28.02.13

No bloga lasītāja par līdzbraucēju!

Sveicieni visiem topošajiem! Te ievietoju dažus secinājumus, kas radās Uldim pēc brauciena man līdzi reisā uz Poliju. Viņš sekoja maniem ieteikumiem, ka vispirms vajag izbraukt līdzi, riskēja un uzrunāja mani, es riskēju un paņēmu viņu līdzi! Galu galā abi esam apmierināti par paveikto, es par to, ka esmu varējis kādam izlīdzēt, viņš par to , ka bija iespēja izvērtēt un izšķirties - to vajag vai nē!


Labdien, godātais lasītāj!
Par savu skatu uz tālbraucēja amatu, fūri un sadzīvi tajā, varu pateikties Jančukam-Paldies TevJ!
Jau labu laiku prātoju, kā būtu sākt jaunu dzīvi darot darbu, kas interesē un ir salīdzinoši normāli apmaksāts..likās, ka viss tak ir tik vienkārši, ”tipa” sēdies un brauc i visa gudrība..bet izrādījās, ka viss ir nedaudz savādāk...piebildīšu, ka nekad iepriekš nebija saskarsme ar smago auto u.c. ar to saistītām lietām..
Par auto- Jančuka Scania Topline ir ideāls auto dzīvošanai tajā, vietas nemaņā daudz, ir silti un mušas nekož:D..ja, nu ko, tad biki trūkst dušas un wc uz vietas auto, pēc principa, lai ir pieejams viss, kad vien vēlies. Par auto iekārtošanu vislabāk pieredzi smelties no pieredzējušiem braucējiem, jo tas, kādu gāzes balonu pirkt, cik lielu un kādu ūdens bačoku ņemt, vai cik un kādus pārveidotājus pirkt/uztaisīt( jābaro ir kompis, telefons jālādē u.c. lietas) cilvēki jau sen ir  izdomājuši, kur un kā to visu sakārtot,  kā no praktiskās (cena pret kvalitāti) puses, tā arī no ērtību viedokļa, tas pats arī par līdzņemajamām mantām gan savām, gan auto un darbam nepieciešamajām. Par visu citu, kā pats iekārtosi un sakopsi auto, tā arī tajā dzīvosi, vai nu tīrās zeķēs, vai nocūkotos darba zābakos..katra paša izvēle.
Tas pats attiecas uz dažādu sākumā it kā nevajadzīgu lietu darīšanu (pierakstu veikšana u.c.), izrādās, ka tas viss tiek darīts ar jēgu un ir pat ļoti vajadzīgs un noderīgs vēlāk.
Tāpat tīri tehniski ir milzums daudz visādu sīkumu(dažādi rakstīti un nerakstīti likumi, ceļu pirkšana, iekraujoties/izkraujoties/maršruta un parkošanās vietu izvēles/laiku plānošana, muitošanās, robežas šķērsošana u.c. šai nebūt ne vienkāršajā darbiņā neizbēgamajos brīžos), kuri ir pašsaprotami tikai pieredzējušiem šoferiem, bet cilvēciņam no malas tumša bilde, kura skaidrāka kļūst tikai saskaroties dabā un ja nav, kas pastāsta un parāda, tad pašmācības ceļā, tas rada milzīgas problēmas un galvas sāpes, kā arī iespējamus materiālus zaudējumus!
Ja kāds domā par šīs profesijas/dzīves veida izvēli, pirms tērēt naudu, laiku u.c. resursus, silti iesaku, pabraukt kādam pieredzējušam šoferim līdz un paprovēt, kas un kā ir dabā (sadzīve, darbs) bet ne kā tūristam, bet iespēju robežās mācību braucienā, visur piedaloties, jautājot, kas, kā un kāpēc??? jo, kā saka..pieredzi kursos neiemācīsies un veikalā nenopirksiJ !
Tagad 2 nedēļas pēc mana izmēģinājuma brauciena mācos uz atbilstošas kategorijas vākiem un jau vasaras sākumā ceru pievienoties ļaužu saimei, kurus pelnīti sauc par lielceļu karaļiemJ!
P.S. kaut arī esmu sapratis, ka rakstnieks no manis nesanāks, iespējams, ka kāds ko noderīgu sev arī manā rakstītajā atradīs, visus iespaidus, ilustrētus ar piemēriem, uzrakstīt tāpat nav iespējams..tāpēc arī nerakstīšu:D!
                                                                                      Uldis

22.02.13

Soļanka



Kāds pastāvīgais mana bloga apmeklētājs man pameta ideju, ka es varētu aprakstīt arī kaut ko no savas virtuves. Nu tad arī šovakar ir pienācis tas brīdis, kad ķeros tam klāt! Ir svētdienas vakars, esmu laicīgi sasniedzis savu galamērķi – muitas laukumu Viksā un varu mierīgi padomāt par vakariņām. Uzreiz atgādināšu šim lasītājam, ka šoreiz nebūs mana ierastā biezzupa, kurā karote stāv, bet gan normāla zupa! Labi, nav ko gari runāt, vēders jau sāk skaļi prasīt savu – ķeramies klāt!
Sastāvdaļas.
Par pamatu izmantojam pirkto Soļanku burkā, tai klāt pievienojam.... opā! Tikai tagad atjēdzos, ka esmu no mājas aizmirsis paņemt kartupeļus! Nu neko darīt – nāksies izlīdzēties ar to, kas ir! Tātad, ja būtu, tad būtu pievienojis kādus pāris kartupeļus, tagad nāksies tos aizvietot ar saldētajiem frī kartupeļiem, vēl pieliekam saldētās frikadeles, ja kādam tās negaršo, tad tās var aizstāt ar pusžāvēto desu. Visideālākā ir medījumu gaļas tušonka, ar kuru reizēm mani apgādā mans bračka, bet arī tie krājumi ir beigušies. Tad vēl mājas pagatavota zupas garšviela, par tās gatavošanu var izlasīt citā blogā














Pagatavošana.
Ielejam katlā apm vienu litru ūdens. Atkāpjoties no tēmas, to es mājās uztankoju no avotiņa, tam ir normāla garša un ilgi var glabāt. Pirmās liekam vārīties frikadeles. 350 gramīgo paciņu parasti dalu uz pusēm. Uzreiz arī pievienoju ēdamkaroti mājas garšvielu, jo tām arī vajag pavārīties. Tām klāt jau ir pietiekoši daudz sāls, tā ka papildus to nevajag. Ļauju tām vārīties apm 15 minūtes. Tad lieku iekšā burkas saturu un arī frī kartupeļus, varētu būt kādi 100 – 150 grami. To es tā „uz aci” nosaku. Tad vēl var nākties mazliet ūdeni pieliet, lai pieregulētu zupas biezīgumu. Nesen iegādāju jaunu garšvielu – oregano, noeksperimentēšu arī to mazliet piebērt. Tad tam visam ļauju kādas 5. minūtes apvārīties, nogriežu gāzi un tad vēl kādas 5. Minūtes ļauju savilkties. Nu ilgāk jau arī nemaz nevar nociesties! Tad tik lejam bļodiņā, iegriežam citrona šķēli (ja ir, ja nav, var jau arī bez tā) un mazliet krējumu. Labu Apetīti!


"Sarkano Rītausmu" ielas lielveikala reklāmas avīze noder par vienreizējo galdautu!






Mēģināšu izskaitļot arī to, cik tas izmaksā. Pirkuma čekus neesmu saglabājis, ja nu gadījumā kaut ko saputroju, piedodiet, ja varat!
Burka Soļankas – 0,79ls, frikadeles – 0,65ls, bet šeit tiek izmantota puse, tātad rēķinam 0,33ls, frī kartupeļi apm 0,80ls kilogramā, precīzi neatceros. Te izmantojam ap 150g, lai būtu 0,15ls.
Vēl jau sanāk netiešās izmaksas, tādas kā gāze, citrona šķēlīte, mazliet krējuma, kas to lai precīzi izskaitļo, nu varam piemest kādi 0,10ls, tātad, sanāk, ka divas lielas porcijas zupas izmaksā uz 1,40ls.