13.01.12

2011


Jau tiek veikti ieraksti jaunajā kalendārā, kas vēl tāds plāns, tīrs un smuks. Ar tādu kā lielu atbidību sāku vilkt svītras tajā svaigumā. Paies jau kāds laika sprīdis un tad jau varēs arī šo sākt salīdzināt ar iepriekšējo. Ko gan tas nav redzējis un pieredzējis – kritis un lidojis, apliets un nosmērējies un visādi citādi cietis, laikam jau tāpat, kā pati dzīve šajā laika posmā. Teikšu – „u nas takaja tradicija” un sākšu jaunu gadu ar atskatu uz iepriekšējo.

Divas reizes apkārt zemeslodei ir apripināts arī šogad, un vēl mazliet pāri paliek – savi 92.tūstoši kilometru salasīti. Nākušas klāt dažas vietas, kur pabiju pirmo reizi, tas tikai priecē, jo ir interesanti skatīt ko neredzētu. Patika Karēlija. Nākas jau arī mīt iestaigātas takas, Ņižņijā pabūts deviņas reizes.

Un mājās ari būts veselas 74. dienas, līderos Jūnijs – divas dienas.

Sobrīd gan jāsaka tā, ka lielāku interesi manī izraisa cita statistika. Divu gadu laikā, kopš šeit sāku ievietot ziņas, blogs skatīts jau 3600 reizes, pedējā mēneša laikā 380 reizes. Rodas jautajums – vai tiešām tik daudzi lasa, vai vienkārši kaut kā nejauši ieklīst un uzreiz dodas prom? Komentāru maz, tie paši gandrīz visi no pazīstamiem. Tā īti nevaru saprast, vai patīk, vai nē. Būtu jau priecīgs, ja arī citi ko teiktu, gan labu , gan sliktu... kritika jau tikai palīdz attīstīties uz augšu. Man jau liekas, ka tie apraksti tādi ne visai – braucu, stāvu, guļu, atkal braucu utt...

Lai nu kā, pagaidām neceriet... turpinājums sekos...