Šodien tāda tīri braucamā diena, kas man patīk vislabāk. Aizlaižu SMS balodīti šefam, ka veiksmīgi esmu ticis pāri un cik tas maksāja. Šoreiz viss diezgan normāli, nekādu ārkārtas izdevumu nebija.
Pusē deviņos sāku strādāt. Ceļa apstākļi diezgan apmierinoši, ir gan tīrīts, gan kaisīts, tā, ka tik braukšanas vaina!
Pēc nostrādātām četrām stundām un divdesmit minūtēm taisu pauzi miestiņā Zapļusje. Tieši uz Pleskavas un Ļeņingradas apgabalu robežas. Jau sāku mazliet šaubīties, vai vienā maiņā tikšu līdz muitai, jo vēl nesanāk pusceļš un vēl priekšā Pēterburgas apvedceļš – viens tāds lielāks sastrēgums un viss pagalam. Desmitā stunda jau būs noteikti jāņem.
Apkārt Pēterburgai tieku normāli, bet tālāk Somijas virziens gan sāk bremzēt. Satiksme liela, mašīnas iet kolonnām vien. Tā jau te sniega daudz, piedevām vēl sāk putināt. Bez desmitās stundas neiztikt, lienu iekšā lukoila tankā. Mašīnu te pilns, sniega putra, visi stumdās buksēdamies, vispār bardaks galīgais. Palaimējas atrast vietu kur nostāties – viens tieši brauc ārā un es trāpos pretī, lienu tik iekšā!
Es jau arī īpaši ne ar ko neatšķiros no citiem – pēc pauzes tikai ar kādu piekto piegājienu tieku no tās putras ārā uz šoseju. Ar to jau visi piedzīvojumi nebeidzas. Veiksmīgi tieku līdz Viborgai. Laika arī vēl pietiek. Sekojot norādēm, griežos uz muitu. Sanāk ļoti ass pagrieziens, gandrīz jāpagriežas braukšanai pretējā virzienā, piedevām te vēl lielas bedres. Atsitos ar buferi pret bedres malu un noņemu gāzi. Tom tik arī vajadzēja! Apakšā ledus, pa virsu putra, mašīna vienā bedrē, piekabe otrā, piedevām vēl sagriezta šķērsām! Pēc kādām desmit minūtēm stumdīšanās, saprotu, ka tāpat vien ārā netikšu. Nākas vilkt ārā no kastes ķēdes. Pagājušo ziemu jau arī sniega pietika, tikai februārī pirmo reizi izvilku lāpstu, ķēdes vispār nekustināju. Šogad jau decembrī nākas kustināt gan vienu gan otru. Kas būs tālāk?
Arī ar ķēdēm nākas papūlēties, lai izceltu piekabi no bedres ārā.
Tālāk par muitas vārtiem jau netieku. Muita pilna, iekšā nelaiž. Esmu trešais rindā uz iebraukšanu, nostājos pie žoga tuvāk apsardzei, iekša tikšu tikai rīt, kad sāks laist ārā.
Ar visu buksēšanos, darba laiku esmu izmantojis maksimāli, nostrādātas deviņas stundas un piecdesmit piecas minūtes, pievarēts 641 kilometrs. Nav slikti pa sniegputeņiem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru