Sveiki visiem! Kādas pāris otrdienas ir sanācis izlaist, tās pabiju tepat LV, var jau būt, ka vajadzēja arī aprakstīt, bet nu jau par vēlu, nākamās skrien virsū. Bet tā kā negribu pamest iesākto tēmu, tad turpinu, kaut ar pārtraukumiem.
Šodiena arī sanāk izkraušanās diena, tikai šoreiz otrā, māju virzienā. Darba dienu sāku piecos no rīta, Kauņas "Konteineru" stāvvietā. Tā atrodas uz Kauņas apvedceļa māju virzienā un nemaz neprasiet, kāpēc tā saucas, jo nezinu paskaidrot. Tas nosaukums radies jau daudz senāk, kā es tur braukāju garām.
 |
| Vienmēr ir patikuši skaistie skati pie Zarasai. |
Krava šoreiz uz Daugavpili, jākraujas ārā muitas noliktavā, Kalkūnos, Ķieģeļu ielā. Kādreiz jau tepat blakus ir būts, tieši šeit, gan , nebija sanācis. Bija noteikts, ka šodien no rīta jābūt te, pusē deviņos arī esmu klāt!
 |
| Šādi izskatās mans vedums no Vāczemes, 20 tonnas uz 14 paletēm |
Nekāda jau brīnuma, bet viss te stipri atgādina Krieviju. Var pat nepieminēt, ka viss notiek tikai krievu valodā, arī pagalms vēl nav uzzinājis, ka Otrais Pasaules Karš sen jau beidzies - viss vienās bumbu bedrēs. Krauties ārā jābrauc nevis pie rampas, bet uz rampas, pa bedrēm un griezienā, tā, ka, ar piekabes augšējo stūri aizķer jumta spoileri uz mašīnas kabīnes.
Ja jau ierunājos par valodām, tad atcerējos kādu gadījumu Vācijā, tieši šīs kravas iekraušanas laikā. Tikko biju iebraucis rūpnīcas pagalmā, aprunājies ar krāvēju, šis ne tikai man norādīja kur nostāties, noskaitīja cik vajag siksnas un gumijas, bet arī normāli par dzīvi apjautājās, kā mums ar darbu, kāds laiks un vēl tik nosmēja, ka nevajag steigties un sirdi piepūlēt, viss jādara mierīgi. Lieki piebilst, ka, runāja viņš vāciski, bet lēnām, bez steigas, lai es visu saprastu. Viss jau ok, bet ne par to ir šis stāsts. Piebrauca vēl viena mašīna, laukumā vietas maz, jāgaida aiz vārtiem. Noskatos, numurs PL. Šoferis ar nāk tik klāt un, protams, steidzīgā poļu valodā sāk ar mani runāt. Ne uz reiz, bet sapratu, ko viņš grib no manis. Nezinu, kas man uznāca, bet bišku apskrējās dūša par viņa steidzīgo vervelējumu, un es šim pretī pa vāciski... Parasti jau es neesmu tik nejauks. Es neesmu šobrīd Polijā un piedevām, vēl kaut kā momentā iedomājos, ka, ja arī viņš būtu pie manis pienācis Latvijā, es dodu simts punkti, ka ne jau latviski un ne pat krieviski ar mani runātu... Cik ātri atnāca, tik pat ātri aizgāja...
Atgriežamies atpakaļ šodienā. Pusē divpadsmitos esmu no kravas atbrīvots un varu doties uz Lubānu pēc nākamās. Izlemju doties pa vistaisnāko. un te der iestarpināt to veco teicienu, ka, arī Latvijā ir skaistas vietas ko aplūkot un apmeklēt!
 |
| Bikavas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca |
 |
| Nē, tā nav jūrmala... |
 |
| ...tas ir sirmais Lubāns! |
Pusē divos esmu Lubānā un atkal varam "likt jaunu bildi iekšā"! Šoreiz vietējā krava, jālaiž atpakaļ uz Daugavpili, bet to gan atliksim uz rītu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru