Vācija, jūnijs 2012

8.jūnijs

Neatceros tā īsti pareizi, bet krieviem ir teiciens, kura doma ir apmēram tāda – gribi vizināties, uzvelc ragaviņas kalnā! Man arī darba diena sākas ar remontu – jānomaina priekšējie amortizatori. Sāku septiņos no rīta, rezervējot katrai pusei pa stundai. Apmēram jau esmu izplānojis pareizi, tikai vēl jāaizskrien līdz skrūvju bodei pēc jauniem uzgriežņiem, vēl jāsasmērē sedli, tad vēl izdomāju piekabi izslaucīt – tas viss mazliet ievelkas, bet tāpat divās ar pusi stundās iekļaujos. Labs darbiņš kas padarīts! Tad vēl ar vieglo aizskrienu līdz ofisam saņemt vadošos norādījumus un ap pusē vienpadsmitiem izbraucu uz Lubānu krauties ar dēļiem.

Nemaz uzreiz netieku zāģētavas pagalmā iekšā, leišu refu krauj un blakus vēl vietējo šķeldinieku, kurš jau lielu kalnu savedis blakus mūsu stāvvietai. Šis vēl brīnās – kur es jau te? Tikko vēl esot pusmašīna bijusi izmētāta pa pagalmu!

Drīz vien jau refs piekrauts un es tieku iekšā uz kraušanos. Pirms manis jau bija viena mašīna no Jēkabpils krauties uz Poliju, bet šim vēl nav gatavas visas pakas, tā ka es tieku bez rindas. Iekrāvējs te viņiem mazais, tā ka nākas abas puses tentot vaļā. Vietējais brigadieris Egīls mani cenšas iepriecināt, ka būšot tikai 22-vas pakas un salīdīšot vienā stāvā. Es vēl klusībā nodomāju – varbūt arī svars būs mazāks! „Gruzčiks” jauns puika, pakas turpat blakus, sakrauj pa fikso, es tik knapi spēju bortus virināt un „stoikas” cilāt!

Aiztaisu tentu un palaižu dzinēju, lai uzpumpē gaisu. Tad nāk dienas vilšanās – svari rāda 23t 900 kg! Te nu bija  -vieglāka krava – pekrāvuši maksimālo!

Ir piektdienas pusdienlaiks un brigadieris jau paspējis kaut kur nozust, tā ka dokumentus uz kravu gaidu vēl kādu pusotru stundu! Tad varu stūrēt atpakaļ uz Madonu, projām braukšu tikai rīt no rīta. Vēl jau arī jāsagaida bračka no Rīgas, lai varētu pārliet no DAFa kādi 200l degvielas – viņš muitojas uz Krieviju un tik ātri vēl mājās netiks!

9.jūnijs

Darbu sāku 07.00. piebraucu pie garāžas, saleju bākā tos 200l, tagad gandrīz pilna, Vācijas aplim vajadzētu pietikt! Varam doties ceļā!

Eju caur Daugavpili, taisnāk jau būtu caur Subati, bet tur 20km pa grants ceļu, kuru remontē, tā ka putekļi un luksofori garantēti – negribu. Uz robežas jau leišu transporta inspekcija strādā, bet pašlaik aizņemti – kādu panu pārbauda, tā ka šodienas rezultāts kļūst 1:0 manā labā!

Pirmā pieturvieta – benzīntanks pirms Zarasai. Jānopērk Lietuvas ceļu vinjete.  Tā arī palikusi gandrīz divreiz dārgāka, no 1.maija jau par vienu dienu jāmaksā 37 liti iepriekšējo 20 vietā. Tas ir ,apmēram, 7,5ls.  Pauzēju jau pirms Jonavas, pēdējā minūtē iegriežu meža parkingā.  Apstājoties vēl rāda darbu 4.29, bet ,kā jau vienmēr, to vienu minūti piemet klāt jau stāvot, panelī iedegas brīdinājuma lampa T, nostrādātas tieši 4.30. Kafija ar kādu desu maizi un pēc 45 min dodamies tālāk. Vēl pēc divām stundām griežu iekšā „Lukoilā”, kādi 2km pirms robežas. Te no swedbankas bankomāta var dbūt ārā eiro, piedevām bez komisijas. Uz poļu robežas arī transportņiki, rezultāts kļūst 2:0. Vēl tik piestāju aiz robežas, pie „kantora”, kā viņi sauc naudas maiņas punktus, jāiemaina kāds zlots arī. Vienmēr esmu tecis – nezinu, vai tautsaimniecība no tā vinnēs, vai zaudēs, bet mums jau nu būs vieglāk, kad visur būs eiro. Atkritīs lieka klapata ar maiņām, un, piedevām, mēs tik bieži vien zaudējam uz kursiem, tā mainot tās visas naudiņas.

Vēl palikušas 2,5 stundas ko strādāt, līdz Belostokas „Lotosam” būtu jātiek. Tas ir benzīntanks ar stāvvietu, par kuru gan jāmaksā 10 zloti, bet bonusā nāk WI-FI par brīvu. Jau pirms robežas biju smeklējis savu iecienītāko poļu radiostaciju – RMF FM, te ļoti bieži laiž tādas dziesmas, ka tā i gribas „putekļus no tumbām iztīrīt”!

Īsi pirms sešiem metu mieru – plāns izpildīts. Dienas veikums – 8st un 52min 624km. Vidējais degvielas patēriņš – 34,8 litri uz simtu. Nav tik traki priekš tāda smaguma!

10.jūnijs

No rīta tā nāk miegs, ka modinātāju apklusinu ātri vien.  Tomēr „truba zavjot!”, jāceļas jau vien ir! Nostāvēts tiek vienu stundu ilgāk, nekā vajadzētu, bet, par laimi, par to jau nesoda! Un tā, pēc 12 stundu pauzes, 6,30 pēc mūsu laika,  startēju tālāk.

Pēc vienas nostrādātas stundasgriežu iekšā „igaunenes” Orlenā. Te var uzlikt naudu uz ceļu maksas aparāta. Tā kā man šoreiz smaga krava, nesanāks ietaupīt, nemaksājot par bāni un bakstoties pa mazajiem ceļiem. Ko ietaupīs uz ceļu maksas, to pašu aizlaidīs skurstenī, vairāk patērējot degvielu. Te jau sanāk uztaisīt pauzi, jo tā visa sistēma sāk strādat tikai no 7.00. un , piedevām, vēl neņem karti, nākas meklēt bankomātu.

Tālāk jau ceļš ved apkārt Varšavai. Caur pilsētu nav ko līst, tur visādi aizliegumi pa pulksteņiem un tilti ciet smagajiem, tā ka, ja nevajag tieši pilsētā, laižam apkārt. Tieši tāda izteikta apvedceļa jau arī nav. Bet sanāk jau apbraukt diezgan labi, ir pat vairāki varianti. Es izmantoju tuvāko, kas izved uz Strikovu, kur sākas bānis A2, kas iet Poznaņas virzienā un tālāk uz Vāciju.

Pirmajā posmā  Strikovas – Konina samaksu ņem no „Via Toll” aparāta, piebrauc pie barjeras, aparāts nopīkst un barjera paceļas. Pa bāni jau viegla braukšana, sāk arī kristies reisa vidējais degvielas patēriņš. Tad jau arī pienāk laiks kārtējai pauzei, griežu iekšā parkingā. Te normālas stāvvietas ar atpūtas vietām, bērnu rotaļu laukumiem, tualetēm , kuras ir tīras un kārtīgas.

Tālāk jau posms Konina – Poznaņa. Te jau divas maksas ņemšanas vietas, pirms un pēc Poznaņas, kur katrā jāatstāj pa 63 zloti. Te vairs aparāts nestrādā. Nākošais posms Poznaņa – Vācijas robeža atkal maksā ap 120 zloti, tā precīzi nemaz nezinu, jo visā garumā vēl neesmu braucis, griežu nost no bāņa uz veco „dvoiku”, ka tagad ir ceļš nr 92, nobraucienā atstājot vēl 63 zloti.

Ilgi mokos pārdomās, kurā vietā mazgāt mašīnu. Pagājušoreiz biju Mostkos, „Port 2000”, bet tur man „nohaltūrēja”, ne visai labi nomazgāja. Izšķiros par labu „Nevadai”, kādi 10km tālāk uz Vācijas pusi. Te arī liela stāvvieta ar visu tam klāt piederošo, degvielas uzpildes staciju, veikaliem, kafeinīcām utt. Šoreiz par mazgāšanu esmu apmierināts, nav žēl strādniekiem „na pivo”.! Tepat jau arī stāvvietā palieku uz nakti, parkings te bezmaksas. Dienas veikums 625km 8,22 stundās, videjo arī sadeldējis uz 33,2.

11.jūnijs

Nezinu, kas ar mani notiek, bet šorīt es atkal noguļu stundu par ilgi. Un galvenais jau tas, ka šodien jāpaspēj gan izkrauties, gan uzkrauties atpakaļ, tāpēc jau nemaz nevaru atļauties kavēties! Vēl tik jānopērk vācu bānis, un varu laist tālāk. Te jau sanāk pirmā aizķeršnās. Nenostrādā mana VISA karte, samaksu nevaru veikt. Mēģinu vairākas reizes – nekā! Jau sāku domāt, ka jābrauc uz priekšu un jāmeklē cits aparāts. Un tad nāk apskaidrība, man algu liek uz viena konta, bet komandējuma naudas uz otra. Un es Lietuvā, ņemot bankomātā naudu, esmu paņēmis ne to karti, un tagad man, vienkārši, nepietiek naudas! Ir 05,30 no rīta, nākas zvanīt Sandrai, lai internetbankā  pārliek naudu no viena konta uz otru. Nu piedod, mīļā, ja vari! It kā jau te arī ir brīvai internets, bet, nez kāpēc, man vakar vakarā nedeva pieslēgties. Nu tad , beidzot, 06,00 izbraucu. Apmēram, pēc kādām 40 min jau esmu uz tilta pār Oderu – sveika Vāczeme!

Pa Vāciju braucot, man nav tādu izteiktu favorītu starp vietējām radiostacijām. Te pa daudzām laiž normālu mūziku un ziņo par satiksmes sastrēgumiem uz autobāņiem. Vienkārši spiežu radiomeklētāju, kamēr atrodu kaut ko sirdij tīkamu. To daru uzreiz pēc robežas, lai arī poļus uzķer gandrīz līdz Berlīnei, jāklausās taču vietējie!

Navigācija rāda, ka līdz izkraušanās adresei tikšu pa 4,20, tas ir – bez pauzes. Te, pa bāņiem, viņa aprēķina diezgam precīzi. Bet no savas rūgtās pieredzes zinu, ka nav labi paļauties uz pēdējām minūtēm. Kaut kur paskrien garām, kaut kur neatrodi un pamaldies un gatavs – laiks cauri un apstāties arī nav kur! Tāpēc, pēc trīs nostrādātām stundām griežu iekšā parkingā un taisu pauzi. Kafija ar šķēli mājas keksa... Mmmm...

  Tuvojotues galamērķim,  pilnībā paļaujos uz navigāciju. Jau iepriekš, „Mātē gūglē” biju pakatījis manu galapunktu no kosmosa. Tur tiešām izskatījās pēc paliela kokapstrādes uzņēmuma. Tad ko tur vairs domāt – sekojam norādījumiem! Nobraucot no bāņa, paliek jau tā jocīgi. Nacionalka pavisam maza, bet smagajiem aizlieguma nav. Pēc pāris kilometriem uzrāpjos diezgan stāvā kalnā, pretī arī tikai vieglie. Tad jāgriežas pa labi uz manu galapunktu. Nu kā tad – aizliegums braukt automašīnām, kas garākas par 12 metriem. Tādas zīmes parasti liek tur, kur tiešām nav iespējams izbraukt, tā ka es neriskēju tur braukt. Pabraucu krustojumam garām, navigācija izrēķina apkārtceļu, pilsētiņai no otras puses. Apvidus te gana kalnains, nākas apmēram 30 kilometrus pacīnities ar līkumiem un stāviem kāpumiem.  No otras puses tāda pati zīme priekšā! Atkal pabraucu garām. Par laimi, netālu atrodu benzīntanku, kur varu apstāties. Izmoku gan mazo navigāciju, gan arī vēl papaildus, kompī. Ne viena, ne otra citus ceļus nezin. Noskatu, ka tankā iebrauc busiņš ar piekabi, izskatās pēc vietējā zemnieka. Šis man saka to pašu – vai nu no vienas puses, vai nu no otras! Saku, ka no abām zīmes priekšā. Šis kādu brīdi padomā, tad saka, lai braucot, poliču tur neesot redzējis! Prasu, vai vispār tur varu izbraukt, vai neiesprūdīšu kaut kur,  varot gan. Nu ko, nākas riskēt! Čeļš šaurs un līkumains un piedevām vēl sākas normāls kāpums, labi, ka ik palaikam izveidotas kabatas, kur ielien pretīmbraucošie vieglie, samainīties jau nav iespējams. Nu jau pāris gadus nebiju tādu ceļu baudījis, kopš Itālijas laikiem. Lai nu kā, savu galapunktu es tomēr sasniedzu. Attaisnojās no rīt uztaisītā pauze, jo kopsummā patērēju 5st un 17min. Jau braucot iekšā pa vārtiem, ievēroju, ka smagajiem norādīts griezties uz otru pusi, nekā es atbraucu, tas liek nojaust, ka tomēr ir ceļš, pa kuru var atbraukt, nepārkāpjot zīmes.

Priekšā viena Lietuvas mašīna, divas pakas izkrāvuši, tālāk nekrauj, izmērs neatbilst pasūtījumam. Kā jau tas bieži te gadās, pieņēmējs runā krieviski, šis atsakās pieņemt tādu kravu, jo pēc tam paletes sanāk ne pēc izmēriem. Nodomāju, ka nu esmu iekritis, kamēr ar leiti tiks galā , man būs jāgaida. Tomēr ne, pārbauda izmērus maniem dēļiem un drīz vien aizdzen uz citu laukumu un krauj ārā.

14.00 pēc mūsu laika dodos uz 130km attālo Adorfu pēc atpakaļkravas. Vārtos griežu pa labi, kā norādīts uz zīmes un ceļš pats mani izved uz autobāni. Viss ir labs, kas labi beidzas.

 Kārtējo pusstundu pazaudēju, kamēr atrodu vācu ceļu aparātu, ar otro piegājienu izdodas. Žēl, ka atslēgti vācu aprāti, kas uzstādīti mašīnā, tas ietaupītu daudaz laika un nervu.

Adorfa mani sagaida ar vietējās baznīciņas tornī ieķērušos lietusmākoni. Ir jau 15.00 pēc virtējā laika, citu mašīnu nav un drīz vien tieku nolikts pie rampas uz iekraušanu. Nopriecājo, labi, ka pa aizmuguri, nav jācilā sānu tents pa lietu. Krāvēji visu izdara paši, pat stiprināšanas siksnas paši saliek. Es tik stāvu un noskatos. Neilgi pēc 17.00 esmu uzkrauts un varu sākt mērot mājupceļu. Vietējā tankštellē ir arī ceļu aparāts, tikai atkal jārēķina, cik darba laika man atlicis un cik tālu varu tikt. Pusotra stunda atlikusi, pēc atlasa atrodu tankštelli uz bāņa kādi 130km no šejienes, līdz turienei vajadzētu tikt.

Šoreiz viss pēc plāna. Ieplānoto galapunktu sasniedzu  stundā un divdesmit četrās minūtēs, arī brīvu vietu parkingā gana daudz. dienas veikums 632km 8h un 51min ar visām kraušanām. Vidējai patēriņš sadilis vēl par litru, tagad ir 32.1 uz simtu.

12.jūnijs

No rīta īpaši nesteidzos. Šodien esmu ieplānojis iegriezties A10 iepirkšanās centrā uz Berlīnes Ringa, jābrauc tā, lai tur tiktu, kad veikali jau strādā. Kamēr vēl baudu rīta kafiju, tieku pārbaudīts no BAGu puases. Šie braukā pa stāvlaukumu, piestāj pie katras mašīnas un pārbauda kompī, klāt nenāk. Man jau arī priekšas logam aizkari ciet, tas nozīmē, ka es vēl atpūšos un darbu neesmu sācis. Brīdi pastāvējuši pret manu mašīnu, dodas tālāk. Pēc brīža arī es sāku strādāt.

Ceļš ved mani garām Drēzdenei. Tuvojoties pilsētai, paveras skats no kalna uz ieleju. Rīta saulītē atspīd daudzie baznīcu torņi, kas mijas ar spožajiem augstceltņu atspulgiem, šur tur neliela dūmaka, nu vispār, skats vienreizējs!

Nepilnas trīs stundas darba un esmu pie Berlīnes. Blakus A10 centram ir neliela industriālā zona, kur var ielīst ar smago un doties iepirkšanās tūrē. Vispār jau te laikam visas dienas būtu par maz, lai visu izstaigātu. Bet man jau saplānot, kas man vajadzīgs un kur to meklēt.  Lai izpildītu visus pasūtījumus, nākas pat divreiz staigāt uz mašīnu, bet tas jau nav nekas slikts, fiziskās nodarbības nāk tikai par labu!

Nu jau ar izpildīta pienākuma apzīņu, varu turpināt ceļu. Iebraucot Polijā, var labi redzēt rezultātu tam, ka pani ir uzlikuši nesamērīgi augstu maksu par jaunuzcelto bāni. Visa mašīnas manā redzamības zonā, apmēram 20, arī es, aiziet pa veco ceļu, kas ir bezmaksas.

Ir jau pusē trīs, nolemju piestāt Mostku parkingā, uztaisīt pusdienu pauzi. Pusdienodams sāku plānot atpakaļceļa maršrutu. Tā kā krava viegla, mēģināšu maksimāli izvairīties no maksas ceļiem. Cauri Poznņai trāpu uz 17.00, daudzie krustojumi un dzelzceļa pārbrauktuves ļoti paņem laiku. Neilgi pirms septiņiem atrodu brīvu vietu benzīntankā, jau kādu gabalu aiz Poznaņas.

13.jūnijs

Šodiena jau tāda cīņas diena ar Polijas ceļiem. Jātiek tik maksimāli tālāk. Par mērķi uzstādu tikšanu līdz leišu robežai. Vēlāk nolemju ņemt klāt arī desmito darba stundu, jo tad tieku līdz Kauņai. Kauņas stāvvietā satieku mūsu jauno kolēģi, arī Jāni, kurš ar balto volvi dodas uz Poliju. Te nu ir redzams, ka galvenās blīves nomaiņa, nu tās, kas starp stūri un sēdekli, mašīnai ir nākusi tikai par labu! Iekāpjot kabīnē, mašīnu vairs pazīt nevar.

Šodienas veikums 628km 9.44 stundās. Secinājums viens – pa Poliju vajag par stundu vairāk, nekā pa Vāciju, lai veiktu šo attālumu.

14.jūnijs

No kauņas startēju pusē piecos, pusē deviņos esmu „Armatā” uz izkraušanu. Kādu pusstundu pazaudēju sastrēgumos uz ceļa remontu sastrēgumiem pie Iecavas, jo trāpu īstajā laikā. Uz astoņiem uz Rīgu tak  visiem vajag!

Apmēram stunda paiet uz izkraušanu. Un var pavilkt treknu svītru reisam. Nobraukti 3424 kilometri, 24. tonnas aizvestas uz to galu 7,5 atpakaļ, patērēti 1090 litri degvielas, vidējais patēriņš 31,83 litri uz 100kilometriem.

Šodien jau jāpaspēj uzkrauties divās vietās nākamajam aplim, bet tas jau cits stāsts...