Kas lācītim vēderā? 1.sērija

   Pēc kādas sarunas ar draugu par kravu stiprināšanām, padomāju, ka nekad neesmu pievērsies šādai tēmai. Parakņājos pa foto krājumiem, izvilku gaismā dažādas kravas, kas vestas dažādos laikos. Citām ir redzami stiprinājumi, citām nē, bet pacentīšos apstāstīt kā to darīju. Un pie viena šis raksts var būt kā atbilde tiem, kas jautā - "nu ko tad tu vadā?" Uzreiz gan piebildīšu, ka es necenšos apgalvot, ka viss, kas te būs redzams, ir izdarīts pareizi un jādara tikai tā. Lai zinātu, kā ir jādara pareizi, vispirms derētu ielūkoties Ministru kabineta noteikumos nr:166 un ne mazāk, es pat teiktu, ka vairāk noderīgi ir šie Eiropas Komisijas padomi.  , kuros ir pieejama tabula vajadzīgā siksnu daudzuma aprēķināšanai.Te tie ir angļu valodā, man neizdevās atrast latviešu valodā, kaut gan vajadzētu būt.
   Nu tad varam sākt!

Kā jau visos laikos, arī šobrīd ļoti daudz nākas vadāt zāģmateriālus, pārsvarā īsās pakas, uz 1m vai1,20m garas. Šeit gan vēl nav pabeigti kraušanas darbi, bet kopējai iespaids jau veidojas. Otrā stāva pakas vienmēr stiprinu ar divām siksnām. Pirmo stāvu ar vienu siksnu, kaut gan noteikumos ir teikts, ka viena vienība obligāti ir jāstiprina ar divām siksnām. Nu uz to es grēkoju.

Kadās jau reizēm pa kādai garākai pakai, tad vados pēc nosacījuma -  pa siksnai uz katru metru.

Jā, ir nācies vest arī pavisam garas pakas, te tas pats, apmēram pa siksnai uz metru. Labi, ka dēļi bija sausi, citādi ar tādu daudzumu būtu pārkarauts, kaut arī tāpat nevar teikt, ka bija viegli.

Visos laikos koks ir bijis eksporta prece nr:1, šie gatavie mieti un brusas aizceļoja uz Beļģiju. 

  
Tā kā finieris tas pats koks jau vien ir, turpinu ar to. Te tikai vairāk jāpiedomā pie paku izvietojuma, bet, kā jau vairumā šādu gadījumu, to visu jau labi pārzin krāvēji, jo viņi šādas kravas krauj katru dienu.

Joprojām turpinu ar kokiem! Tikai citā veidolā, un piesiet jau arī nav iespējami!

Kādu laiku atpakaļ tika vesti arī lielāki stādi, kurus vajadzēja nostiprināt, ar šo darbu labi tika galā stādaudzētavas strādnieki.

Ar izkraušnu Maskavā gāja daudz grūtāk nekā ar iekraušanu Vācijā! Vispirms ilgi domāja ko darīt, Bet tak izdomāja! Pie aizmugures piestūmās kaut kāds mazais japānis ar iekrāvēju, pacelt priedi tam nebija spēka, bet ar vilkšnu pārvilka uz sevi, tad jau nāca talkā stiprā krievu tehnika, kurai viss pa spēkam!

Pieturoties pie tēmas par iekrāvējiem. Patīkami, ka pietiek attaisīt tikai vienu sānu, "Kariņam" ir dubultie garie ragi un šis ņem pa divām pakām uzreiz.

Arī šis ir labs variants, var aizsniegt visu!

No kokiem daudz neatpaliek kūdra. Labi, ka fasētā, laikam jau tie laiki pagājuši, kad tika vesta vaļējā, tādai pat netaradu nevienu bildi. Te uz katru pāri pa siksnai. Tikai jāatceras uzreiz salikt karaušanās procesā, citādi pēc tam to izdarīt ir diezgan grūti.

No kokiem pie metāla. Šī ir vēl tolaik strādājošā "Liepājas Metalurga" produkcija. Braukšanas ziņā ļoti laba krava - viss svars, 24 tonas, pie pašas grīdas un pa visu piekabi.

Šīs sagataves lokomotīvju asīm ceļoja no Luganskas, jā, tās pašas, par kuru šobrīt vai katru dienu runā visas pasaules ziņu aģentūras, uz Daugavpili. Kravas svars uz 24t. izvietojumu un koka paliktņus jau noorganizēja paši krāvēji.

Metāla carules tika krautas , prms tam rokot tās ārā no dziļām kupenām, tāpēc arī manā piekabē ziema.

Vēl pirms iekraušanas sagatavoju siksnas tā, lai var visu kravu apņemt apkārt un savilkt kopā un tikai pēc tam pievilkt pie grīdas klāt.

Dažāda izmēra un garuma dzelzs gabali.Pārvedamais attālums nebija liels, tāpēc tāda nenopietna stiprināšana.
   Pirmās sērijas beigas, turpinājums sekos...

Mūsu darba ēnu puse

 Nu jau kādu laiciņu atpakaļ sanāca satikt senu paziņu Valdi, arī, protams , tālbraucēju. Esam pazīstami jau tik sen, ka pat par abiem vairs nevarējām atcerēties, kad un kur esam pirmo reizi tikušies. Uzreiz būtu jāpiebilst, ka viņš gan varētu būt tas, kuram sanāktu interesanti apraksti par tālbraucēju dzīvi, jebkurā situācijā viņam jau gatavs kāds stāstiņš –„ zini, bet tad un tur mums gāja tā un šitā,” un tie stāsti nebeidzas! Arī pazīstams ar tik daudziem šoferiem, ka viņa balsi pa rāciju kāds atpazīst ik pa brīdim. Domāju, ka viņam pašam būtu jāķeras pie savu darba gaitu aprakstu veidošanas, bet, tā kā viņš vēl to nav sācis, tad izteica man kādu lūgumu. Lai es pastāstu par kādu nelāgu atgadījumu, kas notika ar viņu Lietuvā.

     Stāsts jau ir pavisam vienkāršs. Viņu aptur Lietuvas Ceļu Policija un dod iepūst alkometrā. Tā kā Valdis alkoholu nelieto vispār, jo ir pārcietis sirds operāciju un nemaz nedrīkst to darīt, viņš pavisam droši to arī izdara. Un te nu sākas visa „jautrība”! Alkometrs uzrāda viņa izelpā paaugstinātu alkohola līmeni. Es vairs precīzi neatceros, cik promiles, bet pietiekoši, lai nedrīkstētu vadīt automašīnu. Uz Valda protestiem, ka viņš tomēr nav dzēris un lai testu atkārto, policija nereaģēja – esi dzēris un viss! Tikai tad viņš saprata savu kļudu –tad, kad viņam deva iepūst alkometrā, caurulīte jau bija izplēsta no iepakojuma un pievienota alkometram. Caurulītes iepakojumu Policijas darbinieks gan vēl burzījis otrā rokā, it kā tikko būtu izplēsis caurulīti no tā. Uz Valda pieprasījumu par atkārtotu testu ar citu caurulīti Policija nereaģēja un testu neveica. Tad Valdis pieprasīja , lai viņu nogādā kādā ārstniecības iestādē uz pārbaudi. Arī to uzreiz darīt policisti atteicās, aizbildinoties, ka vispirms ir jāsatāda visi nepieciešamie protokoli uz vietas un jānogādā viņa automašina stāvvietā. Vēl arī jāpiebilst, ka, stādot protokolu, te dators „uzkārās”, te pazuda savienojums ar internetu, bet laiks tik iet...

     Tad Valdis ķērās pie nākamā „salmiņa.” Zvanīja uz Latvijas Vēstniecību un visu izstāstīja atklātā tekstā – viņu ir aizturējusi Lietuvas Ceļu Policija ar mērķi izspiest kukuli! Un te nu sākas šī stāsta skumjākā daļa – Vēstniecības darbiniekiem tavas ķibeles neinteresē un tevi laipni atšuj – „Mēs Jums neko nevaram palīdzēt!” Vienkārši skot, tiec galā pats kā vari!

     Tikmēr nu beidzot policisti ir tikuši ar saviem rakstu darbiem galā un nogādā Valdi līdz ārstniecības iestādei (kā vēlāk gan noskaidrosies, līdz tādai, kura šādu pārbaudi nemaz nav tiesīga veikt), un vienkārši izlaiž pie durvīm – ej un pārbaudies! Kamēr tiek atrsts vajadzīgais kabinets, kamēr izstāvēta rinda – ir pagājušas divas stundas un četrdesmit minūtes no pirmā testa veikšanas brīža vajadzīgo divu stundu vietā!Tas arī nostrādās par pamatu visām turpmākajām apsūdzībām! Lieki teikt, ka pārbaudes rezultāts- 0,0 promiles.

     Pēc pārbaudes veikšanas Valdis kājām atgriezās stāvvietā, kur tika novietota viņa automašīna. Vēl jocīgāku to visu padara tas, ka Valdim tika izsniegta pagaidu vadītāja atļauja un un arī atļauja izņemt automašinu no stāvvietas un piedalīties ceļu satiksmē, bet vadītāja apliecība paturēta līdz tiesas lēmumam! Vispirms noformē administratīvo protokolu par braukšanu dzērumā, bet pēc dažām stundām atļauj piedalīties ceļu stiksmē!

     Rezultāts tam visam – Marijampoles rajona apgabala tiesas lēmums – naudas sods 1000 litu un transportlīdzekļu vadītaja apliecības atņemšana uz vienu gadu!   

    Arī visi turpmākie pūliņi bija veltīgi, nelīdzēja ne lietas pārsūdzēša, ne vērsšanās Satiksmes Ministrijā. Sodu nācās samaksāt un tiesības pēc gada nācās pārlikt!

   Atgriežoties mazliet pagātnē, ar Valdi plašākai auditorijai jau bija iespēja iepazīties 2010. gada novembrī, kad viņš ar vērsāsTautas Balsī ar visiem šoferiem zināmām problēmām. Jautājums - kas ir mainījies pa četriem gadiem? atbilde vienkārša - nekas! Tās pašas problēmas pastāv vēl arī šodien. Man patīk tā viena frāze - "šoferiem ir iespējams savu braucienu plānot". Jā, tā es arī daru , plānoju tā, ka stāvu pa nakti vai nu Polijas vai Lietuvas maksas stāvvietās un savu naudiņu atstāju tur!

   Šajā sakarā daudz ko noderīgu var atrast lapās http://www.ijurists.lv/ un http://isos.lv/. Varbūt kādam noder.

   Sapotu jau, ka mēs visi esam kūtri uz rakstīsanu, bet Valda vārdā atļaujos pajautāt - kādas ir jūsu domas par šādām tēmām?

Trīs dienas Nīderlandē.

17. oktobris, Nīderlande. nekādu rudens pazīmju.

 Paldies kravas pasūtītājam par trim dienām atvaļinājuma, ko nākas pavadīt Nīderlandē, Vispirms pārcēla kraušanos no ceturtdienas uz piektdienu, bet piektdienas rītā vēlreiz – vispār uz pirmdienu. Nav jau nekas jauns, nākas ar to sadzīvot. Nostājos autohofā pie pilsētiņas ar jauku nosaukumu „Asten”, astoņi kilometri no iekraušanās adreses. Vieta jau te diezgan laba dzīvošanai, hofs bezmaksas, tualate bezmaksas, pilsētiņa blakus – līdz centam kādi 1,5km, turpat arī veikalu kvartāls ar dažādiem veikaliņiem, tai skaitā arī „Lidls”, kur pārtiku var iepirkt.

Visapkārt veikali

   Tieši piektdienas pusdienlaikā beidzu darbu. Paēdis pusdienas, nolemju aizstaigāt līdz veikalam, jo, kā jau visiem zināms, uz veikalu jāiet paēdušam, lai objektīvi var izvērtēt vajadzības. Lēnā pastaigas solī dodos ceļā. Nonācis līdz veikalam, konstatēju, ka kārtējo reizi nākas secināt par savu kļūdīšanos bankas kartes izvēlē. Man ir „MasterCard”, bet „Lidlā” pieņem „Maestro”. Tikai jau pie mums var katrā mazā bodītē norēķināties ar jebkuru karti, pat pa TV reklamē, ka nav ko staigāt apkārt ar jūras kāpostiem kabatā!  Neko darīt, jāmeklē „Geldautomāts”. Kā jau „ptica gordaja”, iztikšu bez jautāšanas. Nostājos pa vidu uz centrālā laukuma un apgriežos apkārt- ieraugu tik vienu bankas filiāli, bet bankomāta pie tās nav. Pavēroju, uz kuru pusi lielāka ļaužu plūsma, eju es arī tajā virzienā. Nemaz jau tik tālu nebija jāiet, kad aiz stūra ieraugu pat divas bankas, pie kurām ir arī naudas aparāti. Nu re, nauda rokā, varu iet uz veikalu. Neko daudz jau nepērku, nav jau tā, ka ledusskapis pavisam tukšs, biju jau šurpceļā ieskrējis „Kauflandā” kādu pārtiku iepirkt, bet nekad jau nevar nodzīvot līdz pēdējam. Tāpat jau ir arī gabals ko nest. Izstaigājies pa veikalu secinu, ka dažām precēm cenas lielākas kā Vācijā, to iepirkšanu atstāšu uz mājupceļu. Šo to nopircis, dodos mājās, pastaigu pa pilsētu atstājot uz rītdienu.

   Launagā nomēģināsim šodien nopirktās pankūkas ar iebiezinātā piena pildījumu.

   Vakariņās šodien nopirktais dārzeņu sautējums meksikāņu gaumē.

   Sestdienas rītu tradicionāli sāku ar izgulēšanos līdz nelabumam, bet no otras puses- diena paliek īsāka un ātrāk paiet! Brokastīs piebeidzu vakardienas pankūkas ar neiztrūstošo kafiju. Un ir jau pusdienlaiks, kad dodos pastaigā uz pilsētu.

Līdz pilsētiņai čāpoju pa velosipēdistu celiņu, jo atsevišķas ietves nemaz nav.

Nu jau tik pat kā centrā!

Brīvdienu izklaides bērneļiem!

Kafeinīcā brīvu vietu nav!

Jāizmet līkums arī līdz baznīcai.

Tai arī diezgan iespaidīgs augums!

Kur baznīca, tur kapi. Te ieeja kapos, vienīgā, jo viapkārt kapiem pamatīga mūra siena. Diezgan jocīgi, bet blakus kapu vārtiem - bibliotēka!

Vienmēr patīk iegriezties kapos. Arī šoreiz nav izņēmums.

Ne par velti saka, ka slinkums ir progresa virzītājs! Arī te arvien mazāk roku darba!

Tā arī nekad neesmu sapratis, kāpēc mirušie bērni jāglabā atsevišķi no ģimenēm, vienā kapu malā?

Interesanta arhitektūra - bez pirmā stāva!

Velobraukšna te cieņā!

Veloparkings!

Pietiek staigāt, nekur nav tik labi, kā mājās!

   Svētdiena kā jau svētdiena! Slinkojamā diena! Sākam ar pankūkām brokastīs, tad gandrīz visa diena paiet pie "Daktera Hausa" astotās sezonas. Rīt jau darba diena! Un kā kāds mans labs draugs saka 'Paldies Dievam, brīvdienas ir beigušās'!

Ieprkšnās Nīderlandē

   Atgriezīšos pie kādas senas tēmas par iepirkšanos. Uzreiz gan arī atgādināšu, ka te netiek apspriesta tēma priekš tiem, kas uz ārzemēm dodas šopingbraucienos. Te ir vienkārši ikdienas pirkumi izdzīvošanai, nu un var jau būt arī kaut kas nonāk līdz mājai. Tad nu kaut cik jau varam salīdzināt. Jā, jā , visiem sen jau zināms, ka dažādās valstīs dažādas PVN likmes utt, bet tik un tā jau mums, parastajiem pircējiem, visu izsaka tā cena, kas parādās uz kases aparāta. Nu un , protams, kvalitāte arī netiek aizmirsta!

Cepamdārzeņi. 750g 1,49eur

Sausais maisījums pankūku cepšanai. Cepšanas process jau aprakstīts iepriekš 0,75eur

gatavās pankūkas ar iebiezinātā piena pildījumu (nu vismaz man likās kaut kas līdzīgs iebiezinātam pienam) 6gab. 0,99 eur

Piens. 1litrs, tauku %3,5. 0,75eur

Košļājamā gumija ar mentola garšu.6 paciņas 0,99eur

šokolāde, divi veidi 0,39eur gabalā

Konfektes. 1,59eur

Žāvētā gaļa. 200g 2,09eur. Uzreiz jāsaka - baigi laba, atsauc atmiņā vectēva žāvējumus!

Cepumi ar mandeļu garšu(Luīzes favorīt cepumi no NL, man arī garšo) un olu maizītes( Par garšu jājautā Elīnai) katrs iepakojums pa 0,95eur.
\

Tumšā šokolāde ar apelsīnu un ingvera garšām, katra 0,69eur un konfektes 1,49eur

Gatavās frikadelītes 400g 1,45eur un salātu mērce ar saldo sinepju garšu 0,95eur(ļoti laba)!

Tad nu tas tādam kā iesākumam! Turpinājums sekos!

Svētdienas rīta pankūkas sliņķiem.

   Kādu brīdi neesmu pievērsies ēdienu pagatavošanas tēmai, pēdējais laiks atcerēties arī par to. Te nu gan būtu jāpiebilst, ka tā īsti par pagatavošanu to nemaz nevarētu nosaukt, kaut gan kaut kāds darbs jau tomēr jāiegulda.

   Nu tad ķeramies klāt! Nepieciešamās sastāvdaļas – pudele ar gatavo pankūku maisījumu un 400ml piens. Vēl tik kāds mazumiņš cepamsviesta pannas ietaukošanai.

   Pagatavošana arī pavisam vienkārša, atliek tik sekot instrukcijām uz iepakojuma. Vispirms sakratam pudeli, lai sausais maisījums nav sablīvējies, bet uzirdinās. Tad pielejam klāt 400ml piena. Te nu varētu rasties problēmas ar vajadzīgo daudzumu, jo manā mājā nav nekādas mērkrūzes! Bet arī par to ir padomāts – uz pudeles ir atzīme, līdz kurai jāpielej piens un viss atrisinās! Tad atkal pudeli ciet un tā sisrsnīgi saskalinam, lai viss tur iekšā samaisās viendabīgā masā. Uz kādām trim minūtēm atstājam mierā, lai mazliet sabriest un varam jau sildīt pannu!

   Gatavā masa ir pietiekoši šķidra, lai uz pannas to varētu vienkārši uzliet, bez jebkādu palīgrīku izmantošanas. Gatavā mīkla iznāca apm uz puslitru, no kā sanāca piecas pankūkas. Tas, gan laikam, atkarīgs no pannas izmēriem, nu man sanāca piecas.

   Kā piedeva klāt vēl mājas upeņu ievārījums un uz priekšu – Labu Apetīti!

   Garšoja labi un arī diezgan sātīgas – pēc divām jau nācās mazliet ievilkt elpu un atpūsties, pēc trešās jau pietika. Divas atstāju jau pusdienām.

   Secinājumi ļoti vienkāši. Ar šo vienu iepakojumu pietiktu brokastīm diviem cilvēkiem. Arī izmaksas nelielas, pankūku masa 0,75 centi, piena litrs arī 0,75centi, tik izmantojām mazāk par pusi. Nu labi, vēl mazliet cepamsviesta un gāze. Tik un tā sanāk mazlit pāri vienam eiro, nu apm 1,20. Galvenais secinājums – ātri un garšīgi!