos par to, ka fonā nav dzirdami daudzi vārdi krievu valodā, kas veltīti tam braucējam! Laikam jau es biju tik pārsteigts (lai neteiktu - nobijies), ka pat kas tāds aprāvās kaut kur iekšā!