31.08.12

Līdzbraucējas piezīmes- II daļa

3.diena-15.jūlijs- svētdiena

Starts 3.20 no Čehanovas. Darba laiks ir jāizmanto lietderīgi, tāpēc pāris stundas brauksim.. cik nu laiks atļaus. Plkst.6.25 apstājamies benzīntankā pie Strzeļno, pašā pilsētas maliņā. Jānis ir sarēķinājis laikus, un lai atpakaļceļā nav diennakts jāstāv, to nolēmis nostāvēt šeit. Tad nu mierīgu sirdi dodamis iekavēto miegu atgūt- ejam gulēt.

  Es esmu agrais putniņš, man nepatīk ilgi gulēt... tāpēc drīz vien ceļos. Pirmais kas jāuzmeklē ir WC... njā.. izrādas jāmaksā viens zlots- kā vairumā benzīntanku. Bet, tā kā durvis ir izlauztas no eņģēm, un stāv mazliet vaļā, es neko tai aparātā nemetu, atceļam durvis un heisā... Tas nozīmē, ka varēšu ietaupīt pāris zlotus visas dienas garumā.  Nu jā, cerībā, ka šodien tās nesalabos :)))

Tā nu visu dienu pavadam pa "māju", neko prātīgu nedarot... skatamies filmas, ēdam un guļam. Pusdienās mums šodien cepti kartupelīši- saldētie frī. Mašīnā ir tāda neliela uzparikte kā ledusskapis un ir arī neliela saldētava. Kopš manas līdzbraukšanas uz itāliju, tā tiek vienmēr kārtīgi lietota. Galvenokārt saldētie dārzeņi cepšanai, un saldētie dārzeņi zupām. Nu Jānis ir pasācis pirkt arī šos saldētos frī kartupeļus.

No "mājas" loga redzama ļooti liela skaista pils.
 
-Strzeļno-
Jānis pāris reizes mani mēģina pierunāt iet uz pilsētu, bet man kaut kā nevilināja tā iešana pa ceļmalu to aptuveno kilometru, nu varbūt drusku mazāk (atpakaļ ceļā secinam, ka tur tiešām bij pa ceļmalu ejams tikai mazs gabaliņš). Tā arī nekur nedodamies. Es izvelku savu šuveklīti un šuju, skatamies filmas. Ik pa laikam vēroju, ka tik nesaremontē tās durvis, jo tad būs jāmaksā zlots par toletes apmeklējumu :)))) Kad ik pa laikam piebrauc pa tūristu autobusam, kur šofrerīši nostāv savas 45min, secinu, ka man toletes apmeklējumi ir jāsaplāno :)) Es te visu dienu dzīvodamās tak nestāvēšu garā rindā uz toleti.
 Aizejam arī aplūkot benzīntanka veikaliņu. oi, oi.. nu tiešām kā bārs.. pārsvarā tikai alkahols.. nu nikā vairāk... mēs nopērkam pa saldējumam no mazā klāsta.


- kaimiņa botām vannas diena bijusi-
Kaimiņš no blakusmašīnas uztasījis savām botām veļas dienu.. nu ko vajag, to vajag.... bet nu drīz vien uznāk lietusgāziens, botas tiek ātri vien ievilktas iekšā "mājā".  Tāda nu ir šoferīšu ikdiena.. ja vajag, arī veļasdienu uzrīko. Nu man arī viens otrs apģērba gabals mitrs  vēl bija līdzi uz pakaramajiem. Vēlāk tie pakaramie Jāni kaitināja, un viņš viņus cilājot katru reizi smējās.. mēs te kādu second hand bodi taisamies atvērt. Nu piebildīšu, ka tie nebija ne 2, ne 3 pakaramie :)))  Nav jau tālu jāmeklē, kad viens otrs (cits Jānis) fūrē mazgāja mašīnas aizkarus. Saņemot mašinu nebij lika tos mājās izmazgāt, tad nu viss noticies pa ceļm. Secinājis, galīgi nemazgājas.. jāatstājot iemērkti, piesējis spainīti piekabē pie grieztiem un tā tie krietnu ceļa gabaliņu arī tika mazgāti. Nu ko tik neizdomāsi, ja vajag :))
Dienas beigās secinam, ka tie tūristu autobusi iegriežas ik pa stundai, un nobrīnamies ka par to netiek piedomāts- suvenīri, mazas ēdamlietas utt. Arī mūsu mašīna tiek aplūkota un vācieši 10 minūtes apspriežas par latviju. Ehh.. no valodas nikā nezinu. Teikšu godīgi, tas mani vienmēr līdzi braucot tracina..  es laikam nevarētu dzīvot svešā valstī nezinot valodu. Arī polijā, boksterēju tos uzrakstus kā mazs bērns un purpināju- bet tā jau arī ir, burti tak tie paši, bet pareizi un ātri viņus izlasot savirknēt- nu mīļie.. tā nemaz ar vienu reizi nevar. Pat populārākās poļu radiostacijas nosaukumu RMF FM man nemaz tik ātri neizdodas izrunāt.. par ko vienam otram protams nāk smiekli.. bet nu lai jau :))))) pēc 8 gadi barukājot man ar sanāktu ātri :p
Un es zinu, sklep ir veikals :))

No rīta celsimies agri... tāpēc mēģinam laikus iet gulēt.. bet nu.. patīk vērot benzīntanka vakara dzīvi...
Naktī nevaru pagulēt, jo blakus stāvošais čehs ir slinkas dabas cilvēks. Visu vakaru pļumpēja alu, bet nu tas prasās ārā. Un šito slinko cilvēku, tak nekāps no kabīnes ārā..  ziniet kā tas naktī skan??- kad no kabīnes čurā uz asfalta... Dārgie vīrieši, nu neesiet tik slinki... izkāpiet no tās kabīnes, aizejiet aiz piekabes..   nu tas labākajā gadījumā. Es zinu, kā prasīt lai jūs ietu tiešām uz WC ir par daudz. Liela daļa laukumu tāpēc vienkārši smird :(( diemžēl.

4.diena-16.jūlijs- pirmdiena

Ceļamies 5.50, kafija, un obligātais mans rīta process ir burkānu samizošana, nomazgāšana un sagriešana, lai būtu ko ceļā grauzt. Viss... sakām atā Strzeļno un dodamies tālāk ceļā.
 
- ne dienu bez burkāniem-
Šodien jātiek līdz Valdekai un būtu labi arī izkrauties, ja paveiksies.  Tā nu braucam, vērojam ceļu un lūkojamies pa malām... 10.10 taisam pauzi, pērkam Vācijas ceļu. Līdz Vācijai 24 km palikuši. Ātri atkal kafija un laižam vien tālāk..  Manu uzmanību pirms robežas piesaista skaisti tilti. Tādu ir ik pa nelielam attālumam un trīs. Jānis izstāsta, ka tie domāti meža zvēriem.  tie nav ne zemnieku, ne mazo ceļu tilti pār bāni.. vienkārši pāri ceļam un viss.. tālāk mežs...
 
- tilti, tiltiņi-
 Cik pamanīju, viņi ir pa trīs... un visi trīs tad vienādi... Esot zem viena, nākošos divus var rezdēt, viņi tuvu viens pie otra.
 
- jeb kazu takas :)) -
 Tilti tiešām skaisti... es vienmēr braucot par tiem priecājos.. tik tos zvērus nemaz nemana.. nez kas te pār tiem tiltiem staigā :)) ( tā es domāju tad... :)))) )
 Drīz vien šķērsojam Polijas-Vācijas robežu un vāczemē iekšā....

-Polijas robeža-
  
-Deutschland-
 
-pa bāni uz priekšu-
 
- vējo-
 Vācijā iebraucot protams pirmā vizītkarte ir šie milzum lielie vēja ģeneratoru parki... Vācija eiropā ir pirmajā vietā vēja enerģijas izmantošanā. Vēja ģeneratora torņa augstums sasniedz pat 150 metrus. Man tie patīk, arī par tiem es katru reizi priecājos un apbrīnoju viņu varenumu. Vācijā ļooti izmanto dabu enerģijas ražošanai. Otrpus vācijai, kā arī holandē, beļģijā,  ļooti daudz izmanto saules enerģiju. Gan lieli parki, gan uz ražošanas ēku, gan privātmāju jumtiem ir saules baterijas.

 Braucot saņemam ziņu no šefa, ka no vācijas uz beļģiju būs jāpārved viena krava. Tā teikt, lai nav jābrauc pa tukšo. Paskatamies kartē, tas ir netālu no izkrausanās, tātad?!  viss ir laika jautājums.

-dēļu pakas, pakas, pakas.. te tās tiek vestas ne tikai no latvijas-
Pēcpusdienā esam klāt izkraušanās vietā Valdekā. Ju-hū... mūs pat šodien izkraus. Te parādi komandē vācijā dzīvojošs krievs, Jāni jau pazīst, sasveicinās un viss raiti notiekās. Esam izkrauti. Labs darbiņš kas padarīts. Otrā reisa krava ir nogādāta galamērķī. Ja atceraties, tad reisu sākot, tika vesti minerālmēsli uz Barkavu.  Dodamies tālāk, tikai jānopērk ceļi. Diemžēl to kurā katrā benzīntankā izdarīt nevar, tas vel jāsameklē. Mazuliet pabraukājam, bet atrodam. Es atvainojos, bet nu tos maksāšanas ciparus es atstāšu Jāņa ziņā..  gan jau viņš kādreiz pastāstīs, cik kas maksā.. es tās lietas nepiefiksēju, bet nenoliedzu, ka tas kopsummā cik, kas, un par cik, arī ir interesanti.

Nu laižam tālāk uz pilsētiņu Saalfeld. Ai, ai.. sirsniņa pukst, no skaistajiem apkārtnes skatiem. Brīžiem nevaru saprast ko darīt- fočēt, vai baudīt ar platām acīm ainavu  tāpat vien.

- ceļi, celiņi-
Nu vairs nebraucam pa bāni, bet pa mazākiem ceļiem. Skati ir pasakaini. Protams, ka man ne da kilometriem, tik braucu un priecājos par dabu.. tāpēc nemaz nezinu cik garš tas pārbrauciens bij, bet nu man bija ko redzēt. To skaistumu nevar ni bildēs ielikt, ne nofilmēt.. to var tikai ieelpot...
 
-arī tiltiņi-
Cik vien tālu var redzēt, tik plašumi, nelielas pilsētiņas un lieli labības lauki. 

- tiltiņi ar līkumiņiem-


 Drīz vien tuvojamies mūsu galamērķim- Saalfeldai. Varētu padomāt, ka tur ir viena paliela pilsētiņa, bet nekā. Viņu te daudz un viena pie otras ļooti tuvu. Tā ka pa mirklim nevar saprast, kur tad nu īsti esi.  Iebraucot pilsētiņā pamanam lielveikalu. Nolemjam, ka pa vakaram būs jāatnāk. Tik jāsameklē pēc adreses mūsu galamērķis un tad jau plānos tālāk. Pilsētā ir vienas ielas remonts, bet navigācija jau to nezina :))  Drīz vien veiksmīgi apgriežamies un meklējam tālāk. Kas meklē, tas atrod. Man jau personistiski šitā meklēšana nepatīk, jo pārņem panika, ka kaut kur iesprūdīsim (uzreiz atmiņā nāk itālijas brauciens- iesprūdām itālijas šaurībā) ... meklēju ar acīm vajadzīgo uzrakstu, bet tak nepamanu.  Saprpotam, ka tepat vien ir tik nevar saprast kur. Jānis parasti tādās reizēs dodas kājām pārstaigāt ielu, lai izlasītu visas izkārtnes. Pēc neilga laika atgriežas.. esam 100 metrus no mērķa.  Mašīnu nākas atstāt lielā slīpumā. Bet tā kā jau vakars, nolemjam doties uz pilsētiņu, uz pamanīto lielveikalu. Te pārdevēji arī ir cilvēki un neviens te līdz desmitiem vakarā nestrādās, arī svētdienās ne.

Tā nu dodamies pastaigā pa mazo pilsētiņu. Mājas, pagalmiņi, bruģis... pamanam, ka pēķšni tas vienkārši ir citā krāsā.. saprotam, ah-hā.. jau esam citā miestā. Es sāku domāt, ka kaut kur, kaut ko esmu lasījusi saistībā ar šo pilsētiņu. Domās liekas, ka te dzīvo tas onkulītis, kas lieldienās ar dekoratīvām olām ābeli pušķo. Jānis protams smejas, ka mēs te līdz lieldienām nesēdēsim un pušķotas ābeles negaidīsim gan.  Bet atbraucot mājās, ieguglējotes gūstu apstiprinājumu.. šī ir tā pati pilsētiņa, ko lieldienu laikā pārpludina tūristi.

- bilde no vikipēdijas-
Tā nu mēs lēnā solī pastaigājamis. Izbrīna, ka šai nelielajā pilsētiņā ir tik daudz auto veikalu. Nu uz vienas ielas laikam 5 ja ne vairāk... Izstaigājam veikalu, un nolemjam doties atpakaļ uz mājas pusi, jo sāk parādīties melni mākoņi. Nevar saprast vai tie aizķersies un paliks šai puskalnam, vai aizies garām. Noskatamies uz baznīcas pusi, bet dodamies atpakaļ.. Nosmejam, ka nākošreiz...

-mājup no bodes-
Atpakaļ ceļā ejam cauri turku apdzīvotam rajonam... Apstādījumi ar nebij ravēti, ielas ne pārāk tīras.. un pēc visa secinam, ka te ir turku nomalīte... Es te labprāt pieteiktos darbā ravēt.. bet nu kas mani te ņems.. Jānis smejas, ka viņam citi plāni uz dzīvi vācijā :))) tā nu iedami smejamies un jokojam, ka būtu jauki dzīvot vācijā.. bet nu laikam jau ne šai dzīvē.. ja nu vienīgi meitas, un mēs varētu braukt ciemos :))

- iela-
Ielu nosaukumiem ir klāt plāksnītes..izziņai, kas tad tas Meyers tāds ir bijis...
 
- tādu bija daudz :)) -
robežzīme.. nu vismaz mēs tā domājām...
Pārnācām mājās, bet no lietus tā i ne miņas. Būtu vel pastaigājušies, bet nu nekas. Smejos, ka jākāpj kalnā, jo esam pašā kalna pakājē. Bet tik pat ātri saprotu, ka nav jēgas.. neko neredzēsim, jo ir mežs.. baudīsim ainavu tādu kā ir.. un tā ir pasakaina. Es sāku protestēt, ka man būs bail gulēt, ka tik tā mašīna nesāk ripot no kalna.. nu i kas ka tukša :))))  Jānis paliek zem riteņiem tos klamburus un es jau jūtos labāk.. vēl kaut kam kaut kur izlaida gaisu.. nu palika vel mazdrusciņ labāk.. bet nu sajūta vienalga dīvaina. Liekas ka no rīta pamodīšos pie priekšējā stikla :)))

- liekas tik tālu un maziņa, bet tā nav-
Pavakariņojuši un nokrāmējuši pa vietām pirkumus, lienam gulēt.
Rīt jauna diena, jauni darbi...


šoreiz tas viss, bet!!!!!!

-turpinājums sekos...
ps. priecāšos par komentāriem  ;)
Sandra

5 komentāri:

  1. Raksti, man patīk pasekot līdzi jūsu braucienam.

    AtbildētDzēst
  2. Ar nepacietību gaidu nākamās daļas!!!

    AtbildētDzēst
  3. Cik ir būts Polijā: Par poļu valodu man ir novērojums, ka vislabāk es poļus saprotu tirgū, es krieviski - viņi atbild poliski. Un pa radio. Bet ja ieiet kādā lielveikalā - saprast tos jau ir daudz grūtāk. :)

    Forši, ka daudz foto! Gaidu turpinājumu!

    AtbildētDzēst
  4. Atbildes
    1. Nu tad uz lieldienām jābrauc uz Saalfeldu ;)

      Sandra

      Dzēst