28.12.10

13.decembris.

pa sniegiem pie dubļusargiem pieaug smuki spoileri
Madonā esmu 04.00. Mājiniekus negribu trobelēt, uzlieku modinātāju uz septiņiem un liekos pagulēt.
Pamostos no telefona zvana – jau astoņi! Izrādās, ka šis zvans nemaz nav pirmais! Sandra jau no septiņiem man zvana. Pazvana vienreiz – es nospiežot aizņemtu, tad jau laikam es vēl robežā. Gaida, kad es atzvanīšu, bet nekā, es nezvanu. Zvana vēl pēc kāda laika – es atkal aizņemts! Beidzot ar trešo reizi es paceļu un uz jautājumu „kur esi?” mierīgi atbildu – „ziemeļu naftā!”  Tās divas negulētās naktis jau dara savu, gan modinātāju, gan zvanus tik biju apklusinājis, lai tak ļauj pagulēt!
Par to, ka šodien brīvdiena, prieki bija īsi. Deviņos zvanu šefam, lai noziņotu, ka esmu ticis mājās. Bet šis man pretī – tev šodien „Damaksnī” dēli vēl jāuzkrauj, ko rīt pa ceļam uz Rīgu aizvest. Lai domājot pats, kad to darīt, vai tagad, vai pēcpusdienā. Nu ko tur vilkt garumā! Desmitos jau esmu tur. Labi, ka Ivaram jau viss gatavs, pa    divām stundām esmu atpakaļ stāvvietā. Un skaitās, ka esi mājās – pusdiena jau pagalam.

1 komentārs: