Kādu nelielu laika sprīdi esmu te paklusējis, bet kāda diskusija Sejasgrāmatā uzvedināja mani uz domu, ka vajadzētu beidzot uzveidot kādu ierakstu. Diskusija bija par tēmu - vai tālbraucēji redz kaut ko vairāk par bāņiem un noliktavām. Esmu jau kādreiz pieminējis savas brīvā laika pavadīšanas darbības, bet te nolēmu patāstīt par kādu ne tik senu svētdienu.
Daudzas reizes esmu svētdienās devies pastaigās, lai apskatītu tuvējo apkārtni. Un bieži tiku sapņojis, ka vajadzētu iegādāties velosipēdu, lai varētu pārvietoties nedaudz lielākos attālumos. Un re - izdevās man savu sapni īstenot! Tika iegādāts velosipēds, lai arī mazais, saliekamais, bet tomēr. Nav jau man jāpiedalās sacensībās( bet tik un tā vienā masu pasākumā jau esmu paspējis piedalīties)! Man tomēr viens no noteicošajiem faktoriem ir tas, lai velo aizņemtu pēc iespējas mazāk vietu.
Tad nu ķeramies pie brauciena. Svētdienā stāvēju pilsētā Kamp-Lintfort. Tiem, kas neseko man citos soc tīklos, pastāstīšu, ka šeit dzīvo un studē manējā Luīze. Lai gan šobrīd viņa ir apmaiņas programmā Kambodžā uz četriem mēnešiem. Kā viņai tur iet, var palasīt viņas blogā
Saulains Skatiens Tā kā tas ir man pa ceļam reisiem uz NL, tad es te iegriežos bieži un mēs abi divatā uz velosipēdiem esam apguvuši diezgan lielu daļu apkārtnes. Šoreiz devos braucienā viens.
Pirmais mērķis bija kalns "Halde Pattberg", jo tajā vēl nebiju bijis. Kalns atrodas pavisam tuvu pilsētai un ir mākslīgi veidots no šahtu izstrādes nederīgajiem izrakteņiem (nemaz tā īsti nemāku pareizi to nodefinēt). Šobrīd rūpnieciskā darbība te ir izbeigta un ir izvedots dabas parks.
Ticis līdz kalna pakājei, pa šādu celiņu minos augšā. Bildē jau to kāpuma slīpumu nevar ielikt, bet tas ir diezgan stāvs. Labi, ka velosipēdam ir arī zemāki pārnesumi. Jāsaka godīgi, viegli tas nebija un tad jau tik sāku sevi lamāt, ka taču jākustas vairāk, nu galīgi esmu iesēdējies kabīnē!
Kad biju uzveicis kādas divas trešdaļas no kāpuma, nu tas tā, pēc maniem aprēķiniem, parādījās pirmais skatu laukumiņš. Te soliņš kur atpūsties un planšete ar tādu kā karti un norādēm par to, kas redzams tālumā. Lielie koki jau ir noņemti, lai netraucē vērties tālumā, tik jau atvases pastiepušās diezgan garas.Es teiktu, ka šogad te nekāda "apkope" nav bijusi.
Ar savu augumu jau tik un tā mazliet pāri redzu, skatam paveras tieši Kamp - Lintfort virziens.
Vēl jau ir, kur doties augšup. Drosmīgākie jau ir laiduši pa taisno, pretī redzama taciņa, es gan, tā mierīgi pa serpentīnu. Daudzi vietējie, ka snodarbojas ar velobraukšanu, šos kalnus, kas šajā apkārtnē ir vairāki, izmanto braukāšanai ar kalnu veļukiem.
Mazliet tātāk parādās vēl kada sprauga kokos, te redzams KA-LI otrs gals. Tad atkal laižu tālāk un augstāk.
Te nu esmu saniedzis savu šābrīža galamērķi - augstāk vairs nav kur! Vietām jau var vērties tālumā, bildē jau to neieliksi, it sevišķi ar parastu telefonu. Tad jau vajadzētu kādu nopietnāku aparātu. Secinu, ka no tiem trīs šāda veida kalniem šajā apkārtnē, kuros esmu pabijis, šis ir mazāk sakoptais un apdzīvotais. bet par tiem citiem šoreiz nē, varbūt sadomāšu atkārtot uzbraucienus tajos, tad arī varēs sīkāk pastāstīt.
Kādu laiku atpūtos un pavēros apkārt, tad izlēmu, ka ar šo braucienu šodienai būs par maz. Izlemju aizlaist līdz Reinai, bez konkrēta mērķa, nu vienkārši līdz upmalai. Un tas ir pretējā virzienā, nekā uz māju. tad nu laižos no kalna lejā uz pretējo pusi.
Pa ceļam atradu skatu laukumu, no kura var redzēt citu tāda paša veida kalnu "Halde Norddeutschland".
Laižu virzienā uz Reinu. Arī ar velo sanāk mazliet palīkumot un šķērsot autobāni. Te redzams brīdis, kad esmu uz autobāņa, tikai citā līmenī nekā ikdienā.
Kādu ceļa posmu sanāk braukt arī pa mežā celiņu. Diezgan problemātiski bija nobildēt šo celiņu bez cilvēkiem, jo viņiem te diezgan ierasta lieta ir brīvdienu pastaigas pa mežu. Dažādi celiņi un takas iet visādos virzienos, mežmalās izveidotas stāvvietas mašīnām. Tāpat tur arī ir kartes ar šajā mežā izveidotajiem pastaigu maršrutiem.
Nu jau no meža ārā. Te manu uzmanību piesaistīja koka aizsardzība pret meža zvēru apgraužšanu. Tāda bija katram kokam gar šo ceļu, nu apmēram kilometra garumā.
Te jau esmu nonācis līdz Reinai, netālu no 42 autobāņa tilta. Diezgan daudz pa to ir braukāts pāri, nu tagad varu pavērot no malas.
Kā brīnumā izdevās atrast brīvu soliņu un varēju sēdet un vērot satiksmi pa upi. Jāsaka, ka kustība te diezgan intensīva. Kravas tiek pārvadātas visvisādas.
Un ne tikai kravas. Ir arī pa kādam izklaides kuģim, nu ja tā to var nosaukt. Šis bija zem Šveices karoga un nosaukums arī bija "Basel". Tikai varu nojaust, ka tas ceļo pāri visai Vācijai.
Kādu laiku pavērojis kuģus un atpūties, nolemju, ka mājās braukšu pa citu ceļu. Tāpēc kādu gabalu laižu gar upi. Pa krastu ir normāls pastaigu celiņš, arī pa kādam soliņam, kur atpūsties.
Šajā nav, bet otrā krastā ļoti daudz visādu rūpnīcu. Arī vairāki šādi torņi pašā upes malā. Īsti nesapatu to pielietojumu, vai nu kā bākas, vai kādi dispečerpunkti, nezinu.
Tāpat jau visu laiku var vērot kuģus, trāpās arī pa kādam autovedējam.
Te vēl kāds tā kā mols, tā kā piestātne, pa kuru tiek pavisam tuvu upei. Pāri kārtējā rūpnīca.
Labi, nu pietiks gar upi, sāku griezt uz māju pusi. Pilsētiņa Orsoy.
Tālāk jau pa lauku celiņiem, vai pareizāk būtu teikt, gar lauku celiņiem, laižu uz Reinberg. Lieki piebilst, ka te ar velo prieks pārvietoties, nav jābrauc pa ceļu un nav jāuzmanās no mašīnām. Tikai pavisam izklaidīgs jau arī nevar palikt. Velo satiksme jau arī nav nekāda mazā! Sāku prātot,ka jāaprīko savs ričuks ar spoguli. Lai arī cenšos nebremzēt, esmu diezgan lēns, salīdzinot ar tiem pārējiem, sportiskajiem braucējiem.
Un nemaz nevaru sacensties ar pensionāriem! Tie ar saviem elektro ričukiem laiž garām, ka švīkst vien!
Apmaldīties grūti, ja tikai kaut aptuveni zini virzienu, kur tev vajag. Pie katra krustojums norādes velo braucējiem.
Reinbergā pie velo veikala šāds velo kameru automāts. Jebkurā diennakts laikā var tikt pie velo kameras. Ja pareizi sapratu, pieejami kādi seši izmēri, visiem viena cena - 8 eur.
Arī uz velo celiņiem šādas zīmes. Nekādas lielās skādes jau tur nebija, nu tas manā izpratnē, vācieši jau to uztver pavisam citādi. Es jau tikai priecātos, ja pie mums būtu kaut vai tādi saskādēti celiņi, kā viņiem tur šie sliktākie!
Tāds nu man tas izbrauciena maršruts sanāca. Garums - 36.09 km. Nav tas pats garākais, ir bijis arī vairāk. Lai arī jau rudens, ceru , ka būs arī turpinājums šādām brīvdienu ekskursijām.
