Sveiki visapkārt! Sanāca tāda neliela klusēšanas pauze, bet mēģināšu turpināt savus aprakstus.
Šodien sāku jaunu apli. Vakar pabiju mājās, sanāca viena brīvdiena! Mašīna bija atstāta Rīgā, par laimi, šefs šodien brauc uz Rīgu, tā ka man nokļūšana pie mašīnas garantēta. Deviņos esam klāt! Izmantoju izdevību, kad šefs redz mašīnu, lai atgādinātu par riepām uz velkošā tilta – protektora tur atlicis pavisam maz. Sola jau, ka pa jaungada brīvdienām nomainīs.
Laižu prom uz ostu. Pirms tam jāizdara vēl viena formalitāte. „Latvijas Auto” jāpagarina piekabes TIR sertifikāts, labi, ka tas turpat uz Uriekstes ielas. Pagājušajā gadā pagarināju Daugavpilī. Tur tiešām staigāja apkārt piekabei un pārbaudīja, te nevienam nekas neinteresē – maksā tik naudu un zīmogs noklaudz!
Mans numurs uz caurlaidi jau atsūtīts, tā ka ostā tieku uzreiz un dodos uz kraušanos Kundziņsalas pašā galā, vēl aiz konteineru termināla. Te izveidota tāda kā pārkraušanas noliktava. Pie vienas rampas piedzen konteineru, es nostājos pie otras blakus un no Malaizijas atceļojušie gultņi tiek pārkrauti manā piekabē. Divos esmu piekrauts un atkal sākas gaidīšanas svētki. Vienīgais mierinājums, ka ostas muita strādā 24. stundas diennaktī, tā ka cerība šodien aizbraukt pastāv. Nojaušu, ka tas notiks tā pavēlu.
Manas aizdomas apstiprinās. Ap astoņiem deklarants paziņo, ka manus dokumentus iesniedzis tikai pirms stundas un tie vienpadsmitos būs gatavi. Kā kavēšanas iemesls tiek minēts tas, ka vēl divas mašīnas , kas jākrauj, atbrauca uz iekraušanos tikai ap pieciem. Bet kur tad mana vaina? Droši vien , ka pašam bija slinkums ar katriem dokumentiem atsevišķi uz muitu braukāt, jo tās mašīnas iet uz citām adresēm, tā ka deklarācija nevar būt viena.
Nogaidu līdz 23.20, jo tad jau man sanāk nostāvētas deviņas stundas un braucu uz laukumu pirms caurlaides. Te tāda interesanta sistēma – kājām eju ārā uz muitu, tur man iedod CMRu, eju atpakaļ iekšā, braucu atpakaļ uz iekraušanos. Tur, pie apsarga, atstāta caurlaide manai izbraukšanai, uzrādot nomuitotu CMRu, sargs iedod caurlaidi un tad varu braukt ārā. Tikai viens bet! Glupa galva jau neliek kājām miera! Uzreiz nepaskatījos, ka uz CMR nav uzlikts muitas zīmogs un man caurlaidi nedod! Nākas tos trīs km līdz vārtiem mērot vēlreiz, tā muitnieka, kas mani formēja, uz vietas šobrīd nav, nākas ar citiem skaidroties. Beigu beigās jau pulkstenis viens naktī, kamēr tieku ārā. Muitas caurlaidē vēl uzkarina blombi un tā procedūra ir veiksmīgi nobeigta. Labi, ka pa ceļam būs kas miegu padzenā, Elīna izmanto izdevību lētāk tikt mājās. Viņai jau arī kājas nosalušas mani gaidot, kamēr es tur pa ostu braukāju turp atpakaļ!
Pusē četros esam Madonā, mājiniekus nolemjam tik agri nemodināt, pasnaudīsim kādas pāris stundas mašīnā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru