30.11.14

Septiņas dienas Eiropā, 24.11-30.11

   Kādu brīdi atpakaļ biju pasācis veidot mazus pastāstiņus par kādu dienu. Nolēmu kaut ko līdzīgu paturpināt, tikai šoreiz mazliet savādāk. Ideja tāda - esmu uzlicis modinātāju telefonā uz pulksten 12.00 uz visu nedēļu.Tajā brīdī, kad sāk zvanīt modinātājs, uztaisu kādu bildīti. Tad nu sanāks pa vienai bildītei katru dienu nedēļas garumā. Palūkosim, cik tad interesanti sanāks.


Pirmdiena. Braucot pāri Vācijai pa A2, nolemju ,ka jāieskrien kādā bodītē. "Elbe Park"pie Magdeburgas.


   Otrdiena. Esmu sasniedzis savu galamērķi - pilsētiņa Veghel Nīderlandē, netālu no Endhovenas. Lasu nost siksnas uz izkraušanos.


   Trešdiena. Mans iecienītais Shell autohofs pie Astenas (NL). Stāvu uz 24h pauzi.


Ceturtdiena. Nu jau virzos māju virzienā, šobrīd braucu garām pēdējai Shellkai Vācijā, kādi 20km pirms PL robežas.


Piektdiena. Lietuva, autoceļš Kaunas - Panevežys.


Sestdiena. Pildu degvielu Lubānā, jau nākamajai tūrei uz NL.


Svētdiena. Brīvdiena, esmu ciemos pie savējiem.



29.11.14

Kas lācītim vēderā? 2.sērija

   Turpināšu iesākto tēmu par kravām. Vēl sīkāk un precīzāk tieši par stiprināšanu jau, nezinu, vai sanāks. Arī uzskatāmas bildītes tieši par šo tēmu nav bildētas. Un, ja tā padomājam, tam visam būtu jābūt pārrunātam 95.koda kursos, jo datums, līdz kuram varēja iztikt bez koda, sen jau garām. Cits jautājums, cik kvalitatīvi šie kursi ir bijuši. Zinu gadījumus, kad lielākais laiks tika pavadīts, skatoties "jūtūbā" krievijas avārijas. Man paveicās mazliet vairāk, kursi bija pēc noteiktas programmas par noderīgām tēmām, tiešām  uzzināju arī ko noderīgu! Ja arī nav bijis saskares ar tiem MK noteikumiem, palasīt tomēr vajadzētu, jo , kā visiem labi zināms - likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības!


   Šo sēriju iesākšu ar pavisam svaigu kravu, kas atceļoja no Vācijas uz Rīgu. Kravā "Knaufa" špakteļmasas spaiņos. kopējais kravas svars- 24,5 t. Lai varētu normāli kravu nostiprināt, tika piešķirtas tukšas paletes.


   Atgriežamies senākos laikos. Saskrūvējamās caurtekas. Te, gan vēl tās pakas nav nostiprinātas,


Te vēl gatava caurule pa virsu tādām saskrūvējamajām.


Ģeotekstila ruļli. Svars nav liels, bet tik un tā jāpiedomā no nostprināšanas, lai piekabe "neuzpūstos" apaļa.Pirms kraušanas sagatavoju siksnas, lai var apņemt visai pakai apkārt un savilkt kopā, un tad vēl ar citām siksnām pakai pāri un pievelku pie grīdas. Ruļlu garums 5m, saliek divas pakas, te redzama tikai pirmā.


Tā kā pēc divu tādu "štabeļu" iekraušanas paliek brīva vieta, tiek piemeklēta papildkrava, kas ierūmējas atlikušajā vietā.


Te atkal ģeotekstils, tikai savādāks. Māla piedeva, tāpēc paklāji smagi, visa krava pāri 20t. Ruļļi tiek krauti piramīdā, katra kārta piesieta, tad nākamā tik virsū.


Atkal ruļli, atkal savādāks materiāls, tāda kā puscentimetru bieza plastmasa sarullēta. Svars salasās liels, ap 24t. Arī te piramīda, visu nostiprināšanu uzraudzīja krāvēji, norādot kur un cik siksnas likt. Protams, apakšā arī pretslīdes gumijas.


Tā kā pret piekabes priekšas bortu ruļlus nevar atspiest, lai nepārslogotu velkošo asi, tiek veikts šāds paņemiens, lai novērstu ruļlu slīdēšanu uz priekšu.


No aizmugures vienkārši skaists skats!


Joprojām turpinu ar ruļliem! Sarullēts plastmasas siets. Svars nav liels, iekrauj visu paku uzreiz. Tā kā ruļli ir gandrīz līdz jumtam, svarīgi sagatavot siksnas pirms iekraušanas.


Siksnas āķus aizkabina aiz piekabes malas, tad aizver aiz jumta stieņiem, galus uzmet uz jumta. kad krava iekšā, atliek tikai pavilkt aiz galiem un siksna vietā, ver tik atslēgā un novelk. Galvenais atcerēties, ka aiz jumta stieņa siksnu vajag tikai aizbāzt, nevis aptīt uz rinķi!


Vēl vieni apaļi, resni un smagi ruloni - papīrs. Šie tādi diezgan pateicīgi gan vesšanai, gan nostiprināšanai - vienkārši siksnu pāri, uz kantēm plastmasas stūrīši un viss. Ir nācies vest šādus rulonus, tikai garākus, tā ka knapi palien zem jumta un tad gan pie stiprināšanas un  braukšanas stipri jāpiedomā!


Nu gan pāreju pie citādākām, ne tik apaļām kravām. Kaut gan, arī te ir kaut kas apaļš, tik mazākā diametrā. Maisos ir apaļas sāls tabletes. Paletes sanāk pietiekoši smagas, lai nāktos piedomāt pie izvietojuma, lai nepārslogotu asis.


Brīvi palikušie tukšumi tiek aizpildīti ar vieglākiem produktiem!


Šo sēriju noslēgšu ar visu laiku trakākajām kravām, kādas man ir nācies vest- plastmasas atgriezumi. Ne te ko var tā īsti nostiprināt, ne piesiet!


Pēc šādām kravām vēl kādu mēnesi dažādas plastmasas drazas lien ārā no visām spraugām! Skaisti, vai ne?
Turpinājums sekos...

18.11.14

Kas lācītim vēderā? 1.sērija

   Pēc kādas sarunas ar draugu par kravu stiprināšanām, padomāju, ka nekad neesmu pievērsies šādai tēmai. Parakņājos pa foto krājumiem, izvilku gaismā dažādas kravas, kas vestas dažādos laikos. Citām ir redzami stiprinājumi, citām nē, bet pacentīšos apstāstīt kā to darīju. Un pie viena šis raksts var būt kā atbilde tiem, kas jautā - "nu ko tad tu vadā?" Uzreiz gan piebildīšu, ka es necenšos apgalvot, ka viss, kas te būs redzams, ir izdarīts pareizi un jādara tikai tā. Lai zinātu, kā ir jādara pareizi, vispirms derētu ielūkoties Ministru kabineta noteikumos nr:166 un ne mazāk, es pat teiktu, ka vairāk noderīgi ir šie Eiropas Komisijas padomi.  , kuros ir pieejama tabula vajadzīgā siksnu daudzuma aprēķināšanai.Te tie ir angļu valodā, man neizdevās atrast latviešu valodā, kaut gan vajadzētu būt.
   Nu tad varam sākt!


Kā jau visos laikos, arī šobrīd ļoti daudz nākas vadāt zāģmateriālus, pārsvarā īsās pakas, uz 1m vai1,20m garas. Šeit gan vēl nav pabeigti kraušanas darbi, bet kopējai iespaids jau veidojas. Otrā stāva pakas vienmēr stiprinu ar divām siksnām. Pirmo stāvu ar vienu siksnu, kaut gan noteikumos ir teikts, ka viena vienība obligāti ir jāstiprina ar divām siksnām. Nu uz to es grēkoju.


Kadās jau reizēm pa kādai garākai pakai, tad vados pēc nosacījuma -  pa siksnai uz katru metru.


Jā, ir nācies vest arī pavisam garas pakas, te tas pats, apmēram pa siksnai uz metru. Labi, ka dēļi bija sausi, citādi ar tādu daudzumu būtu pārkarauts, kaut arī tāpat nevar teikt, ka bija viegli.


Visos laikos koks ir bijis eksporta prece nr:1, šie gatavie mieti un brusas aizceļoja uz Beļģiju. 

  
Tā kā finieris tas pats koks jau vien ir, turpinu ar to. Te tikai vairāk jāpiedomā pie paku izvietojuma, bet, kā jau vairumā šādu gadījumu, to visu jau labi pārzin krāvēji, jo viņi šādas kravas krauj katru dienu.


Joprojām turpinu ar kokiem! Tikai citā veidolā, un piesiet jau arī nav iespējami!


Kādu laiku atpakaļ tika vesti arī lielāki stādi, kurus vajadzēja nostiprināt, ar šo darbu labi tika galā stādaudzētavas strādnieki.


Ar izkraušnu Maskavā gāja daudz grūtāk nekā ar iekraušanu Vācijā! Vispirms ilgi domāja ko darīt, Bet tak izdomāja! Pie aizmugures piestūmās kaut kāds mazais japānis ar iekrāvēju, pacelt priedi tam nebija spēka, bet ar vilkšnu pārvilka uz sevi, tad jau nāca talkā stiprā krievu tehnika, kurai viss pa spēkam!


Pieturoties pie tēmas par iekrāvējiem. Patīkami, ka pietiek attaisīt tikai vienu sānu, "Kariņam" ir dubultie garie ragi un šis ņem pa divām pakām uzreiz.


Arī šis ir labs variants, var aizsniegt visu!


No kokiem daudz neatpaliek kūdra. Labi, ka fasētā, laikam jau tie laiki pagājuši, kad tika vesta vaļējā, tādai pat netaradu nevienu bildi. Te uz katru pāri pa siksnai. Tikai jāatceras uzreiz salikt karaušanās procesā, citādi pēc tam to izdarīt ir diezgan grūti.


No kokiem pie metāla. Šī ir vēl tolaik strādājošā "Liepājas Metalurga" produkcija. Braukšanas ziņā ļoti laba krava - viss svars, 24 tonas, pie pašas grīdas un pa visu piekabi.


Šīs sagataves lokomotīvju asīm ceļoja no Luganskas, jā, tās pašas, par kuru šobrīt vai katru dienu runā visas pasaules ziņu aģentūras, uz Daugavpili. Kravas svars uz 24t. izvietojumu un koka paliktņus jau noorganizēja paši krāvēji.


Metāla carules tika krautas , prms tam rokot tās ārā no dziļām kupenām, tāpēc arī manā piekabē ziema.


Vēl pirms iekraušanas sagatavoju siksnas tā, lai var visu kravu apņemt apkārt un savilkt kopā un tikai pēc tam pievilkt pie grīdas klāt.


Dažāda izmēra un garuma dzelzs gabali.Pārvedamais attālums nebija liels, tāpēc tāda nenopietna stiprināšana.
   Pirmās sērijas beigas, turpinājums sekos...


11.11.14

Mūsu darba ēnu puse

 Nu jau kādu laiciņu atpakaļ sanāca satikt senu paziņu Valdi, arī, protams , tālbraucēju. Esam pazīstami jau tik sen, ka pat par abiem vairs nevarējām atcerēties, kad un kur esam pirmo reizi tikušies. Uzreiz būtu jāpiebilst, ka viņš gan varētu būt tas, kuram sanāktu interesanti apraksti par tālbraucēju dzīvi, jebkurā situācijā viņam jau gatavs kāds stāstiņš –„ zini, bet tad un tur mums gāja tā un šitā,” un tie stāsti nebeidzas! Arī pazīstams ar tik daudziem šoferiem, ka viņa balsi pa rāciju kāds atpazīst ik pa brīdim. Domāju, ka viņam pašam būtu jāķeras pie savu darba gaitu aprakstu veidošanas, bet, tā kā viņš vēl to nav sācis, tad izteica man kādu lūgumu. Lai es pastāstu par kādu nelāgu atgadījumu, kas notika ar viņu Lietuvā.
     Stāsts jau ir pavisam vienkāršs. Viņu aptur Lietuvas Ceļu Policija un dod iepūst alkometrā. Tā kā Valdis alkoholu nelieto vispār, jo ir pārcietis sirds operāciju un nemaz nedrīkst to darīt, viņš pavisam droši to arī izdara. Un te nu sākas visa „jautrība”! Alkometrs uzrāda viņa izelpā paaugstinātu alkohola līmeni. Es vairs precīzi neatceros, cik promiles, bet pietiekoši, lai nedrīkstētu vadīt automašīnu. Uz Valda protestiem, ka viņš tomēr nav dzēris un lai testu atkārto, policija nereaģēja – esi dzēris un viss! Tikai tad viņš saprata savu kļudu –tad, kad viņam deva iepūst alkometrā, caurulīte jau bija izplēsta no iepakojuma un pievienota alkometram. Caurulītes iepakojumu Policijas darbinieks gan vēl burzījis otrā rokā, it kā tikko būtu izplēsis caurulīti no tā. Uz Valda pieprasījumu par atkārtotu testu ar citu caurulīti Policija nereaģēja un testu neveica. Tad Valdis pieprasīja , lai viņu nogādā kādā ārstniecības iestādē uz pārbaudi. Arī to uzreiz darīt policisti atteicās, aizbildinoties, ka vispirms ir jāsatāda visi nepieciešamie protokoli uz vietas un jānogādā viņa automašina stāvvietā. Vēl arī jāpiebilst, ka, stādot protokolu, te dators „uzkārās”, te pazuda savienojums ar internetu, bet laiks tik iet...
     Tad Valdis ķērās pie nākamā „salmiņa.” Zvanīja uz Latvijas Vēstniecību un visu izstāstīja atklātā tekstā – viņu ir aizturējusi Lietuvas Ceļu Policija ar mērķi izspiest kukuli! Un te nu sākas šī stāsta skumjākā daļa – Vēstniecības darbiniekiem tavas ķibeles neinteresē un tevi laipni atšuj – „Mēs Jums neko nevaram palīdzēt!” Vienkārši skot, tiec galā pats kā vari!
     Tikmēr nu beidzot policisti ir tikuši ar saviem rakstu darbiem galā un nogādā Valdi līdz ārstniecības iestādei (kā vēlāk gan noskaidrosies, līdz tādai, kura šādu pārbaudi nemaz nav tiesīga veikt), un vienkārši izlaiž pie durvīm – ej un pārbaudies! Kamēr tiek atrsts vajadzīgais kabinets, kamēr izstāvēta rinda – ir pagājušas divas stundas un četrdesmit minūtes no pirmā testa veikšanas brīža vajadzīgo divu stundu vietā!Tas arī nostrādās par pamatu visām turpmākajām apsūdzībām! Lieki teikt, ka pārbaudes rezultāts- 0,0 promiles.
     Pēc pārbaudes veikšanas Valdis kājām atgriezās stāvvietā, kur tika novietota viņa automašīna. Vēl jocīgāku to visu padara tas, ka Valdim tika izsniegta pagaidu vadītāja atļauja un un arī atļauja izņemt automašinu no stāvvietas un piedalīties ceļu satiksmē, bet vadītāja apliecība paturēta līdz tiesas lēmumam! Vispirms noformē administratīvo protokolu par braukšanu dzērumā, bet pēc dažām stundām atļauj piedalīties ceļu stiksmē!

     Rezultāts tam visam – Marijampoles rajona apgabala tiesas lēmums – naudas sods 1000 litu un transportlīdzekļu vadītaja apliecības atņemšana uz vienu gadu!   

    Arī visi turpmākie pūliņi bija veltīgi, nelīdzēja ne lietas pārsūdzēša, ne vērsšanās Satiksmes Ministrijā. Sodu nācās samaksāt un tiesības pēc gada nācās pārlikt!

   Atgriežoties mazliet pagātnē, ar Valdi plašākai auditorijai jau bija iespēja iepazīties 2010. gada novembrī, kad viņš ar vērsāsTautas Balsī ar visiem šoferiem zināmām problēmām. Jautājums - kas ir mainījies pa četriem gadiem? atbilde vienkārša - nekas! Tās pašas problēmas pastāv vēl arī šodien. Man patīk tā viena frāze - "šoferiem ir iespējams savu braucienu plānot". Jā, tā es arī daru , plānoju tā, ka stāvu pa nakti vai nu Polijas vai Lietuvas maksas stāvvietās un savu naudiņu atstāju tur!

   Šajā sakarā daudz ko noderīgu var atrast lapās http://www.ijurists.lv/ un http://isos.lv/. Varbūt kādam noder.

   Sapotu jau, ka mēs visi esam kūtri uz rakstīsanu, bet Valda vārdā atļaujos pajautāt - kādas ir jūsu domas par šādām tēmām?