Nu jau arī aprīlis iet uz otru pusi, dabā viss mainās, paliek arvien zaļāks, lai gan, arī sniegu vēl var atrast. Darba ziņā gan viss bez izmaiņām, strādājam visu laiku. Šonedēļ bija divas piekabes uz Vācijas lejas galu un Austriju. Piekabes piekrautas jau marta beigās, tad visu mēnesi nostāvējušas, tagad beidzot iet uz izkraušanu. Lielie mēbeļu veikali joprojām slēgti, bet noliktavas pamazām darbojas, piegāde un uzstādīšana pie klienta sāk atjaunoties. Vairāk jau cieš mazie tirgotāji, kuriem jāpiegādā pa vienai vai divām virtuvēm. Ja viņu virtuve ir kravā kopā ar lielajām noliktavām, kuras uztaisīja pārtraukumu pieņemšanā, tad viņiem arī nākas gaidīt, lai arī būtu gatavi pieņemt. Tad nu šonedēļ bijām pie dažiem, kuri gaida piegādi 5 nedēļas.
Tāpat arī dabas skatus varējām izbaudīt diezgan. Vienmēr ir patikuši kalni, vēl nav paspējuši apnikt.
To, ka daba mostas, ātri var izsecināt pēc priekšejā stikla, vienā setā netīrs ar kukaiņiem.
No vienas puses skaisti jau ir tie kalni, bet no otras puses tie atkal ievieš diezgan lielas korekcijas maršruta plānošanā. Reizēm tā starpība jau mērāma simtos kilometru. Bet, ja nav pārliecības, ka varēs tikt cauri ar smago, labāk tomēr ar līkumu!
